Šonedēļ publiskajā telpā parādījās informācija, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatu pametušajai Ievai Jaunzemei ir izmaksāts atlaišanas pabalsts nepilnu 22 tūkstošu eiro apmērā.
Finanšu ministrija (FM) šādu lēmumu pamato ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kura 17.panta 12.punktā tiešām ir paredzēts atlaišanas pabalsts trīs mēnešu mēnešalgas apmērā gadījumos, ja amatpersona atstāj amatu sakarā ar termiņa izbeigšanos vai tā izbeidz civildienesta attiecības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar attiecīgo Ministra kabineta locekli (konkrētajā gadījumā finanšu ministru Arvilu Ašeradenu).
Piekasīgāki juristi varētu izteikt argumentu, ka, tā kā 2023.gada 28.jūlijā Finanšu ministrijā tika saņemts I.Jaunzemes iesniegums par nevēlēšanos turpināt darba attiecības, saskaņā ar tā paša Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta 13.punktu viņai šāds atlaišanas pabalsts nepienākas.
Tomēr, pat ja Finanšu ministrijas juristi ir izmantojuši citādāku I.Jaunzemes iesnieguma interpretāciju, 22 tūkstošu eiro pabalsta izmaksu par vēl nekaunīgāku padara fakts, ka A.Ašeradens ir izdomājis jaunu plānu, kā iebīdīt I.Jaunzemi FM valsts sekretāra vietnieces amatā.
Ja piepildīsies A.Ašeradena plāns par reorganizāciju Finanšu ministrijā un tā rezultātā I.Jaunzeme tuvāko mēnešu laikā iegūs tur amatu, kā šīs ministrijas ierēdņi attaisnos ne tikai milzīga pabalsta izmaksu personai, kura pēc neilga laika tiek iekārtota jaunā amatā, bet arī jaunu darba līguma slēgšanu ar ierēdni, kuru šīs pašas ministrijas ierēdņi oficiāli ir atzinuši par nekompetentu un nespējīgu izpildīt uzdotos uzdevumus?