Indriķis Latvietis izziņojis jaunā “Baiļu” sērijas romāna nosaukumu un “galvenos varoņus”
PIETIEK04.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Tā. Tas nu būtu izlemts,” – šādi persona vai personas, kas ar Indriķa Latvieša pseidonīmu ir sarakstījušas trīs gada vispieprasītāko grāmatu sarakstos iekļuvušos romānus „Bailes”, „Vara” un „Nauda”, sociālajā tīklā Twitter ir izziņojušas jauno sērijas romānu ar nosaukumu „Nāve” un tā „galveno varoņu” sarakstu.
Kā izriet no ieraksta, jaunajā romānā varētu figurēt šādi „no A līdz Z izdomāti” „galvenie varoņi” – Egils Melits, Andris Feikmanis, Romāns Vanzovičs, Baiba Rautmane, Valērijs Zimins (Ziema), Pāvels Rabenoks, Jānis Mordāns, Juris Durašs, Gints Peders, Rita Ķēvele, Inga Smiņķe, Dainis Meļbiksis, Jānis Riers, Ilze Diņķele un Arvīds Meistars.
Pāris no šiem vārdiem un uzvārdiem neļauj droši secināt, kas varētu būt attiecīgā „varoņa” „prototips”, savukārt no iepriekšējiem romāniem acīmredzami „augšāmcēlies” ir pasūtījuma slepkava Valērijs Zimins ar iesauku „Ziema”, kurš it kā gāja bojā sērijas pirmā romāna „Bailes” beigās.
Pagaidām Indriķis Latvietis nesniedz nekādu skaidru vēstījumu par to, kādām tēmām varētu būt veltīts jaunais romāns. Tiesa, atsevišķā tvītā viņš norādījis: „Par ko būs jaunais romāns “Nāve” (“Bailes -
Es apņemos pilnīgi Pērkonu aizliegt
un par savas tautas nodevēju palikt.
Palīdzēt tautas varoņus samaitāt,
še svešas ticības mācītājus ievest,
tautiešus pierunāt svešiniekiem klausīt,
kaut un dedzināt tos, kas turas pretim,
vispārēju verdzību beidzot še ievest.
(Andrejs Pumpurs, “Lāčplēsis”, Kangara solījums Līkcepurem.)
„Pērn decembrī iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, vai, viņuprāt, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana. Teju trešdaļa jeb 31% aptaujāto minētajam apgalvojumam piekrīt, un pērnā gada nogalē fiksētais rezultāts ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā. (..) Savukārt minētajam apgalvojumam kopumā nepiekrīt 54% aptaujāto, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada beigās. Vēl 15% aptaujāto nespēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.
(Ziņu aģentūra LETA)
Koncentrācijas nometne. Ebrejus ved uz gāzes kameru. Viens saka – skatieties, vāciešu ir ļoti maz, metīsimies viņiem visi virsū, apsitīsim un būsim brīvi! Taču no pūļa nekavējoties atskan balsis – neklausieties viņā! Tas ir provokators! Ar vardarbību neko nevar panākt! Mēs varam uzvarēt tikai ar miermīlīgu protestu!
(Anekdote)
Būs laiks, kad Latvijā atkal plivināsies sarkanbaltsarkanais karogs, bet pie varas būs komunisti. Tā tas būs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautas, bet krievu interesēs. Daudz būs runas par brīvību un neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Joprojām tas būs tas pats sliktais pret latviešiem. Komunisti padarīs latviešus plikus un nabagus. Paši savāks lielas vērtības. Tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības. Tad es nevaru pateikt, kā tas iznāks, bet viņi būs spiesti atdot visu atņemto latviešiem atpakaļ. Būs milzīgs pasaules spiediens – krievi un svešie dabūs braukt prom. Latvija būs brīva. To es redzu, bet, kad tieši tas notiks, nevaru pateikt, jo laiks neeksistē šai sfērā.
(Eižena Finka, iespējams, slavenākais pareģojums)
Klāt pievienots arī jau tradicionālais teksts no „Baiļu” sērijas romāniem: „Paši savas labsajūtas vārdā lasītāji tiek laipni aicināti uzskatīt, ka arī šīs grāmatas – tāpat kā tetraloģijas pirmo trīs daļu “Bailes”, “Vara” un „Nauda” – pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka tās varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar. Bet, ja gadījumā arī notiek, tad zināšanas par to var būt kaitīgas veselībai un reizēm arī dzīvībai. Un, kā zināms, pie nāves pierast nevar.”
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
