Iespējams, Lembergs būs jāatbrīvo, jo pēc apelāciju iesniegšanas iedarbojies Kriminālprocesa likuma 554. pants
Imants Liepiņš08.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārsūdzētajā pirmās instances spriedumā Aivaram Lembergam ietverta arī drošības līdzekļa maiņa uz apcietinājumu, taču apelācijas iesniegšana automātiski aptur sprieduma stāšanos spēkā, tātad arī spriedumā ietverto apcietinājumu. Tas izriet no Kriminālprocesa likuma (KPL) 554. panta “Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas”, kura pirmā daļa lakoniski nosaka: “Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.”
Tas nozīmē, ka kriminālprocesā ar vairākām personām, kam ir tiesības uz aizstāvību (šajā gadījumā tādas personas ir trīs), spriedums nestājas spēkā, ja kaut viens no viņiem, viņu aizstāvji vai prokurors iesniedz apelācijas sūdzību vai protestu.
No mediju ziņotā kļuvis zināms, ka apelācijas sūdzības sagatavojuši un iesnieguši ne tikai Aivars Lembergs un Ansis Sormulis, bet vairāki advokāti, kas pārstāv lietā iesaistītās puses — Māris Grudulis, Olga Hincenberga un Irina Kauke, Jānis Rozenbergs, Oskars Rode, tāpat arī vairākas firmas (piemēram, SIA Pars Termināls, kas agrāk bija pazīstams kā Man–Tess), iesniedza savas apelācijas.
Vismaz deviņām apelācijas sūdzībām no fizisku un juridisku personu puses pievienojusies arī prokuratūra ar savu apelācijas protestu — var izdarīt slēdzienu, ka noprotestētas tās sprieduma daļas, kurās taisīts attaisnojošs spriedums.
Kriminālprocesa likums nosaka, ka apelācijas var nepieņemt tikai atsevišķos gadījumos, kad nav pareizi noformēti dokumenti, taču šajā gadījumā tas tā nav, jo apelācijas sastādījuši pieredzējuši juristi — apgabaltiesa apliecinājusi, ka minētās apelācijas pieņemtas.
Tomēr līdz ar apelāciju iesniegšanu un pieņemšanu sāk darboties augšminētais KPL 554. pants: “Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.”
Tā kā drošības līdzekļa maiņa Aivaram Lembergam uz apcietinājumu ir ierakstīta tieši spriedumā, nevis kādā citā dokumentā (nolēmumā, blakuslēmumā vai tamlīdzīgi), tad līdz ar sprieduma pārsūdzēšanu automātiski tiek apturēts arī spriedumā iekļautais apcietinājums. Šis ir iemesls, kāpēc tiesas salīdzinoši reti pirmās instances sprieduma pasludināšanas laikā nosaka apcietinājumu tiem apsūdzētajiem, kas līdz tam nebija arestēti un tiesu nesagaidīja, jau sēdēdami cietumā, — skaidrs, ka pēc apelācijas iesniegšanas apcietinājums tāpat automātiski izbeigsies.
Līdz ar to triju apgabaltiesnešu rīcība, apcietinājuma piemērošanu A. Lembergam iekļaujot spriedumā, ir radījusi apstākļus, kuros apcietinājums izbeidzas automātiski līdz ar brīdi, kurā tiek iesniegta kaut viena apelācija. Pie kam šis KPL pants nedod nekādas manevra iespējas. Likums pat neparedz, ka A. Lemberga atbrīvošanai būtu nepieciešama jebkāda iejaukšanās, piemēram, no augstāka līmeņa tiesas puses — šis ir pants, kura izpildei nav obligāti pieņemt kādu jaunu nolēmumu.
Apgabaltiesas rīcība, apcietinājumu A. Lembergam ierakstot vienīgajā no visiem iespējamajiem dokumentiem, kura darbība tiek apturēta līdz ar tā pārsūdzēšanu, ir pretstatā ar tā paša tiesas sastāva līdzšinējo praksi, kas nebija vērsta uz aizstāvības interešu ņemšanu vērā.
Kā tālāk virzīsies procesa gaita un kā šis jautājums tiks atrisināts, prognozes izteikt nav iespējams — pilnais spriedums tika sagatavots uz 22. jūniju, kas nozīmēja apelāciju sagatavošanu un iesniegšanu līdz 12. jūlijam, taču drīz jau būs mēnesis apkārt, kopš lieta nav nosūtīta nekur tālāk, bet arī KPL 554. panta 1. daļā noteiktais pagaidām nav izpildīts.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.