Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"RE:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe nenoliedzami ir viena no Latvijas žurnālistikas uzlecošajām zvaigznēm. Viens no viņas inovatīvajiem projektiem ir t.s. "Melu detektors", kura ietvaros politiķiem var tikt pajautāts, kas ir viņa minēto faktu avoti, kad tie pārbaudīti. Pēc tam seko birkas pievienošana – patiesība, puspatiesība, pļāpas u.tml.

Protams, rodas jautājums, kādi politiķi un kuri viņu neskaitāmie minētie fakti tiks pārbaudīti, kas noteikti rada iespējas izgaismot vairāk vienus "meļus", bet ne citus. Taču godīgumam jābūt – politiķu kaunināšana ir sabiedrībai nepieciešama lieta. Bez sarkasma – jo politiķus taču šī pati tauta ievēlēs. Un par meļiem labāk nebalsot.

Citādāk ir ar žurnālistiem, kurus tauta nekad neievēlēs. Šim iemeslam ir pašu žurnālistu profesionalitātes un ētikas standarti, ko regulē, piemēram, "Latvijas Žurnālistu asociācijas" ētikas kodekss (ja žurnālists pieder tieši šai žurnālistu kopai). Tas gan nav juridiski saistoši un atliek paļauties uz Baibas Strautmanes augstāko ētikas izpratni savu kolēģu darbības uzlabošanā. Šoreiz ar sarkasmu.

Nesen Twitter telpā izcēlās interesanta saruna starp Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Iesalnieku un Spriņģi. Iesalnieks norādīja, ka Zviedrijas Liberālās partijas jaunatnes organizācija ir piedāvājusi legalizēt incestu un nekrofīliju. Kaujā metās Inga Spriņģe, kas norādīja uz avota neuzticamību – "Daily Mail" ir par dzeltenu. Taču Spriņģe nepārbaudīja, ka oriģinālais avots ir zviedru "Aftonbladet", kas ir viens no Ziemeļvalstu lielākajiem laikrakstiem. Tātad – faktus nepārbaudīja, bet birku Jānim Iesalniekam piekāra.

Pieņemot, ka arī profesionāli žurnālisti var kļūdīties, tas nebūtu raksta vērts. Bet tad sekoja pavisam interesanti izteikumi – viens adresēts Zviedrijas vēstniekam Latvijā, kur tiek apgalvots, ka Jānis Iesalnieks ir apgalvojis, ka Zviedrijā legalizēs nekrofīliju. Visai būtiska atšķirība – vienas partijas jaunatnes organizācija un valsts. Kad Jānis Iesalnieks aizrādīja cienījamai žurnālistei, tad atbildēts tika ar "kurš teica, ka esmu pieklājīga?” (skat. attēlus).

Vieni standarti politiķiem, citi žurnālistiem? Vai žurnālista ētika drīkst būt zemāka kā politiķa? Ne jau saskaņā ar pašu apstiprināto ētikas kodeksu.

Punkts - 6.1 Iestājoties Latvijas Žurnālistu asociācijā, žurnālists paraksta LŽA Ētikas kodeksu, tādējādi apliecinot, ka ievēros šos noteikumus.

Konkrēti pārkāpti tika šādi punkti:

2.1. Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.

2.2. Faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas.

3.2. Žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.

Tālākais atkarīgs no pašu žurnālistu asociācijas kolēģu rīcības, ja vien šeit pār visu nevalda nerakstīts likums – kritizējot savu ideoloģisko pretinieku, visi līdzekļi labi.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...