Interesanti, vai KNAB ir pievērsis tālāku uzmanību miljonāra Ramoliņa ierakstītajām sarunām par korupciju Konkurences padomē?
Pietiek lasītājs29.02.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz tiesu ir nosūtīta krimināllieta, kurā Jura Stukāna prokuratūra apsūdzējusi trīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no mežu nozares miljonāra Andra Ramoliņa, un prognozējams, ka šajā tiesas prāvā atklāsies ne mazums dīvainību un pārsteidzošu faktu par Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm. Viens no daudzajiem interesantajiem jautājumiem – vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pievērsis tālāku uzmanību miljonāra sarunām, kas skaidri norāda uz iespējamu korupciju Konkurences padomē.
Kā jau informēts, ļoti iespējams, ka galvenā atmaskotā persona šīs krimināllietas ietvaros izrādīsies nevis apsūdzētie VID darbinieki, bet gan uzņēmuma „Stiga RM” īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš.
No KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām, kā var noprast, pirmās ir tikušas ierakstītas bez viņa ziņas un tikai pēcāk, kad uzņēmējs nolikts fakta priekšā – vai nu tu būsi cietušais, vai apsūdzētais -, sarunas jau ierakstītas ar viņa līdzdalību.
Līdz ar to pēdējās ierakstītajās sarunās A. Ramoliņš cenšas būt salīdzinoši piesardzīgs un iztikt bez viņu pašu kompromitējošiem izteikumiem. Tāpēc jo lielāks ir kontrasts ar „pirmajām” sarunām, kurās uzņēmējs lielīgi stāsta VID darbiniecei, kā tieši vienmēr spējis savas problēmas “nokārtot”.
Faktiski sarunas ataino patieso korupcijas līmeni valstī, jo ir publiski zināms, ka šādu „problēmu” A. Ramoliņam un viņa ģimenes uzņēmumiem ir bijis ne mazums, - gan aizdomas par „aplokšņu algu” maksāšanu, gan interese no Konkurences padomes, Muitas kriminālpārvaldes un Valsts policijas.
Šis ir viens fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:
A. Ramoliņš: - Bet, bet pa muguru es - pēdējā kratīšana man bija trīs mēneši atpakaļ, bļaģ. Nu, Konkurences padome mūs izkratīja.
- Nu, tu redzi, viņi iet no visādām pusēm.
A. Ramoliņš: - Jā, jā.
- Viņi iet no visādām pusēm.
A. Ramoliņš: - Es jau kursā.
- Jā.
A. Ramoliņš: - Bet tur mēs atsitāmies, tur viss labi. Tāpēc ka tur, tur man atradās dzirdīgas ausis.
Otrs fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:
- Nu, zini, kā ir? Par visu jau grib kratīt. Nu, kaut kādu tur ... Biroju, ... māju noteikti tavu kratīs. Bet tā jau nav tava. Turpat augšā tu dzīvo. Jā?
A. Ramoliņš: - Nē. Es pārdevu. Tā vairs nav mana māja.
- Nē, nē. Es saku - augšā tu dzīvo.
A. Ramoliņš: - Es augšā dzīvoju, jā.
- Nu, tur, jā. Nu tad tev arī dzīvesvietu kratīs noteikti.
A. Ramoliņš: - (iesmejas) Nu to, lai krata! Tur nekā nav.
- Ē.
A. Ramoliņš: - Apakšbikses, lai neizņem. Savādāk netīram būs jāstaigā.
- Nu, vot. Nē, nē. Tu saproties, tur jau ta kratīšana nebūs tāda. Formāla viņa būs. Pats saproti.
A. Ramoliņš: - Labi.
- Galvenais, ka saku, izdomā, varbūt, ka tajā dienā vienkārši, lai nav cilvēku. Nu, pieņemsim, iedod brīvu. Atstāj kaut kādus uzticamus. Pārējie - lai. Iedod vienkārši brīvdienu. Nu kaut kā tā. Nē?
A. Ramoliņš: - Mh.
- Nu kam tur vajag, tur liekas acis?
A. Ramoliņš: - Nē. Nu, man taču bija tikko kratīšana.
- A kas jūs kratīja?
A. Ramoliņš: - Konkurences padome.
- Ā. Tā Konkurences padome. Viss kārtībā. Jā.
A. Ramoliņš: - Trīs mēnešus. Nē, vai četri atpakaļ nu jau.
- Jā.
A. Ramoliņš: - Bet to es, tur viss kārtībā. Tur viss ir.
- Bet viņi.
A. Ramoliņš: - Nē, nē. Tur viss ir, man patīk. Viss ir kārtībā.
(runā vienlaicīgi)
- Labi. Bet viņi neko neizņēma ārā? Neko neizņēma ārā?
A. Ramoliņš: - Nē. Viņi sākumā bija agresīvi. Es saku: “Davai. Mēs uzreiz tad tūlīt”. Un.
- Nu arī pasūtījums.
A. Ramoliņš: - Un tā tālāk. Es jau pat, man jau... A, ka viss jau beidzās, tad jau man visu parādīja.
- Mh.
A. Ramoliņš: - Kas. No kurienes.
- Mh.
A. Ramoliņš: - Es tak visu zinu. Bet tas bija, nu es tev sadirsīšu - vai tas bija februārī, vai martā sākumā.
- Nu labi. Tas sanāk, kaut.
A. Ramoliņš: - Nu, tur dažas nedēļas turpu-šurpu.
- Jā.
A. Ramoliņš: - Bet jā, ja Jā.
- Tur nebija nekas, nu presē arī nekas nebija.
A. Ramoliņš: Nu viss kārtībā.
- Jā.
A. Ramoliņš: - Viss horošo!
- Nu jā. Tāpēc es saku, ka noteikti cilvēkiem tas nepatīk.
A. Ramoliņš: - Nē, nu kā, tur nāca no augšas. Bet mēs to sakārtojām tajā, tajā līmenī, nu, kā saka, iestādes konkrētā.
- Mh.
A. Ramoliņš: - Šaurās.
- Es sapratu, jā.
A. Ramoliņš: - Specializācijas līmenī. Jo, nu, kā saka, tāpat kā, redzi, te ir kaut kādi draugi, tur ir kaut kādi draugi, ar ko. Un tad svarīgi jau ir cits, viens ir atnākt uz šovu uztais-, tas pohuj. Tanī brīdī svarīga jau ir cita lieta.
Kā redzams, miljonārs sarunas biedrei saistībā ar Konkurences padomes organizētām kratīšanām nepārprotami lielās ar to, kā “konkrētā iestādes līmenī” viss esot “sakārtots” un “draugi” palīdzējuši, kā arī ar to, ka ir “atradušās dzirdīgas ausis”.
Te jautājums – vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir pievērsis tālāku uzmanību miljonāra sarunām, kas skaidri norāda uz iespējamu korupciju Konkurences padomē? Vai nebūtu interesanti, ja kāds medijs to pajautātu šai iestādei? Vai arī nepieciešams publicēt vēl kādu miljonāra sarunas ierakstu par šo pašu tēmu?
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.