Iespējams, Ušakovs „piemirsis” deklarēt gandrīz 10 000 eiro vērtu luksusbraucienu
L. Lapsa01.12.2011.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, iespējams, „piemirsis” deklarēt gandrīz 10 tūkstošus eiro vērtu „pieczvaigžņu braucienu” uz Portugāli kopā ar savu dzīvesbiedri, - viņa amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu nav atrodami ne šādi paša apmaksāti izdevumi, ne arī no kāda saņemta dāvana. Tikmēr portāla kompromat.lv publiskotie fragmenti no Ušakova elektroniskā pasta sarakstes rāda, ka šāds brauciens organizēts un izmaksājis šādu summu.
Publiskotie fragmenti rāda, ka Ušakova un viņa dzīvesbiedres Jeļenas luksusbrauciens uz Portugāli organizēts laikā no pagājušā gada 11. līdz 25. jūlijam: „Viesnīca - Altis Avenida Hotel Lisbon 5*, deluxe, BB. Atrodas 1km no pilsētas centra. Zemāk links uz viesnīcu. http://www.altisavenida.com/. Auto noma - Lisabonā (centrā) 14.07.2010 – Audi A6 mašīnas nodošana Faro lidostā 25.07.2010. Viesnīca - Sheraton Algarve Hotel (5*), deluxe room, HB.” Kā brauciena izmaksas norādīti 6600 latu.
Spriežot pēc elektroniskā pasta, mēram un viņa dzīvesbiedrei līdzi taisījies arī domes priekšsēdētāja ārštata padomnieks Ēriks Teilāns, kurš gan Portugālē gatavojies uzturēties krietni īsāku laiku – tikai līdz 16. jūlijam, tāpēc arī izmaksas aprēķinātas tikai 1650 latu apmērā.
6600 latu samaksa par braucienu pārsniedz amatpersonas deklarācijā obligāti uzrādāmo darījumu summu, līdz ar ko, ja Ušakovs pats veicis šo apmaksu vai arī saņēmis braucienu dāvinājumā no kādas personas, šim darījumam vai dāvanai bija jāparādās Rīgas mēra 2010. gada deklarācijā.
Taču, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze, Ušakova deklarācijā par 2010. gadu šāda summa nav uzrādīta. Ja ticēt tajā minētajiem datiem, visā 2010. gadā Ušakovam bijuši tikai divi lielāki darījumi – 4763 latu aizdevuma atmaksa un 15 tūkstošu eiro avansa maksājums par automašīnu.
Pats Ušakovs nekādu informāciju par braucienu uz Portugāli, uz kuru attiecas aprakstītā elektroniskā pasta sarakste, sniegt nevēlas. „Paužot patiesu cieņu pret portāla pietiek.com veidotājiem un lasītājiem, N. Ušakovs paturēs tiesības neizpaust nianses par privāta rakstura informāciju,” ceturtdien skanēja viņa preses sekretāres nodotā mēra atbilde, vēl piebilstot:
„Vienlaicīgi, ievērojot mediju tiesības izrādīt interesi par valsts amatpersonu tēriņiem, N. Ušakovs var apliecināt pietiek.com veidotājiem, ka viņš vienmēr apmaksā privātos tēriņus pats atbilstoši savam finansiālajam stāvoklim, ieņēmumiem un saistībām, ievērojot arī visas prasības pret individuālu darījumu apjomu, kas attiecīgi ir atspoguļots VID iesniegtajās amatpersonu deklarācijās.”
Uz Pietiek aizrādījumu, ka Ušakova amatpersonas deklarācijā nav uzrādīts, ka viņš 2010. gadā būtu apmaksājis šādu braucienu, kura izmaksas, pēc portāla rīcībā esošām ziņām, pārsniegušas deklarējamo limitu, līdz ar ko būtu vēlams no Ušakova saņemt skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vienīgā preses sekretāres atbilde bija: „Visi N. Ušakova veiktie darījumi, kas pārsniedz likumā noteiktos apmērus, ir norādīti deklarācijā. Ja tajā nav norādīts Jūs interesējošais darījums, tad tas nav noticis.”
Saistībā ar minētajiem faktiem Pietiek jau nosūtījis iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.