Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atskatoties uz šogad paveikto uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā, augstu novērtējam mūsu uzņēmēju paveikto jaunu eksporta produktu un virzienu ieviešanā par spīti sarežģītajai situācijai Latvijai tradicionālajos eksporta tirgos. Inovāciju un tehnoloģisko spēju pilnveidošana ir īpaši nozīmīga Latvijai kā valstij ar mazu un atvērtu ekonomiku.

Latvijas Universitātes (LU) "Latvijas produktivitātes ziņojumā 2022", kas tapis aizvadītajā gadā, kad Latvijas tautsaimniecība no pandēmijas krīzes bez pārtraukuma nonāca Krievijas kara un energoresursu krīzē, atzīts, ka vienīgais ceļš, kā Latvijā veicināt ekonomikas izaugsmi, ir fokusēšanās uz inovācijām un ieguldījumiem konkurētspējīgos inovatīvos projektos, ceļot gan valsts, gan uzņēmumu finansējumu.

Mūsu uzņēmēji ir Latvijas valsts labklājības veicinātāji – gadu no gada redzam, ka mums ir daudz veiksmīgu piemēru eksportējošo uzņēmumu vidū. Svarīgi, ka īpašu izrāvienu eksportā un inovācijās spējuši īstenot arī reģionālie uzņēmumi. Konkursa "Eksporta un inovācijas balva" uzvarētāju piemēri apliecina, ka esam nozīmīgi spēlētāji pasaulē un arī pēdējo gadu sarežģītajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos spējam atrast nestandarta risinājumus. Latvijas uzņēmumi ir gana veiksmīgi pielāgojušies pārmaiņām, gan aizstājot sadarbības partnerus un izejmateriālus, gan diversificējot preces un pakalpojumus, gan atrodot jaunus tirgus.

Kopumā raugoties, Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšana joprojām ir viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem. Politikas plānošanas līmenī Ekonomikas ministrijai (EM) eksportspējas paaugstināšana ir galvenais Nacionālās industriālās politikas mērķis, tostarp uzņēmumu inovāciju spēju un ieguldījumu paaugstināšana pētniecībā un attīstībā (P&A). Šī ir viena no galvenajām prioritātēm tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā līdztekus investīciju jeb finanšu resursu pieejamības sekmēšanai, cilvēkkapitāla stiprināšanai, uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un ieguldījumu infrastruktūrā veicināšanai.

Valsts atbalsts produktivitātes kāpināšanai

Produktivitāte ir atslēgas vārds, lai Latvijas ekonomika spētu panākt sen piesaukto izrāvienu un sasniegtu mūsu tuvāko kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas rezultātus. LU 2022. gada produktivitātes ziņojums liecina, ka pērn mūsu uzņēmumu produktivitāte kopumā aizvien vēl sasniedza tikai 59% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja. Tādēļ šajā virzienā mums ir daudz darāmā.

Uzņēmējdarbības produktivitātes un konkurētspējas stiprināšanai EM ar ES fondu atbalstu novirzīs vairāk kā 1,6 miljardus eiro. Tiks turpinātas tādas aktivitātes kā ārējo tirgus apgūšana, kur ikvienam uzņēmējam būs iespēja pielāgot savu produktu ārvalstu tirgus prasībām, tāpat tiks nodrošināti inkubācijas pakalpojumi jauno uzņēmumu izaugsmei. Šajā programmā augsta atdeve ir arī eksporta rādītājos – darbaspēka nodokļos ir iemaksāts atbalstam līdzvērtīgs apjoms vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Tāpat arī turpmāk tiks stiprināta valsts, zinātniskā un privātā sektora sadarbība, kas ir kritiski svarīgs faktors inovāciju radīšanā un ieviešanā. Mums ir jārada aizvien jauni produkti un tehnoloģijas, kas ļautu Latvijai pielāgoties strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem un veicināt uzņēmumu eksportspēju.

EM šobrīd strādā pie Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma, kurā tiks paredzētas t.s. regulatīvās smilškastes jeb speciāls inovācijām labvēlīgs režīms finanšu pakalpojumu nozares uzņēmumiem, kas sniegtu iespēju ātrākai finanšu inovāciju testēšanai Latvijā. Likumā tiks arī ietvertas normas prioritāro projektu "zaļajam koridoram", kas nozīmē, ka projekti, kuri atbildīs definētajām prioritārajām nozarēm, varēs saņemt atsevišķus valsts pakalpojumus paātrinātā kārtībā (administratīvo procesu samazināšana). Tas attiecas, piemēram, uz teritorijas plānošanu, būvniecību, elektrības pieslēgumiem, uzturēšanās atļaujām, ārvalstu darbinieku piesaisti u.c.

Tūrisms kā reģionu konkurētspējas stiprināšanas elements

Viena no būtiskām eksporta nozarēm ir tūrisma joma. Latvijas uzņēmējiem ir pieejami dažādi atbalsta instrumenti (sadarbības tīklu programma, atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējai, digitalizācijai, u.c.), lai izstrādātu jaunus, inovatīvus un eksportspējīgus tūrisma produktus. Rezultātā tiem jākļūst konkurētspējīgiem starptautiskajā tirgū un jāpiesaista Latvijai maksātspējīgu tūristu pieplūdums.

Atskatoties uz 2023. gadu Latvijas tūrisma nozarē, secināms, ka šis gads ir bijis restarta gads. Tā laikā nozare ir pārorientējusies uz jaunām tūristu plūsmām. Galvenā tūristu mērķa auditorija tagad ir kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – tūristi, Skandināvijas valstu tūristi un Eiropas valstu tūristi. Šogad tūrisma plūsmu uz Latviju ir veicinājuši arī vairāki lieli pasākumi, piemēram, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, Pasaules čempionāts hokejā, mūzikas festivāls "Positivus", "Rimi Rīgas maratons" un Latvijas restorānu iekļaušana "Michelin" ceļvedī.

Laika posmā no šī gada līdz 2027. gadam būtiski ir panākt tādus tūrisma nozares izaugsmes tempus, kas būtu līdzvērtīgi vidējam nozares izaugsmes tempam, kāds tas bija laika periodā no 2014. gada līdz 2019. gadam – proti, 4,2% gadā. Tas bija laiks, kad pasaule vēl nenojauta par pandēmiju vai ģeopolitiskiem satricinājumiem. Tādējādi tūrisma jomas mērķis ir Latvijas tūrisma eksporta pieaugums līdz 1,52 miljardiem eiro 2027. gada faktiskajās cenās.

Man ir gandarījums par vairākiem jauniem un veiksmīgiem tūrisma produktiem Latvijas reģionos, kur privātie uzņēmēji, biedrības, nodibinājumi, plānošanas reģioni un pašvaldības strādā pie tūrisma plūsmas piesaistīšanas savos novados. Tā, piemēram, tiek piedāvātas atpūtas iespējas muižās un pilīs, zemnieku saimniecības ver savas durvis interesentiem, tiek atvērtas arvien jaunas kultūras, mākslas, izglītības un vēstures telpas, tiek izmantotas arī piejūras sniegtās priekšrocības. Skaidrs ir viens – mūsu uzņēmēji reģionos spēj ģenerēt arvien jaunas idejas, lai lolotais tūrisma produkts kļūtu par galamērķi kā vietējiem, tā arī ārzemju tūristiem.

Vai 2024. gads nesīs labas pārmaiņas eksportā, inovācijās un tūrismā?

Prognozes rāda, ka nākamgad Latvijā sāks atjaunoties ekonomiskā izaugsme. Ekonomikas ministrijas vērtējumā IKP pieaugums 2024. gadā varētu būt ap 3%. Pastāv arī cerība, ka Latvijas tūrisma nozare varētu sasniegt pirmspandēmijas tūrisma nozares rādītājus. Šo prognozi labvēlīgi varētu ietekmēt ES programmu atbalsts tūrisma jomā, kā arī jaunu, lielu un starptautiski nozīmīgu pasākumu norise Latvijā. Piemēram, jau nākamā gada vasarā Latvija pirmo reizi uzņems FIA pasaules rallija čempionāta posmu.

Kas attiecas uz uzņēmumu interesi un spēju ieguldīt P&A un inovācijās, kopumā saredzams, ka uzņēmumiem būs pieejami dažādi instrumenti, kas sekmētu to interesi. Jāpiemin kaut vai 2024. gada valsts budžetā iekļautais papildu 70 miljonu eiro finansējums lielo uzņēmumu investīciju projektiem. Līdz ar to sagaidāms šo ieguldījumu atspoguļojums arī statistikā.

Visbeidzot – sadarbībā ar uzņēmējiem un nozaru asociācijām EM nākamgad turpinās darbu pie uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas. Uzņēmējdarbības videi Latvijā ir jākļūst uzņēmējiem pieejamākai un saprotamākai, maksimāli mazinot birokrātisko un administratīvo slogu. Un te pats būtiskākais ir attieksmes jeb mentalitātes maiņa no valsts institūciju puses.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...