Iesaki rakstu: 
Ir bažas un aizdomas, ka žurnālista un rakstnieka Lato Lapsas aizturēšana, ko 2025. gada janvāra beigās veica Valsts policija, un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar viņa iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu, iespējams, īstenotajām nelikumībām un pat iespējamiem pastrādātiem noziegumiem.
Bet ir zināms, ka kopš 2024. gada 11. aprīļa ir spēkā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību.
Direktīvas sestais punkts pauž: “Šīs direktīvas mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā sabiedrības interešu jautājumos, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no sabiedrības līdzdalības.”
Savukārt Direktīvas desmitajā punktā ir teikts: “Jo īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem un mediju organizācijām ir svarīga loma organizētās noziedzības, varas ļaunprātīgas izmantošanas, korupcijas, pamattiesību pārkāpumu un ekstrēmisma atklāšanā un apkarošanā. Viņu darbs ir saistīts ar īpaši augstu risku, un viņi arvien biežāk saskaras ar uzbrukumiem, nonāvēšanu un draudiem, kā arī iebiedēšanu un aizskaršanas gadījumiem.
Ir vajadzīga stabila garantiju un aizsardzības pasākumu sistēma, lai pētnieciskie žurnālisti varētu pildīt savu būtisko uzrauga lomu jautājumos, kas skar sabiedrības intereses, nebaidoties no soda par patiesības meklēšanu un sabiedrības informēšanu.”
Aicinām kompetentās iestādes pārbaudīt, vai pret Lato Lapsu uzsāktās darbības nepārkāpj ES direktīvu 2024/1069, kā arī pārbaudīt, vai aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu, ir pamatotas.
Vēlams, lai personas, kuras pārbauda šīs aizdomas, nefigurētu ar vairāku tiesībsargājošo iestāžu nelikumībām saistītajos publiskotajos materiālos.
Vara mēģina apklusināt žurnālistu, publicistu un rakstnieku Lato Lapsu.
Mums var patikt vai nepatikt Lato kā cilvēks, bet mēs ļoti labi saprotam, ka viņš dara savu – žurnālista – darbu. Viņš parāda esošās varas neglītumus un morāles robus. Un tas varai ļoti nepatīk.
Vara piedevām arī baidās no tādiem kā Lato Lapsa, tāpēc steidz šādus cilvēkus izolēt. Taču mēs labi zinām, ka klusēt nedrīkstam, jo var pienākt brīdis, kad ne tikai Lato Lapsa, bet arī daudzi citi žurnālisti, kas runā atklāti, nosaucot lietas īstajos vārdos, var tikt aizturēti.
Un ne tikai žurnālisti. Ikviens mūsu cilvēks, kurš runā atklāti un sociālajos medijos pauž savu miermīlīgu, personisku viedokli, var tikt nepamatoti aizturēts, apklusināts un pret viņu iespējams veikt represijas.
Katram godīgam cilvēkam varas kalpi var atnākt pakaļ. Faktiski nekas nav mainījies gadu desmitos: vara ir gatava apklusināt ikvienu. Tas, ka Lato Lapsa ir atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas izolatora, nenozīmē, ka vara ir nožēlojusi savu nepamatoto visatļautību: tā patiesībā ir gatava to turpināt. Tā tikai uz mirkli ir pieklususi.
Tāpēc būsim modri un sargāsim vārda brīvību!
Ikviens sabiedrības loceklis var parakstīt šo aicinājumu no jebkuras vietas pasaulē. Manifesta lejasdaļā norādīta tiešsaistes saite. Parakstīšana ir bez maksas un bez personas datu apstrādes. Jānorāda tikai vārds, uzvārds un nodarbošanās.
* Šo manifestu jeb iniciatīvu atbalsta:
Elita Veidemane – žurnāliste, Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās Atmodas personība
Juris Paiders - žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs
Gundars Āboliņš - aktieris
Velta Puriņa - žurnāliste, Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās Atmodas personība
Mārtiņš Vilsons - aktieris
Ainārs Ašaks – žurnālists, Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās Atmodas personība
Mārtiņš Vērdiņš – aktieris, gleznotājs
Viktors Zemgals – dziedātājs, Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās Atmodas estrādes personība
Ainars Mielavs – mūziķis, komponists
Aivars Borovkovs - jurists, fotogrāfs
Aigars Grāvers – dziedātājs, komponists
Valts Pūce - komponists
Līga Krapāne - politiķe, Lato Lapsas kolēģe laikrakstā "Diena" 1990. - 1993.g.
Jurģis Liepnieks – rakstnieks, polittehnologs
Endo Lapsa - jurists, uzņēmējs
Didzis Šmits – politiķis, Saeimas deputāts
Ivande Pīlāga - uzņēmēja
Liāna Langa – dzejniece, kampaņas “Runā latviski!” autore
Elita Mīlgrāve - uzņēmēja, mūzikas menedžere
Kaspars Ūdris – žurnālists, fotogrāfs
Andris Daņiļenko – estrādes dziedātājs
Edgars Pujāts - aktieris
Aleksandrs Kiršteins - politiķis, Saeimas deputāts
Otto Ozols - rakstnieks
Juris Kaža - žurnālists
Andrejs Faibuševičs – ārsts
Egils Helmanis – politiķis, Ogres mērs
Inese Supe – žurnāliste, TV ētera personība
Kaspars Pudniks – mūziķis, digitālā satura veidotājs
Guntars Vītols – ekonomists
Ģirts Lapiņš – politiķis
Žaklīna Cinovska - režisore, producente
Arno Jundze - rakstnieks
Kristians Rozenvalds - sabiedrisko attiecību speciālists
Aivars Krancmanis – operdziedātājs
Ineta Rudzīte - dziedātāja
Filips Rajevskis – politologs
Anatolijs Kreipāns - sporta komentētājs
Aivis Ceriņš - TV ētera personība
Laura Minskere - LU doktorante
Kārlis Leiškalns - politiķis
Ainars Vladimirovs - žurnālists, sabiedrisko attiecību speciālists
Māris Bērziņš - digitālā satura veidotājs
Rihards Vītols - mūziķis
Silvestrs Sīlis – režisors, digitālā satura veidotājs
Dace Pūce - kinorežisore
Māris Ozoliņš - TV producents, režisors
Mārtiņš Marts Matisons - mūzikas un pasākumu producents
Aigars Cunskis - uzņēmējs
Artūrs Zvejsalnieks - zvērināts advokāts
Juris Millers - Dr.philol., publicists
Ēriks Stendzenieks – reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālists
Ansis Pūpols - producents
Valdis Šteins - kādreizējais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts
Elita Drāke - rakstniece
Ruta Madarāja-Veisa - TV žurnāliste
Lenvija Sīle - rakstniece
Gundars Ūdris - jurists
Ivo Veiss - TV operators
Luāna Loinerte – rakstniece
Aivis Dombrovskis – ārsts
Valters Pūce - mūziķis
Agrita Grosbarte - stiliste
Raitis Sametis - mūzikas žurnālists
Valters Korālis – mācītājs
Arnolds Babris - uzņēmējs
Inta Krukovska - brīvmāksliniece
Tālis Laizāns - docents
Aivars Markots - uzņēmējs, ilggadējs diplomāts
Kārlis Leiškalns - politiķis
Andris Lapiņš - operdziedātājs
Aivars Mackevičs - uzņēmējs, tūrisma eksperts
Ingvilda Aumeistere - veterinārārste
Normunds Šlitke - zvērināts advokāts
Vents Armands Krauklis - mūziķis
Inga Prokofjeva - influencere
Oskars Šmeliņš – fotogrāfs, tūrisma menedžeris
Rolands Miloševskis - Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrības valdes loceklis
Krišjānis Kļaviņš - žurnālists
Viesturs Rudzītis - psihoterapeits, publicists
Jānis Ūdris - rakstnieks
Dārija Juškeviča – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības konsultante
Valdis Martinsons - uzņēmējs
Gundars Rutkis - arhivārs
Māris Jurjāns - fotomākslinieks, publicists
Ilona Akmentiņa - pedagoģe
Rinalds Amoliņš - uzņēmējs, mājražotājs
Rojs Maizītis - fotomākslinieks
Inese Aizstrauta - arhitekte, kādreizējā Jūrmalas domes priekšsēdētāja
Māris Mīlgrāvis - multimākslinieks, režisors
Rasma Dumpe - Latvijas Televīzijas režisore
Tatjana Binde - aktrise, jogas pasniedzēja
Gundega Deģe - fotomāksliniece
Aigars Grinhofs - uzņēmējs
Normunds Bite - fotogrāfs
Elvita Ruka - producente, publiciste
Māris Breida - fotogrāfs
Ojārs Grasmanis - mūzikas producents
Arvīds Deģis - rakstnieks
Elmārs Rudzītis – fotogrāfs
Mareks Rakuzovs - zivsaimniecības speciālists
Guntis Konstants - Jaunā Rīgas teātra darbinieks
Una Griškeviča – brīvmāksliniece
Arvīds Tauriņš - Bišumuižas saimnieks
Sandijs Krastiņš - uzņēmējs
Inga Jaunzeme - māksliniece
Antonija Dombrovska - mūziķe
Vēsma Sūniņa - mūziķe
Valdis Minka – uzņēmējs
Daris Jansons - dziedātājs
Jānis Rožkalns - kustības "Helsinki 86" dalībnieks
Imants Krūkens – uzņēmējs
Evita Ūdre – TV žurnāliste
Jānis Ūdris – Smiltenes TV operators
Sandra Bukovska - brīvmāksliniece
Andris Kļuss - drošības speciālists
Jānis Pavlovičs - uzņēmējs
Krists Daugaviņš - uzņēmējs
Āris Rozentāls – sociālās sfēras speciālists
Inga Paradovska – ārste
Agne Akmentiņa - grāmatvede
Sanita Girica - bērnudārza audzinātāja
Solveiga Gudro - juriste
Juris Raudzeps - advokāts
Hermanis Līvens – uzņēmējs
Normunds Jukša – sportists, uzņēmējs
Imants Kalniņš – kordiriģnets, mūzikas skolas direktors
Lauris Galiņš - uzņēmējs
Zigurds Rokjānis – sporta skolotājs
Rita Broka – žurnāliste
Ingrīda Punka – fotogrāfe
Zanda Zīvere – friziere
Anda Plikša – kultūras darbiniece
Lauris Galiņš – uzņēmējs
Normunds Orleāns - uzņēmējs
Normunds Dzintars – skolotājs
Gatis Vēbers - uzņēmējs
Sandris Sproģis - mūziķis
Dace Stengrēvica - poligrāfijas speciāliste
Antra Linarte – uzņēmēja
Egils Lēvalds - poligrāfijas speciālists
Ralfs Markuss Vēbers – bārmenis
Vija Erliha - seniore
Manifesta teksta autore - žurnāliste Elita Veidemane. Tekstā izmantoti citāti no Latvijas Žurnālistu savienības oficiālās vēstules Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Ministru prezidentei Evikai Siliņai.
Manifests publicēts: Rīgā, 2025. gada 9. februārī.
Hipersaite uz parakstīšanās vietni ikvienam mūsu tautietim Latvijā un pasaulē: https://chng.it/TYT8XsZbwR.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
