Iespējams, par Dziesmu svētku biļetēm un ielūgumiem lemts pretlikumīgi
PIETIEK09.04.2013.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Iespējams, Dziesmu un deju svētku padome lēmumus par atbalstu rīcībai ar svētku biļetēm, uz kuru pamata rīkojies Latvijas Nacionālais kultūras centrs, pieņēmusi pretlikumīgi, bez attiecīga normatīvo aktu piešķirta pilnvarojuma. Tāpat, iespējams, šīm struktūrām nemaz nav bijis tiesību izlemt par 12% Dziesmu svētku biļešu izdalīšanu bezmaksas ielūgumu formā. Ar iesniegumu, aicinot izvērtēt šos faktus, Pietiek otrdien vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts policijā.
Dziesmu svētku organizētāji Pietiek ir oficiāli informējuši, ka Ministru kabineta izveidotā padome ir atbalstījusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svētku biļešu cenām, rezervēšanu un bezmaksas ielūgumu piešķiršanu.
"Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izskata un apstiprina ielūdzamo/rezervāciju grupu sarakstus," - šādu terminoloģiju, lai raksturotu padomes lēmumus, oficiālā skaidrojumā izmantoja Dziesmusvētku organizētāju preses pārstāve Inga Vasiļjeva.
Taču Dziesmu un deju svētku padomes nolikums (http://goo.gl/wQ2FR) nosaka, ka padomes lēmumiem ir tikai un vienīgi ieteikuma raksturs un ka tai ir tikai šādas tiesības:
- atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ar ārvalstu institūcijām;
- pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no nevalstiskajām organizācijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo vispārpieejamo informāciju;
- uzaicināt piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ekspertus un speciālistus, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus;
- izveidot darba grupas ar padomdevēja tiesībām konkrētu jautājumu izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai;
- patstāvīgi sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem un sniegt informāciju par padomes kompetencē esošiem jautājumiem.
Arī Dziesmu un deju svētku likumā (http://goo.gl/VWBoS), uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.
Taču, kā izriet no Dziesmu svētku organizētāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lēmumu pamata Nacionālais kultūras centrs veicis konkrētas darbības, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arī rezervējamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielūgumu) daudzumu.
Pietiek iesniegumā Valsts policijai un KNAB arī norādīts uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas noteic gan to, ka publiskās personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, gan to, ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Manta šī likuma izpratnē ir arī iespēja apmeklēt Dziesmu un deju svētku pasākumus. KNAB un Valsts policija Pietiek iesniegumā tiek aicināti pārbaudīt, vai lēmums valsts mantu - 12% no visām biļetēm uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem - vienkārši atdot par brīvu dažādām personām, kuras ir šķitušas nozīmīgas Dziesmu un deju svētku padomei, atbilst šā likuma nosacījumiem.
Tieši šādu biļešu daudzumu bezmaksas ielūgumiem nolēma atvēlēt Dziesmu un deju svētku padome, un, balstoties uz padomes lēmumu, attiecīgu rīkojumu (kurā arī minēts Dziesmu svētku padomes lēmums) šā gada 22.februārī pieņēma Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.