Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme savā darbībā ir pieļāvusi daudzas kļūdas. Daļa no tām Latvijas nodokļu maksātājiem maksā miljoniem eiro, daļa - ne tikai miljoniem eiro, bet arī uzticēšanos VID.
VID darbību pārraugošais ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) "politiskās stabilitātes" vārdā līdz šim nav spējis tikt galā ar klaji nekompetento un daudzos gadījumos arī korupciju piesedzošo iestādes vadītāju.
Tomēr daži gadījumi ir tik nekaunīgi, ka pat tādam finanšu ministram, kuram savas un partijas intereses ir augstākas par valsts un sabiedrības interesēm, nav bijis citas izvēles kā uzsākt vismaz formālu dienesta pārbaudi.
Salīdzinoši nesen tika uzsākta dienesta pārbaude par I.Jaunzemes parakstīto lēmumu izmaksāt nestrādājošam, maksātnespējīgam nodokļu parādniekam AS "Krāsanie lējumi" 6,5 miljonus eiro pirms tiesvedības beigšanas.
Šis gadījums bija kliedzošs korupcijas piemērs, kuram sabiedriskie mediji nepievērsa pienācīgu uzmanību, lai gan tajā pretdabisks bija viss - gan VID pēkšņais lēmums neturpināt tiesvedību (kā zināms, VID tiesājas par katru centu, pat, ja tam nav taisnība), gan nezināmie uzņēmuma īpašnieki, gan līdzekļu pārskaitīšana uzņēmuma maksātnespējas administratorei (kura atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā un patiesībā nevada šo procesu), gan 6,5 miljonu eiro pārskaitīšana, neņemot vērā šī uzņēmuma 12 miljonu eiro nodokļu parādu (kā zināms, VID prakse šādos gadījumos ir par attiecīgo summu samazināt nodokļu parādu), gan arī citas dīvainības.
Aizkulisēs izskanēja baumas par ievērojamu daļu no šīs summas, kas it kā novirzīta dažiem Finanšu ministrijas ierēdņiem, par to, ka patiesībā VID nebija citas iespējas, jo bija salaistas grīstē vienkāršākās lietas (piemēram, pieteikšanās par kreditoru). Vēl baumoja par kādas bankas ieinteresētību šos līdzekļus atgūt uzņēmuma parādu dēļ un citas lietas.
Lai kā arī nebūtu, pret I.Jaunzemi tika ierosināta dienesta pārbaude, jo tieši viņa bija tā, kura parakstīja lēmumu par 6,5 miljonu eiro izmaksu nezināmām personām. Vai I.Jaunzeme bija daļa no shēmas vai vienkārši tika izmantota kā naiva izpildītāja, lai noskaidro, cerams, kādreiz paredzamā kriminālprocesa ietvaros.
Tikmēr I.Jaunzeme šogad ir tikusi nu jau pie otrās dienesta pārbaudes. Šoreiz viņa sava naivuma un/vai ieinteresētības dēļ rīkojās vēl nekaunīgāk. Vai atceraties nepelnīti kluso 29 muitnieku aizturēšanu Terehovas muitas punktā? Vai zinājāt, ka pēc šīm aizturēšanām I.Jaunzemei tika uzdots veikt nepieciešamās izmaiņas muitā? Vai esat kaut ko dzirdējuši par tām?
Pareizi, neesat, jo joprojām nekas nav izdarīts. Sākumā I.Jaunzeme bija spiesta uzsākt disciplinārlietu pret muitas vadītāju Raimondu Zukulu. Tā, protams, beidzās ar to, ka R.Zukuls tika atzīts par lielisku vadītāju, kura vadībā muita strādā lieliski un korupcija nav problēma.
Pēc tam I.Jaunzeme kopā ar "padomdevējiem" radīja rotāciju plānu. Vienīgā problēma, ka šajā plānā izmaiņas muitā skartu tikai 1 cilvēku - muitas priekšnieka vietnieci Ingrīdu Gulbi-Otaņķi, kura acīmredzot neiederējās to cilvēku lokā, kuri darbu muitā redzēja kā iespēju papildināt ne tikai valsts, bet arī savas kabatas. Pārējie cilvēki I.Jaunzemes rotāciju plānā nāca no citām VID nodaļām un tīri sakritības dēļ tika uzskatīti par I.Jaunzemei un viņas "padomdevēju" biznesa interesēm neērtiem cilvēkiem.
Kad rotāciju plāns nāca gaismā, I.Jaunzeme ieslēdza atpakaļgaitu un pavisam drīz sapinās skaidrojumos tik tālu, ka visi cilvēki, kuri bija saņēmuši vēstuli par šīm rotācijām un jau bija piedalījušies sarunās I.Jaunzemi par šo tēmu, izrādījās, bija to visu nosapņojuši.
Tomēr neviens nevarēja nosapņot to, ko I.Jaunzeme izdarīja nākamo. Viņa nāca klajā ar paziņojumu, ka rotācijas VID nevar veikt, jo Ukrainā notiek karadarbība. Tās dēļ viņa esot vienojusies ar jau minēto R.Zukulu (un galveno lietu bīdītāju muitā Sandru Kārkliņu-Ādmini), ka kara apstākļos izmaiņas veikt nedrīkst. Tātad muitā viss paliek kā līdz šim.
Par šādu nekaunību vispiktākais bija J.Reirs, kura rezolūciju par izmaiņām muitā I.Jaunzeme sākumā pārvērta par izsmieklu un pēc tam vispār izlēma ignorēt, turklāt ciniski atļaujoties to pamatot ar karu Ukrainā. Rezultātā tika uzsākta dienesta pārbaude, kuras mērķis ir noskaidrot sekas šādai I.Jaunzemes rīcībai.
Neatkarīgi no šo dienesta pārbaužu rezultātiem mēs kārtējo reizi esam liecinieki tam, kas notiek, kad valstiski svarīgos amatos ieliek nekompetentus, kaut arī politiķiem lojālus ierēdņus. Kā jau sākumā teicu, viņu kļūdas maksā ne tikai miljoniem eiro, bet arī arvien sarūkošai cilvēku uzticību VID.
Seko mums 
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” 
Ziņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no 
Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
