Ievērojamās kabeļtelevīzijas kompānijas „Livas” oficiālā saimniece – Komi ciematiņa vecākā
PIETIEK15.08.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Ne jau vienmēr Latvijas uzņēmumu īpašnieki slēpjas ofšoros, - reizēm pašmāju kompāniju oficiālo īpašnieku vidū parādās arī īsti eksotiskas izcelsmes ļaudis: kā rāda Lursoft datu bāze, par SIA Livas – vienas no Latvijas lielākajām kabeļtelevīzijas kompānijām – lielāko īpašnieci jau pirms daudziem gadiem kļuvusi Krievijas Komi Republikas Kortkerosskas rajona Priozjornijas ciematiņa administrācijas vadītāja Ņina Morohina.
Lursoft dati rāda, ka par SIA Livas 95% kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi Krievijas iedzīvotāja Ņina Morohina, savukārt atlikušie 5% procenti pieder ārzonas kompānijai Tradebridge LLC, kas reģistrēta ASV, lai gan tās adrese liecina domāt par atrašanos Kiprā – „52. 1st April Street, 7600 Athienou, P.O. Box 26557, City Larnaca, State Cuprus”.
Ar pašu Morohinu, kura Livas īpašnieku vidū parādījusies jau 2001. gadā, Pietiek neizdevās sazināties, taču Kortkerosskas rajona administrācijā apliecināja, ka Priozjornijas ciemata – ar precīzo nosaukumu „seļskoje poseļeņije” – iedzīvotāju vidū patiešām esot tikai viena Ņina Aleksandrovna Morohina.
No tā izriet, ka tieši tālās Komi ciemata vecākā ir oficiālā saimniece Latvijas kabeļtelevīzijas uzņēmumā Livas, kaut kompānijas vadītājs jau aptuveni 17 gadus ir 1956. gadā dzimušais Vasīlijs Mihailovs, kurš, kā rāda Lursoft dati, līdz 2001. gadam arī bijis vienīgais Livas īpašnieks.
Pagājušo gadu SIA Livas beigusi ar gandrīz 300 tūkstošu latu apgrozījumu, bet pretēji gadu iepriekš gūtajai iespaidīgajai peļņai – 544 tūkstošiem latu – pērn strādājusi ar 384 tūkstošu latu zaudējumiem. Taču uzņēmumam ir arī divas meitasfirmas - SIA Livas KTV un Livas Net, kas pagājušo gadu beigušas ar peļņu un attiecīgi 1,49 miljonu un 319 tūkstošu latu apgrozījumu.
Pats Mihailovs divu nedēļu laikā neparko nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem par to, kādā veidā Komi ciemata priekšniece kļuvusi par Latvijas kabeļtelevīzijas kompānijas īpašnieci un kādi ir Morohinas tālākie biznesa plāni Latvijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
