Informācija KNAB: kā atsevišķi kandidāti Ventspilī tikuši un tiek reklamēti par slēptu naudu
Pietiek lasītājs20.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Slepenas reklāmas kampaņas, kas izmaksājušas desmittūkstošus un varbūt pat simttūkstošus un ko finansējušas pašu kandidātu darbavietas — tāda aina ne pirmo gadu redzama Ventspils politikā.
Lai saprastu, kas notiek pašreizējā priekšvēlēšanu cīņā, ļoti labi noder ne tikai aktuālo partiju sarakstu apspriešana un debatēšana par tiem, bet arī palūkošanās ar šodienas acīm uz to, kas notika pirms četriem gadiem — kā nekā daudzi no kandidātiem tie paši, pat ja daži no viņiem pa šo laiku mainījuši partejisko piederību.
Ventspils pilsētā arī šogad ir Latvijai un Ventspilij saraksts, ir t.s. «apvienotais» jeb «Meroni saraksts», ir Saskaņa un Alternative.lv (pēdējo gan par «sarakstu» grūti nosaukt, ņemot vērā, ka tajā šoreiz ir tikai viens pats kandidāts). Kopējā politiskā aina mainījusies tādā ziņā, ka Nacionālā apvienība šoreiz startē atsevišķi un savākusi pilnvērtīgu sarakstu, bet Jaunā konservatīvā partija un Latvijas Attīstībai to nav spējušas.
Kāds slepens finansējums tad ietekmēja 2017. gada vēlēšanas, un kādas saiknes var saskatīt šogad?
Slepens finansējums slēptai aģitācijai
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Ventspilī bija saskatāmas pazīmes, kuras liecināja par nelikumīgos veidos slepeni finansētu priekšvēlēšanu aģitāciju t.s. «apvienotā Meroni saraksta» labā.
Šajā sarakstā ar Nr. 2 kandidēja Inga Antāne, kura savā kandidātes anketā CVK bija norādījusi šādas darbavietas: (1) AS Ventspils Tirdzniecības Osta — padomes locekle, (2) advokātu birojs TRINITI — zv. advokāte, kā arī (3) biedrība BALTIJAS ASOCIĀCIJA – TRANSPORTS UN LOĢISTIKA (turpmāk tekstā BATL), valdes priekšsēdētāja. No Lursoft datiem redzams, ka viņa kādā brīdī bijusi arī padomē AS Ventbunkers. Šogad nekandidē.
Cits kandidāts Aivis Landmanis kā savu nodarbošanos minējis AS Ventspils Port Services «komercdarbības konsultants», bet iepriekš strādājis AS Kālija Parks. Ivars Landmanis kā savas divas darbavietas norādījis AS Ventbunkers un to pašu biedrību BATL. Viņi kandidē arī tagad.
2017. gada kandidāts Uģis Goldmanis kā savu darbavietu bija norādījis AS Baltic Coal Terminal «Administratīvi tiesiskās daļas vadītājs», šoreiz nekandidē. Toties sarakstā atkal redzams Raimonds Kalniņš — arī viņš uzrādījis darbavietu iepriekšminētajā AS Ventspils Port Services. Kandidāts Linards Gulbis kā toreiz, tā tagad norādījis, ka strādā AS Baltijas Ekspresis par Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītāju.
Visi augšminētie uzņēmumi atrodas Rūdolfa Meroni un viņa saistīto personu kontrolē. Savukārt saraksta līderis Ģirts-Valdis Kristovskis ar sava uzņēmuma SIA GVK Consulting starpniecību saskaņā ar mediju publicētajiem dokumentiem ik mēnesi saņēma 5000 eiro no AS Ventbunkers.
Savukārt no Lursoft datiem redzams, ka akciju sabiedrības Ventbunkers, Ventspils Tirdzniecības Osta, Baltijas Ekspresis, Baltic Coal Terminal, Ventspils Port Services un citas (ieskaitot Kālija Parku) vēl 2006. gadā izveidojušas savu biedrību ar nosaukumu BALTIJAS ASOCIĀCIJA – TRANSPORTS UN LOĢISTIKA jeb BATL. Tajā ietilpst arī SIA Noord Natie Ventspils Termināls un vēl daži citi uzņēmumi.
Līdz ar to konstatējams, ka šeit apskatītajā kandidātu sarakstā kā 2017. gadā, tā 2021. gadā aptuveni puse no kandidātiem kaut kādā veidā saistīti ar BATL asociāciju un/vai to veidojošajiem uzņēmumiem.
Darbavietas slepeni apmaksā kandidātu slavināšanu
Šī BATL asociācija un tajā ietilpstoši uzņēmumi finansēja preses izdevuma un interneta vietnes Ventspilnieks.lv izveidošanu, uzturēšanu un darbināšanu.
Tas nozīmē, ka shēma bijusi šāda: lai slepeni finansētu sev vajadzīgos kandidātus un viņu saraksta priekšvēlēšanu kampaņu, kā arī lai šie izdevumi netiktu deklarēti, minētās kompānijas pārskaitījušas naudu asociācijai BATL, lai tā finansē savu darbinieku priekšvēlēšanu kampaņu.
Lai nodrošinātu finansējuma noslēpšanu un nodrošinātu, ka tas tiešām aiziet kampaņas nelegālai finansēšanai (nevis kādiem citiem mērķiem) un slēptajai reklāmai, attiecīgās firmas naudu pārskaitīja pašu ieinteresēto personu kontrolētajai asociācijai BATL, kuras valdē bez tam iepriekšējo vēlēšanu laikā bija divi reklamējamie kandidāti — Inga Antāne un Ivars Landmanis.
Slepenais, nedeklarētais finansējums izrādījās sekmīgs: no minētajiem 7 kandidātiem Ventspils domē tika ievēlēti 3 (Kristovskis un Landmaņu brāļi), kā arī vēl viena Ventspilnieka.lv eksponētā kandidāte — Vienotības Dace Korna, kura nav tieši saistīta ar šo finansējumu, taču tikusi atrasta «čekas maisā».
Gadaskaitļi mainās, slēptās reklāmas principi nē
Ir konstatējams, ka naudas faktiskais izlietojums bija šāds: par šo naudu tika sarakstīts, sagatavots, nodrukāts un izplatīts preses izstrādājums Ventspilnieks.lv, kurš ārēji maskējās par «laikrakstu», kaut gan patiesībā nestrādāja atbilstoši likumam «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» un žurnālistu profesionālajiem darba standartiem (objektivitāte, neitralitāte, līdzsvars ziņu materiālos utt.) un izplatīja slēpto reklāmu, kurā slavināja vai eksponēja viena konkrētā saraksta kandidātus, skata pēc dažkārt atšķaidot saturu ar rakstiem par kaut ko citu.
Vienlaikus tikusi izmantota katra iespēja, lai nomelnotu attiecīgo sev vēlamo kandidātu galvenos politiskos konkurentus priekšvēlēšanu periodā.
Jau kopš pašiem pirmajiem BATL asociācijas (un tās biedru) finansētā laikraksta numuriem sistemātiski bijuši redzami slavinoši materiāli, tajā skaitā lielās numura intervijas (attiecas gan uz Landmaņiem, gan uz Raimondu Kalniņu, gan Ģirtu Valdi Kristovski). Kandidāti eksponējas uz vecvectēva sasniegumu fona, uz amatieru sporta fona, sava vieta atradusies arī Bruno Jurševicam un Dacei Kornai u.c., izcelti atsevišķi kandidātu citāti un izteikumi utt., vārdu sakot — tipiska slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. Tikai vienā no iknedēļas numuriem kandidāti pieminēti tikai dažos rakstos — apmēram tikpat bieži, kā tas notiktu īstā medijā.
Iepriekšminētās publikācijas satur slēptās reklāmas pazīmes: intervijās kandidātiem tiek uzdoti tikai nekritiski jautājumi, savukārt rakstos tiek atspoguļota reti vienpusīga informācija, kas izdevīga tikai viena konkrēta saraksta kandidātiem — tā saraksta, kurā kandidē Ventspilnieku.lv sponsorējošo uzņēmumu darbinieki. Līdztekus tiek izmantota katra iespēja, lai nomelnotu galvenos politiskos konkurentus.
Līdz ar to ikvienā no augšminētajiem gadījumiem pie raksta bija jābūt attiecīgam uzrakstam: «APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA — APMAKSĀ KANDIDĀTA DARBAVIETA». Tas nav darīts nevienā gadījumā.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
