Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ierēdnis savā būtībā ir kā vīruss - neatkarīgi no tā, vai dara labas vai sliktas lietas, visas tā darbošanās pamatā ir pašsaglabāšanās. Ja kāds organisms (iestāde) no tā atbrīvojas, tas meklē jaunu organismu (iestādi), kurā iemitināties. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pašreizējās vadītājas Ievas Jaunzemes karjera ir spilgts šīs analoģijas piemērs. Biežā amatu maiņa, kas vienmēr bija saistīta ar vājajām spējām veikt savus pienākumus, nebija šķērslis viņai 2019. gadā kļūt par VID ģenerāldirektori. 

Pēc savu personīgo ērtību nodrošināšanas un steidzamāko pasūtījumu izpildes I.Jaunzeme, sekojot savu anonīmo padomdevēju (ērtības dēļ turpmāk tekstā "AP") padomiem, jau neilgi pēc stāšanās amatā gatavojās atbrīvoties no VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP). Ideja bija pavisam vienkārša - samazināt nevajadzīgu kontroli pār notiekošo VID.

Par vienu no saviem domubiedriem viņa pati vai ar AP palīdzību izvēlējās tobrīdējo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (toreiz KPV LV). I.Jaunzemes un AP piedāvājums bija VID IDP pievienot S. Ģirģena pakļautībā esošajam Iekšējās drošības birojam (IDB). Vienīgais šķērslis, kuru plānotājiem neizdevās pārvarēt, bija finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kuram galīgi nepatika iespēja, ka cits kantoris kontrolēs korupciju VID.

Pašas pieliktās pūles un sagatavotie dokumenti gan neliedza I.Jaunzemei pēc kāda laika visos medijos sludināt, ka, tikai pateicoties viņai, VID ir tik spēcīga Iekšējās drošības pārvalde. Diemžēl, kā jau esam to redzējuši iepriekš (un redzēsim arī turpmāk), I.Jaunzemei patīk ne tikai piesavināties citu panākumus, bet arī nekaunoties melot par to. 

Pirmais signāls par I.Jaunzemes pašpasludinātā godīguma neīstumu nāca no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB). Izrādās, I.Jaunzeme bija pieķerta airBaltic bonusa punktu vākšanā un pievākšanā. Par lidojumiem, kurus apmaksā nodokļu maksātāji, viņa uzkrāja airBaltic bonusa punktus, kurus pēc tam izmantoja personīgajām vajadzībām. Par šo pārkāpumu KNAB izteica I.Jaunzemei brīdinājumu. 

Tomēr I.Jaunzemes darīšanas ar KNAB ar to nebeidzās. Pavisam drīz viņa bija spiesta vērsties birojā, lai saņemtu atzinumu par iespējamu interešu konfliktu, ieņemot amatu Rīgas Tehniskās universitātes padomnieku konventā. Šis konvents ir cilvēku kopums, kuri konsultē rektoru par RTU attīstības stratēģiju. Tā pašreizējā sastāvā atrodas arī tādi interesanti personāži kā Jaunās Vienotības sponsors Normunds Bergs, "Latvijas Gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un "Iteras" priekšnieks Juris Savickis.

KNAB toreiz sniedza atzinumu, ka likums pēc būtības netiek pārkāpts, bet pastāv ētiskas dabas aspekti, kuri VID vadītājai jāņem vērā, lemjot par savu darbību šajā sabiedriskajā organizācijā. Tomēr I.Jaunzemei atrašanās starp ietekmīgiem cilvēkiem bija svarīgāka par ētiku, tādēļ RTU padomnieku konventa biedru sarakstā joprojām gozējas arī viņas vārds. 

Bet vislielākā šmuce ar KNAB I.Jaunzemei sanāca 2020.gadā, kad viņa sava pļāpīguma dēļ izgāza lietu, kuras laikā tika vākti pierādījumi aizdomās par korupciju. I.Jaunzemes pļāpīguma dēļ KNAB toreiz neizdevās gūt pierādījumus par naudas saņemšanu, kas noveda pie dažu atbildīgu KNAB amatpersonu pamatotām dusmām uz I.Jaunzemi. 

Savu pļāpīgumu I.Jaunzeme spilgti demonstrēja 2020.gada janvārī, kad Latvijas Radio ziņu raidījumā paziņoja par licences apturēšanu vienam degvielas tirgotājam. Tā kā likums liedz VID izpaust konkrētu nodokļu maksātāju vārdus bez to rakstiskas piekrišanas, I.Jaunzeme bija rupji pārkāpusi likumu. Vienīgais, kas viņu glāba, bija tas pats nelaimīgais degvielas tirgotājs - bez viņa iesnieguma policija atteicās uzsākt kriminālprocesu.

Kaut arī konkrētais degvielas tirgotājs drīz atguva savu licenci, šoreiz I.Jaunzeme nevērsās pie medijiem, jo tas, protams, nostādītu viņu ne pārāk labā gaismā. Tā vietā viņa vērsās ar iniciatīvu Saeimā, lai izmainītu attiecīgo likuma pantu. Jāpiebilst, ka nodokļu maksātājiem šī I.Jaunzemes iniciatīva piesegt savu pēcpusi izmaksāja aptuveni 48 000 eiro. 

I.Jaunzemei vispār ir ļoti svarīgi izskatīties labāk, nekā ir patiesībā. Ja tā dēļ ir nepieciešams kaut ko paslaucīt zem tepiķa, nosaukt tikai daļu skaitļu vai galu galā manipulēt ar patiesību - neviena metode netiek pelta.

Tā viņa diezgan ilgu laiku slēpa daudzos atklātos korupcijas gadījumus VID. Aizgāja pat tik tālu, ka VID darbību uzraugošā Finanšu ministrija bija spiesta izdot rezolūciju, kurā I.Jaunzemei uzlika par pienākumu sniegt sabiedrībai visu informāciju par koruptīvās darbībās pieķertiem VID darbiniekiem. Un, kaut arī pati I.Jaunzeme pie katras izdevības nāca klajā ar paziņojumiem par spraigo cīņu ar korumpantiem, tas, kāpēc šīs cīņas rezultātus viņa par visām varītēm cenšas paslēpt no sabiedrības, tā arī netika pateikts. 

2020.gadā Latviju pārņēma Covid-19 epidēmija. Ierobežojumu dēļ tūkstošiem cilvēku palika bez iztikas līdzekļiem. Valdība pieņēma lēmumu izmaksāt pabalstus. Pabalstu izmaksa tika uzticēta VID.

Patiesību sakot, neviens nebija sajūsmā uzticēt tik daudz līdzekļus iestādei, kuru vada A/Par kontrolēta un nekompetenta ierēdne. Bet VID rīcībā ir visaptverošākās datu bāzes, tādēļ tika pieņemts lēmums atbalsta izmaksas uzticēt VID. Jaunie pienākumi nāca kā glābiņš no grūtās ikdienas (ir vieglāk dalīt naudu, nevis censties to iekasēt), tādēļ I.Jaunzeme ar komandu un entuazismu metās šo līdzekļu apsaimniekošanā.

Pēc kāda laika Valsts kontrole gan konstatēja, ka daudzi miljoni eiro tika izmaksāti nozarēm, kurām ne tikai nebija dīkstāve vai zaudējumi, bet pat tika gūta peļņa. Daudziem uzņēmumiem vienkāršāk izrādījās nevis strādāt, bet saņemt izmaksātos pabalstus. Tajā pašā laikā tūkstošiem cilvēku atbalstā saņēma burtiski dažus eiro, vai atbalsts tiem vispār tika liegts. 

Atbildību par milzīgo haosu, protams, nedrīkst uzkraut tikai uz I.Jaunzemes pleciem. Tomēr, tā kā kritēriju izstrādē un sistēmas ieviešanā vislielāko lomu spēlēja tieši VID ar I.Jaunzemi priekšgalā, cerams, ka kādreiz no viņas tiks pieprasīta atbildība par nepareizi izmaksātiem miljoniem eiro, piemēram, būvniekiem. 

Pati I.Jaunzeme gan uzskatīja, ka lielākie atbalsta maksājumu izkrāpēji ir mazie uzņēmumi. Tādēļ viņa norīkoja pārbaudīt visus mazos uzņēmumus, kuru vidējais saņemtais pabalsts bija mērāms pāris simtos eiro. Lai apciemotu tik daudzus uzņēmējus, no tiešo darba pienākumu veikšanas tika novirzīti simtiem VID darbinieku.

Interesanti, ka uz pārbaudēm tika nosūtīti pat VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) operatīvie darbinieki un izmeklētāji. Tādējādi Latvijā 2020.gadā vismaz dažus mēnešus faktiski netika veikta vai tika kavēta izmeklēšana daudzos kriminālprocesos par nodokļu izkrāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu un citiem pārkāpumiem. Vai tas saistīts ar I.Jaunzemes haotismu un greizām prioritātēm vai citiem iemesliem, to noskaidros tiesībsargājošās iestādes.  

Tiesībsargājošās iestādes savās interesēs gribēja izmantot arī pati I.Jaunzeme ar saviem AP, cenšoties panākt krimināllietas ierosināšanu pret finanšu ministru J.Reiru. Un centās viņi tik ļoti, ka anonīmi juristi I.Jaunzemes vārdā rakstīja gan iesniegumus policijā, gan sūdzības prokuratūrā par atteikumiem ierosināt kriminālprocesu. Turklāt lielā cīnītāja par atklātību arī šoreiz centās noslēpt šo informāciju, liekot melot arī savam preses sekretāram Andrejam Vaivaram.

Jāpiebilst, ka, pateicoties portāla Pietiek neatlaidībai, VID bija spiests ierosināt disciplinārlietu pret A.Vaivaru par melošanu žurnālistiem. Tā rezultātā viņš saņēma disciplinārsodu - rājienu. Un kaut arī parasti disciplināri sodīti darbinieki nevar saņemt piemaksas, A.Vaivars turpināja saņemt ikmēneša piemaksas 100% apmērā no darba algas. Tas tikai kārtējo reizi raksturo, kā I.Jaunzeme rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu.

Ar nodokļu maksātāju naudu I.Jaunzeme bieži rīkojas savādi. Tā, piemēram, I.Jaunzeme, pateicoties saviem AP, atrada interesantu veidu ļaut sagrēkojušiem uzņēmumiem izvairīties no soda. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu atsevišķi lēmumi par soda piemērošanu ir jāpieņem konkrētai amatpersonai noteiktā laika posmā. Dažreiz sanāk tā, ka VID darbinieku sagatavotie dokumenti nonāk uz I.Jaunzemes galda, bet netiek savlaicīgi parakstīti. Zinošiem uzņēmumiem, kurus apkalpo zinoši juristi, rodas pamats šos lēmumus pārsūdzēt.

Steidzamākos gadījumos pats VID "atklāj", ka dienests (patiesībā I.Jaunzeme) nav ievērojis likumā paredzētos termiņus soda piemērošanai, tādēļ lieta tiek izbeigta. Un rezultātā uzņēmums, kuram draudēja vai nu lielos ciparos rakstāmas soda naudas vai citas sankcijas, mierīgi var turpināt savu darbību. Vai šāds rīcības modelis ir nejaušs, apzināts solis vai vienkārši I.Jaunzemes slinkums, pagaidām nav zināms. 

Par I.Jaunzemes rīcības motivāciju tiešām daudz kas nav zināms. Dažreiz šķiet, ka viņa pārāk paļaujas uz atsevišķiem cilvēkiem, kuri savukārt ļaunprātīgi izmanto viņas uzticēšanos. Dažreiz šķiet, ka I.Jaunzeme vēlas tikai labu, bet sanāk kā vienmēr. Dažreiz viņas rīcība ir tik nesaprotama, ka liek atcerēties par muļķi, kurš prot uzdot tādu jautājumu, ka 100 gudrie nespēj atbildēt. Patieso atbildi nezina neviens, tajā skaitā arī pati I.Jaunzeme. Iespējams, ka dažas atbildes zina viņas māte Vizma Vilumsone. Vienīgā drošā lieta, kas ir zināma par I.Jaunzemi, - viņas lēmumi nodokļu maksātājiem maksā miljoniem eiro. 

Tā, piemēram, nesen portāls Pietiek ziņoja par AS "Krāsainie lējumi". Šis uzņēmums gadiem ilgi ar mainīgām sekmēm tiesājās ar VID. Un pēkšņi 2021.gadā VID izdomāja neturpināt tiesvedību. Tā vietā VID pārskaitīja šim a) nestrādājošam b) maksātnespējīgam c) nodokļu parādniekam 6,5 miljonus eiro. Pat, ja pieņemtu, ka VID būtu zaudējis tiesvedību, visos gadījumos VID vispirms samazina nodokļa parādu. Šajā gadījumā "Krāsainie lējumi" valstij bija parādā 12 miljonus eiro. Tomēr I.Jaunzeme parakstīja lēmumu nevis samazināt nodokļu parādu, bet pārskaitīt uzņēmuma administratoram 6,5 miljonus. Lai noskaidrotu, vai šāda lēmuma pamatā bija stulbums vai korupcija, Finanšu ministrijā tika veikta dienesta pārbaude. Kā ziņo avoti, dienesta pārbaudes rezultātā tiek apsvērta iespēja vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par iespējamu VID (I.Jaunzemes) likumpārkāpumu. 

Tikmēr kārtējā - un nu jau varam diezgan droši apgalvot, ka ne pēdējā, - I.Jaunzemes izgāšanās bija saistīta ar medijos noplūdušo informāciju par viņas sagatavotajām rotācijām VID. Atcerēsimies, pēc tam, kad 2020.gadā Terehovas muitas punktā aizdomās par kukuļņemšanu tika aizturēti 29 muitnieki, VID darbību uzraugošā Finanšu ministrija uzdeva I.Jaunzemei līdz šī gada 15.februārim veikt rotācijas. FM ideja, protams, bija, ka rotācijas skars muitu. Tā vietā I.Jaunzeme uzskatīja, ka muitā, kuru vada pseidovadītājs Raimonds Zukuls un viņa vietniece, ar aizdomu smaciņu apveltītā Sandra Kārkliņa-Ādmine, viss esot kārtībā. Toties citur gan vajag mainīt cilvēkus, taja skaitā arī I.Jaunzemei neērto vietnieci Daci Pelēko un VID NMPP direktoru Kasparu Podiņu.

Pēc informācijas noplūdes I.Jaunzeme, kā vienmēr, paziņoja, ka tie ir meli. Kā izskaidrot konkrētiem VID darbiniekiem nosūtītu pašas parakstītu vēstuli un klātpievienotu rotējamo amatpersonu sarakstu, par to I.Jaunzeme klusēja. Tādēļ joprojām paliek neskaidrs veids, kādā šīs vēstules uzrakstījās, kādā veidā tās nosūtījās, kas bija tā persona, kas I.Jaunzemes izskatā un balsī runāja ar sarakstā iekļautajiem VID darbiniekiem par rotācijām, un citas ar to saistītas dīvainības. 

Patiesībā lielākā dīvainība ir mūsu samierināšanās ar faktu, ka kaut kādi cilvēki politiskā tirgus un savas personīgās labklājības dēļ izlemj iecelt amatā tik haotisku un nekompetentu būtni. Dīvaini ir arī tas, ka par spīti šeit aprakstītajiem (un daudziem nepubliskotiem) likumpārkāpumiem, aizdomām un faktiem I.Jaunzeme joprojām atrodas amatā. 

Nākamreiz pastāstīsim par juridisku kāzusu, kas radies ar I.Jaunzemes darba novērtēšanu. Saskaņā ar likumu VID ģenerāldirektora darbu vērtē finanšu ministra izveidota komisija. Pirms pāris gadiem I.Jaunzeme saņēma ieņemamajam amatam neapmierinošu vērtējumu. Otrreizējo vērtēšanu, kas atkārtota neapmierinoša rezultāta gadījumā liktu I.Jaunzemei atstāt amatu, juridisku manipulāciju un laika vilkšanas rezultātā I.Jaunzemei ir izdevies pavilkt no likumā paredzētajiem 6 mēnešiem līdz 2 gadiem. Kamēr Jaunā Vienotība mēģina izlemt, vai viņiem ir izdevīgi atcelt I.Jaunzemi no ieņemamā amata, tuvākajā laikā iepazīstināsim lasītājus ar šī stāsta niansēm. Varbūt mums izdosies izdomāt, kurš šajā gadījumā pārkāpj likumu - I.Jaunzeme vai J.Reirs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...