Ir jāuzsāk cieņpilns dialogs ar nepilsoņiem: atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam
Jānis Urbanovičs*28.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
A.god. valsts prezidenta kungs! Mēs pašlaik dzīvojam apstākļos, kad katra diena nes izmaiņas globālajā pasaules politikā, kad mainās līdzšinējā drošības sistēma, bet nav skaidrības par to, kāda tā būs turpmāk.
Šajā seismisko pārmaiņu laikā nevaram nedomāt, kā tas var ietekmēt mūsu valsts attīstību un drošību. Latvija sper nopietnus soļus savu aizsardzības spēju stiprināšanai, ieviešot obligāto dienestu, kāpinot finansējumu militārām vajadzībām, nostiprinot robežu. Taču izšķiroša nozīme X stundā ir ne tikai ieročiem, bet arī sabiedrības vienotībai un gatavībai aizstāvēt savu valsti.
Augsti vērtējot Jūsu pirms vairākiem gadiem izteiktos aicinājumus par nepieciešamību Latvijā veidot vienotu politisko nāciju, nevar nepamanīt, ka šīm iniciatīvām trūcis turpinājuma valdības reālpolitikā.
Latvija visu Eiropas valstu vidū izceļas ar to, ka 9% no visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir nepilsoņi. Viņiem nav stingras tiesiskas saiknes ar valsti, kurā lielākā daļa no viņiem ir dzimuši, pavadījuši visu dzīvi, maksājuši nodokļus un bijuši nesaraujami saistīti ar to.
Vairākas autoritatīvas starptautiskās organizācijas ir aizrādījušas, ka nepilsonības institūts nevar tik ilglaicīgi būt tik masveidīgs, ka valstij ir jānāk ar iniciatīvām šī jautājuma risināšanā. Taču kopš 2015.gada naturalizācijas process Latvijas pilsonībā ir faktiski apstājies - gada laikā naturalizēto pilsoņu skaits nepārsniedz 0,5 procentus no kopējā nepilsoņu skaita.
Latvijas valsts pasivitāte šīs problēmas risināšanā raisa neizpratni mūsu sabiedrotajos, tajā pašā laikā sniedzot argumentus mūsu pretiniekiem. Latvija kļūst par vieglu mērķi nedraudzīgu valstu propagandai, kas izmanto šo situāciju, vainojot Latviju lielas iedzīvotāju daļas diskriminācijā.
Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" juristi un pilsonības jautājumu speciālisti ir veikuši nopietnu analīzi "Nepilsoņu problēma un risinājuma iespējas". Tajā secināts, ka galvenie argumenti, ko Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji bez pilsonības min kā šķērsli pilsonības iegūšanai, ir emocionālas dabas. Tas ir aizvainojums par iedzīvotāju sadalīšanu pilsoņos un nepilsoņos valstiskās neatkarības atjaunošanas laikā, sarūgtinājums par viņu pienesuma nenovērtēšanu.
Pamatotas rūpes par latvisku kultūrtelpu mūsu valstī arvien biežāk tiek jauktas ar krievu valodas vajāšanu bez kāda iemesla un pamatojuma. Pat no Saeimas tribīnes augstas amatpersonas atļaujas neievērot acīmredzamo robežu starp vārda brīvību un naida runu. To ar dziļu aizvainojumu uztver visi Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, bet īpaši sakāpināti - nepilsoņu vidē; kā zināms, lielākajai daļai no viņiem dzimtā valoda ir krievu. Tas iznīcina motivāciju kļūt par pilntiesīgiem mūsu valsts piederīgajiem.
Kā otru nozīmīgāko šķērsli naturalizācijas ceļā nepilsoņi min grūtības valsts valodas apguvē. 2024.gadā eksāmenu latviešu valodas prasmē sekmīgi nokārtoja 45% pretendentu. Tas skaidrojams gan ar pārbaudījuma kārtotāju vidējā vecuma palielināšanos, gan ar to, ka samazinājusies latviešu valodas bezmaksas kursu pieejamība. Pilsonības likums nosaka, ka pretendentam jāspēj lietot valsts valoda sadzīves līmenī, kā arī jāspēj saprast oficiāla rakstura informācija. Pazemināt šīs prasības nebūtu pareizi, taču tās jāpiemēro korekti un atbilstīgi eksaminējamo vecumam, kā arī būtiski jāpalielina valodas apguves iespējas.
Kaut arī Latvijas sabiedrības integrācijas procesu trūkumi jau ilgāku laiku ir acīmredzami, tomēr nupat publicētais Valsts kontroles ziņojums par saliedētas sabiedrības izveides politiku mūsu ieskatā ir graujošs. Tas rāda, ka valsts šajā jomā ir izšķiedusi daudzus miljonus eiro bez izmērāma un konstatējama rezultāta. Nav izveidota nekāda stratēģija, lai pašreizējie nepilsoņi integrētos Latvijas sabiedrībā kā lojāli mūsu valsts pilsoņi.
Mums šāds plāns ir. Galvenais - ir jāuzsāk cieņpilns dialogs ar nepilsoņiem, viņus pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām. Ir jādod skaidrs signāls, ka Latvijas valsts ir ieinteresēta integrācijas un naturalizācijas problēmu risināšanā.
Runājot par nepilsoņu lojalitāti, lielisks instruments tās veicināšanai ir nepilsoņu pieredze un tam sekojošā pārliecība, ka Latvijas demokrātija labi darbojas un tas ir vislabākais veids savu interešu aizstāvībai un aktuālu problēmu risināšanai. Mūsu politiskajā dienaskārtībā ir jāiekļauj jautājums par nepilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās. Balsstiesības pašvaldību vēlēšanās ir Eiropā plaši atzīts integrācijas instruments. Pašvaldības ir vēlēta izpildvara un nenodarbojās ar lieliem politiskiem jautājumiem, bet ar ikdienas dzīves jautājumiem vietējā kopienā - skolas, mājokļu un ceļu uzturēšanu, veselības aprūpes organizēšanu, būvniecības atļauju izdošanu. Lēmumos par nodokļu izmantošanu būtu jāpiedalās visiem nodokļu maksātājiem.
Tas būtu ļoti drosmīgs, izlēmīgs un efektīvs solis vienotas sabiedrības veidošanā.
Šajā sarežģītajā laikā ir ļoti būtiski nepieļaut, lai par nepilsoņu viltus aizstāvjiem piesakās Latvijas valstiskumam naidīgi spēki.
Prezidenta kungs, aicinu Jūs izmantot savu autoritāti Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū un iestāties par savstarpējas cieņas pilnu sadarbību! Aicinu Jūs mudināt Latvijas 170 000 nepilsoņu spert atbildīgus soļus, lai iekļautos Latvijas pilsoņu kopumā.
P.S. šī vēstule ir tapusi kontekstā ar J. Urbanoviča 2025. gada 18. februāra publikāciju “DARĪSIM VAI IZLIKSIMIES?”
* SDP "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.