Iezīmējas apcietinātā Martinsona iepriekšējās krāpniekfirmas saistība ar „Lidl” ienākšanu Latvijā
Imants Liepiņš21.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča kukuļa izspiešanas krimināllietā apsūdzētā, saistībā ar Rīgas Satiksmes shēmām aizturētā un par Eiropas naudas izkrāpšanas mēģinājumu jau notiesātā miljonāra Māra Martinsona kādreizējās krāpniekfirmas darbinieks Mārtiņš Sprūdžs vadījis Lidl ienākšanu Latvijā.
Zemesgabalu iegādei Lidl veikalu un milzu noliktavas celtniecībai dibinātā firma, kas tika reģistrēta 2016. gada nogalē un kuras statūtkapitāls vēlāk pieauga līdz 10,5 miljoniem eiro, sākumā saucās MMS Property Solutions (tagad — SIA Lidl Latvija). Valdes priekšsēdētājs tajā bija Mārtiņš Sprūdžs — viņš savā LinkedIn profilā pie iepriekšējām darbavietām norādījis plastmasas cauruļu ražotāju SIA Evopipes. Tajā viņš bijis eksporta darījumu menedžeris.
2015. gadā M. Martinsons kopā ar Evopipes valdes priekšsēdētāju Edgaru Viļķinu un izpilddirektoru Oļegu Ļamovu tika notiesāti par mēģinājumu izkrāpt Eiropas struktūrfondu atbalstu sevišķi lielos apmēros. Vēl 2009. gadā Evopipes ieguva iespēju nopirkt plastmasas cauruļu ražošanas iekārtas ar Eiropas fondu atbalstu. Līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru paredzēja, ka projekta izmaksas būs 1,4 miljoni eiro, bet no Eiropas fondiem varētu atgūt pusmiljonu eiro (35%).
Tomēr izrādījās, ka faktiski šāda iekārta maksā teju trīsreiz mazāk: Evopipes valdes prieksšēdētājs tolaik bija vienojies ar ražotāju Vācijā par iekārtu iegādes īsto cenu — pusmiljonu eiro. “E. Viļķins kopā M. Martinsonu un izpilddirektoru O. Ļamovu radīja shēmu, lai mēģinātu iegūt trīsreiz lielāku Eiropas fondu atbalstu un pie iekārtas tiktu gandrīz par brīvu,” pēc sprieduma spēkā stāšanās secināja LTV.
Struktūrfondu naudas izkrāpšanas mēģinājuma rezultātā E. Viļķins un M. Martinsons tika apsūdzēti par dokumentu viltošanu un krāpšanas mēģinājumu, kamēr O. Ļamovs — vienkārši par krāpšanas mēģinājumu. Apsūdzētie vainu atzina, turklāt naudas izkrāpšanas shēma nebija īstenota līdz galam, jo tika laikus atklāta, tāpēc prokuratūra un tiesa aprobežojās ar naudassodiem: M. Martinsons un E. Viļķins saņēma kriminālsodu katrs 21 600 eiro apmērā, O. Ļamovs dabūja maksāt 10 800 eiro, un firma Evopipes samaksāja vēl 14 400 eiro sodu.
“Sakarā ar to, ka reāls kaitējums valstij netika nodarīts, es uzskatu, ka šāds sods ir noteikts adekvāti par [krāpniecības] mēģinājumu,” TV sacīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne. (Valsts no šīs shēmas atmaskošanas beigās ieguva kopā 68,4 tūkstošus.)
Ar Evopipes saistītajam Mārtiņam Sprūdžam (kurš, kā noteikti jāatzīmē, M. Martinsona shēmās nav ticis ne apsūdzēts, ne notiesāts) strādājot par MMS Property Solutions valdes priekšsēdētāju, šī firma sāka uzpirkt zemesgabalus Rīgā un saņemt būvatļaujas bez likumā prasītajām sabiedriskajām apspriešanām un ietekmes novērtējumiem uz vidi.
Pietiek jau vēstīja par skaļāko no šiem gadījumiem — 83 gadus veca sirmgalve Baiba Gaisa bija izņēmusi būvatļauju, apsolot aizbūvēt 24 hektārus Mežciemā ar gigantisku noliktavu poļu preces importam. Tikai pēc tam, kad būvatļauja bija rokā, zemesgabals mainīja piederību, un sirmgalves vietā parādījās īstie īpašnieki, kuru ķēdes galā ir Lidl Stiftung & Co.
Lidl Latvija interešu saistība ar Māra Martinsona shēmām un cilvēkiem spētu izskaidrot, kāpēc Lidl saņem tādu pretimnākšanu Rīgas domē, kādu nekad nav saņēmis neviens vietējais uzņēmums, kas plāno uzbūvēt vai atvērt kaut ko jaunu Rīgā.
Būvatļauju izdošana bez sabiedriskās apspriešanas un IVN procedūras, zibenīga atļauja izcirst kokus vienīgajā zaļajā zonā Dzelzavas ielā pie Mēbeļu nama un 1600 iedzīvotāju parakstu ignorēšana, plāns iznīcināt mikrorajona noslogotāko sabiedriskā transporta pieturu, Lubānas ielas tirdziņa slēgšanas plāni un krustojumu pārbūve par nodokļu maksātāju naudu — to var izskaidrot tikai ar izciliem sakariem Rīgas domē.
Turklāt nevar neredzēt arī sakarību, ka pēc M. Martinsona aresta šī “nepārtrauktā pretīmnākšana” sākusi nedaudz atslābt: Baldones ielā esošo tenisa kortu vietā paredzot apbūves plāna maiņu uz veikalu apbūvi (pret ko iedzīvotāji savāca 1723 parakstus zem 52 iesniegumiem un kur kā vienīgais ieinteresētais veikalu tīkls ir publiski izskanējis Lidl) pirmo reizi ir tikusi uz laiku piebremzēta šonedēļ notikušajā Pilsētas attīstības komitejas sēdē.
LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/martins-sprudzs-63234330/?originalSubdomain=lv
Notiesājošais spriedums Martinsonam un kompānijai: https://www.delfi.lv/news/national/criminal/buvuznemeju-martinsonu-notiesa-par-meginajumu-izkrapt-es-naudu.d?id=46516077
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
