Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas iedzīvotāju skaits pēdējos gadu desmitos sarucis gan emigrācijas dēļ, gan zemās dzimstības dēļ. Pamatnācijas – latviešu – skaits 2022.g. – 1.18 milj. nesasniedz 1.318 milj., kāds bija pirms 125 gadiem – 1897.g. Iedzīvotāju skaits klāt pievienotā tabulā atspoguļo mūsu tautas vēsturi – 2 pasaules kari, 3 okupācijas, 50 gadi okupantu un kolonizatoru jūgā ar tūkstošu iedzīvotāju slepkavībām, masveida deportācijām un piespiedu emigrāciju svešumā pirms okupācijas 1945.g.

Gads 

IedzīvotājiLatvijā mlj.

Latvieši (milj.)

Latvieši % 

Dzimušie (tūkstošos)

1897.g.

1.929

1.318

68

1920.g.

1.548

1.159

75

29.434

1940.g.

1.886

1.486

79

34.417

1945.g.

1.3

1.107

85

1959.g.

2.093

1.298

62

1989.g.

2.666

1.387

52

38.922

2000.g.

2.377

1.37

58

20.15

2011.g.

2.068

1.284

62

2022.g.

1.87

1.18

63

15.954

2023.g.

1.88

1.17

62

14.326

Latvijas iedzīvotāji 

Par Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko krīzi celta sabiedrības trauksme gadu desmitiem. 2022.g. Ministru Padomei pakļautais “Demogrāfijas centrs” izstrādāja programmu “Tautas ataudzes stratēģija”. Šis bija pirmais mērķtiecīgi izstrādātais materiāls, kas piemērots tieši depopulācijas novēršanai Latvijā 2030 – 2050.g. Darbs augsti novērtēts demogrāfu speciālistu vidū. Diemžēl iesāktais darbs tika pārtraukts, un pats centrs likvidēts. 2023.g. divas jaunās valdības Kariņa un Siliņas vadībā savās darbu deklarācijās demogrāfiju kā prioritāti nepieminēja. Tās vietā darba spēka problēmas varēšot atrisināt no trešām pasaules valstīm ievestie iedzīvotāji. Līdzīgu viedokli propagandē ekonomikas un finansu eksperti TV un sociālajos medijos.

Ja tas īstenotos, tad, sasniedzot 2050. g., mēs kā pamatnācija – latviešu tauta būsim savā valstī mazāk kā 50% un tad no tālākas iznīcības mūs neglābs ne latviešu valoda, ne Satversme. Mēs izzudīsim, dodot vietu daudznāciju kopienām, kas apdzīvos mūsu valsti. Valdošā politiskā elite izvairās no tālākām Latvijas nākotnes vīzijām, vēlamiem tautsaimniecības virzieniem, latviešu tautas kā pamatnācijas uzdevumiem un plāniem. Pieņemts par šādiem jautājumiem nerunāt, it kā tie risināsies paši no sevis. Esam kā kuģis jūrā, kas peld bez virziena, pilda noteiktas funkcijas pēc sīksīkiem reglamentiem no tālienes – tik gala stacija nav zināma… 

Valdība, kura strādā četru gadu periodam, ir apsolījusi vēlētājiem – panākt kaimiņu valstis, tuvākā laikā sasniegt ES valstu dzīves līmeni. Lai to izpildītu, jāveic ekonomikas transformācija, digitalizācijas transformācija, jāpilda zaļās politikas prasības pēc ES regulām. Šādā saspringtā darbu slogā jautājums par pamatnācijas – latviešu tautas likteni – izdzīvi valdošajam varas ešelonam šķiet nevajadzīgs, traucējošs populisms, bet pieminēt  jēdzienus – nacionālās vērtības, nacionālā identitāte un kultūra – ir politiski nekorekti.

Pirms nepilniem 90 gadiem Latvijas Universitātes profesors Pauls Jurevičs savā grāmatā “Nacionālās dzīves problēmas“ raksta vārdus, kas der šodienas latviešu nācijai:  “Tagad mēs esam brīvi un patstāvīgi. (…) tagad jāizdara kaut kas vēl grūtāks: tagad jāapvienojas ne momentānam varoņdarbam, bet ilgstošam pozitīvam darbam. Ir viena lieta izsapņot par ķēniņa pili (…) un cita lieta paturēt un uzturēt un izkopt šo pili.” Šai darbā jāiesaista augsti skolotie, akadēmiskie prāti un viņu vadītās universitātes un institūcijas. Jo šī “ķēniņa pils” esam mēs paši – latviešu tauta – valsts pamatnācija.

Valsts politika tuvākajos 30-50 gados ved uz Latvijas kā nacionālas valsts iznīcību – zūd latviešu pamattauta, kuras dēļ valsts dibināta. Tās vietā varētu attīstīties cita Latvija – daudznacionāla kopienu savienība – politiska nācija, pēc kuras atklāti tiecas krievu un krievvalodīgo* politiskās partijas.

Ir jārunā skaidra valoda: latviešu tautas nākotne ir apdraudēta. Latviešu nācijas interesēs nav vajadzīga sacensība ar kaimiņvalstīm vai ES dzīves līmeņa nodrošināšana par cenu, kad tiktu upurēta latviešu tautas tuvākā nākotne.

Ir sākusi runāt latviešu inteliģence – gan TV, gan presē, soc. tīklos. 2023.g. 4. augustā “Latvijas avīze” publicēja memorandu  – “Par Latvijas valstnācijas interešu nodrošināšanu”, kuru parakstīja vairāk nekā 700 ievērojami Latvijas kultūras, mākslas, tautsaimniecības pārstāvji.

Ir jāiesaista plaša sabiedrība līdzdalībai – jādibina sabiedriska organizācija – “Tautas kustība” vai “Nākotnes uzdevumi Latvijai”, nosaukumus izvēlēsies organizētāji. Bet mērķis ir apvienot sabiedriskā spēkā aktīvāko tautas daļu, kas varētu izvirzīt gudrākos, zinošākos, valsts pārvaldi pārzinošākos vai arī mazāk pieredzējušākus, bet ar savām idejām virzošos spēkus ar gribu strādāt Latvijas nākotnei ilgtermiņā.

Latvijas sabiedrība ir tiesīga prasīt no esošām valdībām atsākt darbu pie agrāk – 2022.g. izstrādātā un tālāk nevirzītā projekta “Tautas ataudzes stratēģija 2020.g. – 2050.g.” Valdībai būtu jāveido “Demogrāfijas” vai “Tautas ataudzes” ministriju agrāk 2009.g. likvidētās “Bērnu, ģimenes un sabiedriskās integrācijas lietu” ministrijas vietā, piešķirot budžeta līdzekļus 2.5%-3% no IKP, kā tas ir ES valstīs, kaimiņvalstī Igaunijā. Mūsu valstij tas sastādītu 1.0 mljrd. – 1.2 mljrd. eiro gadā (IKP – 40 mljrd.). Vai tas ir daudz? Nē! Daudz ir katru gadu sarūkošais iedzīvotāju skaits, kas lielāks par Cēsīs vai Salaspilī dzīvojošo skaitu ~ 16.000 cilvēkiem!

Ir svarīgi, ka valsts un sabiedrība novērtē un atbalsta tos indivīdus, kuri izvēlas lielas ģimenes. Dzimstība ir kļuvusi par ekonomisku vērtību, kas tiešā veidā nosaka atsevišķo valsts tautsaimniecību attīstību un labklājību. Atbalsts ģimenēm un bērnu aprūpei vairs nedrīkst tikt apskatīts kā valsts izdevumu kategorijā iekļaujams – tās ir investīcijas valsts attīstībā, kas nodrošina, pirmkārt, jau pašas valsts pastāvēšanu un, otrkārt, budžeta ienākumus nākotnē.

Par vēsturi

Latviešu un krievu – krievvalodīgo* sabiedrības ir sašķeltas divu veidu Latvijas vēstures skaidrojumos. Latviešiem ir Latvijas okupācijas un kolonizācijas vēsture, bet krieviem un krievvalodīgajiem* eksistē Padomju varas sacerētā melu vēsture – Padomju Latvijas akadēmiķu Drīzuļa un Dzintara sacerējumi par padomju varas nopelniem Latvijas darbļaužu atbrīvošanā no fašistiskā Ulmaņa režīma, par industrializāciju un Latvijas uzplaukumu padomju laikā, pateicoties padomju tautas palīdzībai, ievedot savu darba spēku Latvijā (faktiski to kolonizējot).

Par šīm apzinātām ļaunprātībām vēstures skaidrojumos jamāksā latviešu tautai. Šodien ir “jāsaliedējas un jāiekļauj” ~apm. 700 000 bijušo kolonistu un okupantu, to pēcteči. Viņi Latvijas okupācijas un kolonizācijas 45 gadus ieskaitījuši savā “nesavtīgajā palīdzībā” nabaga atpalikušajai Latvijai. Šiem ļaudīm ir jāzina Latvijas okupācijas un kolonizācijas vēsture – jāizlasa vēsturnieka Jāņa Riekstiņa grāmata “Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija 1940 – 1990.” (2022.g.). Tikai vēsturiskā patiesība un tās izpratne, saimnieciskā sadarbība ar laiku dziedēs vēsturiskās pārestības latviešiem un impēriskās varas zaudējumu sāpes Ušakova ļaudīm cilvēktiesību meklējumos ES tiesās.

Par Latviju globālajā izplatījumā. Mēs paši

Notiek nežēlīgs karš Ukrainā, tuvajos Austrumos. Eiropas Savienība šūpojas lielvaru – Amerikas – Ķīnas ietekmju cīņās. Pie mums notiek hibrīdkarš. No tuvu, tālu valstu pieredzēm nevaram smelties pieredzi savas tautas nacionālās identitātes nosargāšanā, ne arī gaidīt izpratni. Izpratni nevaram sagaidīt arī no lielas daļas krievu un krievvalodīgajiem* – viņiem Satversmē noteiktās privilēģijas pamattautai – latviešiem – liekas netaisnīgas, it kā viņu nacionālo identitāti ierobežojošas. Bet latviešiem nav citas valsts, kur dzīvot – šī ir vienīgā vieta uz Zemes un mums nav jādalās savas kultūras kopšanā, ar citām tautām, kurām ir savas valstis – Krievija, Polija, Lietuva u.c., kur attīstīt savu valodu un kultūru. Pēc neveiktās dekolonizācijas 1990.g. Latvijas galvaspilsētā Rīgā šodien ir tikai 41% latviešu, 5 lielākajās pilsētās – 14-52% latviešu. Tāpēc sauklis – “Atkrievisko Latviju” ir saprotams tikai latviešiem. Mums par savu Satversmi nevienam nav jāatvainojas. Tā ir jāpilda visiem, kas grib dzīvot Latvijā un strādāt Latvijas labā.

Latvijā ir aptuveni 26 000 nevalstisko organizāciju – biedrības, organizācijas, arodbiedrības, darbojas 53 politiskās partijas un 8 partiju apvienības, 20 no tām piedalās kārtējās pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās. Tas ir liels aktīvu cilvēku kopums no kuriem daudzi varētu iesaistīties kopējā darbā latviešu tautas nākotnes jautājumu risināšanā, nacionālās ideoloģijas un kultūras kopšanā un attīstībā. “Latvieši jau ielās neies”, saka zinātāji. Un tūlīt arī nesteigsies iesaistīties kādā organizācijā. “Ko tas dos?”, “kas to vadīs?”, “gudru runātāju jau pietiek”. Bet ar kaut ko ir jāsāk. Vispirms jāorganizē konference. Konferenci par latviešu tautas – pamatnācijas nākotni varētu rīkot Rīgas latviešu biedrības nama telpās vai kādā teātrī ar plašām digitālās tehnikas iespējām, nodrošinot pieslēgšanos no republikas attālākiem novadiem. Par konferences moderatoriem – ogranizatoriem un vadītājiem – attiecīgo nozaru speciālisti no LV universitātēm, akadēmijām, u.c. institūcijām, atbilstoši tematikai. Tas būtu sākums lielam darbam un nospraudīs vadlīnijas turpmākai rīcībai.

Par vienotību, par tautas spēka nosargāšanu.

G. Astra 1988.g. vēstulē, kas atrasta pēc viņa nāves: “Tautas vienotībā – Latvijas dzīvība. Visu par Latviju! Dievs svētī Latviju!”

I. Ziedonis 1990.g.: “(…) vēlu izlīdzinājumu (…) tas nav tas pats, kas kompromiss. Tas nav! Bez izlīdzinājuma mēs netiksim NEKUR! NEKĀ!”

E. Berklavs: 2004. g. savā 90.g. jubilejā: “Jāvienojas!” Viņš ierosināja visām latviešu partijām apvienoties vienā nacionālpatriotiskā apvienībā, lai vēlēšanās iegūtu vairākumu, piesaistot sīkpartijas, bet saglabājot šo organizāciju neatkarīgu darbību.

Pirms 33 gadiem, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas Valsts universitātē rīkotajā konferencē par Latvijas nācijas izredzēm vēstīts “(…) viens no galveniem mēŗķu sasniegšanas virzītājiem ir nacionālās apziņas stiprums. Ikvienam jāapzinās, ka nācijas liktenis ir atkarīgs arī no viņa paša”. Šie vārdi ir patiesi kā toreiz, tā arī tagad.

*Krievvalodīgie – šāds nosaukums ir izveidojies kopienai Latvijā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā. Tie pārstāvēja daļu no ap 700 000 palikušajiem kolonistiem, kas PSRS okupācijas laikā te saradās. Tie pārstāvēja Krievijas mazākumtautības – ukraiņus, baltkrievus, armēņus, u.c., kas rusifikācijas rezultātā bija zaudējuši savas nacionālās saknes – savu kultūru un valodu.

* Iniciatīvas grupas vārdā: Jānis Ivanovskis, Ģirts Astra, Gunārs Repše, Ingrīda Titava, Maija Cālīte, Vija Tipaine.

Saziņai, ieteikumiem, atbalstam:

telefons: 26383846, 29209824, 27424744

e-pasts: 

[email protected][email protected][email protected]

Adrese pasta sūtījumiem: J. Ivanovskis, Matīsa iela 13-50, LV-1001, Rīga, Latvija.

2024. gada februāris.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...