Iesaki rakstu: 
Šonedēļ publiskajā telpā parādījās informācija, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatu pametušajai Ievai Jaunzemei ir izmaksāts atlaišanas pabalsts nepilnu 22 tūkstošu eiro apmērā.
Finanšu ministrija (FM) šādu lēmumu pamato ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kura 17.panta 12.punktā tiešām ir paredzēts atlaišanas pabalsts trīs mēnešu mēnešalgas apmērā gadījumos, ja amatpersona atstāj amatu sakarā ar termiņa izbeigšanos vai tā izbeidz civildienesta attiecības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar attiecīgo Ministra kabineta locekli (konkrētajā gadījumā finanšu ministru Arvilu Ašeradenu).
Piekasīgāki juristi varētu izteikt argumentu, ka, tā kā 2023.gada 28.jūlijā Finanšu ministrijā tika saņemts I.Jaunzemes iesniegums par nevēlēšanos turpināt darba attiecības, saskaņā ar tā paša Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta 13.punktu viņai šāds atlaišanas pabalsts nepienākas.
Tomēr, pat ja Finanšu ministrijas juristi ir izmantojuši citādāku I.Jaunzemes iesnieguma interpretāciju, 22 tūkstošu eiro pabalsta izmaksu par vēl nekaunīgāku padara fakts, ka A.Ašeradens ir izdomājis jaunu plānu, kā iebīdīt I.Jaunzemi FM valsts sekretāra vietnieces amatā.
Ja piepildīsies A.Ašeradena plāns par reorganizāciju Finanšu ministrijā un tā rezultātā I.Jaunzeme tuvāko mēnešu laikā iegūs tur amatu, kā šīs ministrijas ierēdņi attaisnos ne tikai milzīga pabalsta izmaksu personai, kura pēc neilga laika tiek iekārtota jaunā amatā, bet arī jaunu darba līguma slēgšanu ar ierēdni, kuru šīs pašas ministrijas ierēdņi oficiāli ir atzinuši par nekompetentu un nespējīgu izpildīt uzdotos uzdevumus?
Seko mums 
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
