Iniciatīva – valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai
Iveta Miglāne26.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Filma "Flow" piesaista tūristus, kuriem ir izteikta empātija pret dzīvniekiem un kuri sagaida, ka Latvija ir valsts ar atbildīgu un gādīgu attieksmi pret tiem. Tomēr, kad viņi ierodas, realitāte var būt nepatīkams pārsteigums – savainoti, klaiņojoši un bezpalīdzīgi dzīvnieki, kuri bieži nesaņem nepieciešamo palīdzību, jo valsts nepiedāvā pietiekamu atbalstu to ārstēšanai un aprūpei.
Šī nesakritība starp publisko tēlu un realitāti var negatīvi ietekmēt mūsu valsts reputāciju un morālo atbildību. Šobrīd lielākā daļa rūpju par šiem dzīvniekiem gulstas uz privātām iniciatīvām, dzīvnieku patversmēm un brīvprātīgajiem, kuriem trūkst resursu un iespēju palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams. Lai atbilstu starptautiskajām labās prakses normām un patiesi kļūtu par valsti, kas rūpējas par dzīvniekiem, ir nepieciešamas reālas pārmaiņas valsts atbalsta politikā dzīvnieku glābšanas un aprūpes jomā.
Lai uzlabotu situāciju, nepieciešams:
- Piešķirt valsts finansējumu dzīvnieku glābšanai un ārstēšanai.
- Izveidot specializētu dzīvnieku glābšanas dienestu, kas operatīvi reaģētu uz palīdzības izsaukumiem.
- Palielināt dzīvnieku patversmju finansējumu un nodrošināt stabilu atbalstu brīvprātīgajiem.
Veicināt sabiedrības izglītošanu par atbildību pret dzīvniekiem un nepieciešamību sniegt palīdzību bezpalīdzīgiem dzīvniekiem.
Ko iegūs sabiedrība no šīm pārmaiņām? Cilvēcīgāku un atbildīgāku attieksmi pret dzīvniekiem Latvijā. Mazāk ciešanu savainotiem un bezpalīdzīgiem dzīvniekiem. Labāku Latvijas starptautisko tēlu kā valstij, kas patiesi rūpējas par dzīvnieku labklājību. Vairāk iespēju brīvprātīgajiem un dzīvnieku aizsardzības organizācijām efektīvi strādāt. Ilgtermiņā – samazinātu klaiņojošo un bezpalīdzīgo dzīvnieku skaitu, kā arī mazākus izdevumus patversmēm un privātajiem glābējiem. Ierobežotu dzīvnieku slimību izplatību, tādējādi samazinot risku gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, kuri var saskarties ar infekcijām.
Saite nobalsošanai: https://manabalss.lv/valsts-atbalsts-savainotu-un-bezpalidzigu-dzivnieku-glabsanai/show
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.