Iesaki rakstu: 
Kārtējais lokāla mēroga skandāls virmo ap mikroautobusu pārvadājumu konkursu, kurā Gods kalpot Rīgai pietuvinātai firmai B-Bus bija tas gods nozvejot šo biznesu.
Kā pozitīva tiek raksturota iecere ieviest mikroautobusos e-talonu. Viss pozitīvisms gan ieguls Rīgas kartes biznesmeņu kabatās, bet mani kā ierindas reņģēdāju vairāk uztrauc tas, ka varturi parūpējušies, lai beidzot pavisam rekvizētu tautai vienu no retajiem atlikušajiem bonusiem – par salīdzinoši nelielu summu lietot taksometra surogātu.
Atbilstoši jaunajai koncepcijai maršruta taksometrus praktiski aizstās ekspreša mikroautobusi. Atšķirība ir tāda, ka agrāk darbarūķis varēja nekātot bieži itin tālīno ceļa gabalu līdz pieturai, bet, izejot no mājas, nobalsot maršrutnieku un pēc tam izkāpt maksimāli tuvu galamērķim. B-Bus runasvīri masu mēdijos postulē, ka uzņemšana starp pieturām un „pieturiet, lūdzu, šeit” vairs - nī, nī, nī.
Uzskatu, ka šī regula vispār ir jāatceļ, jo satiksmes noteikumi atļauj apstāties un uzņemt vai izlaist pasažierus jebkurā vietā, kur to neierobežo ceļu zīmēs. Veto ir uzlikts vienīgi maršruta taksometriem.
Reālā dzīve pierādīja, ka šī norma ir absurda, tāpēc īstenībā tā eksistēja tikai uz papīra, kas, kā zināms, pacieš visu. Pakalpojumu sniedzēji bija ieinteresēti pasažieru labā omā un līdz ar to arī savā peļņā, jo viņiem šis bija pamata bizness, bet nevis e-rūpala piedēklis.
Pieļauju, ka līdzšinējiem pārvadātājiem grēku bija, kā sunim blusu, taču viņi vismaz neignorēja pasažierus. Tagad klerki mēģina iestāstīt, ka neērtības tiek radītas iedzīvotāju interesēs. Patiesībā šie muldoņas nenovīdīgi tur aiz muguras pigu: „Kas vēl nebūs! Plikadīdām sagribējies taksīti par lēto! Trīs pirkstu kombinācija jums!”
Pašus vagaru kārtā nokļuvušos plebejus mikriņu tabu nekādi neskar, jo viņu rīcībā ir gan personīgais, gan dienesta auto, bet nepieciešamības gadījumā var izsaukt riktīgu taksometru.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.