Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr vieni epidēmijas laikā spiesti savilkt jostas, citi izbauda premjera pieminētās „ļoti daudzās naudas”: Maksātnespējas kontroles dienestā kopš 1. jūlija ir veselas divas direktores vietnieces, turklāt uz jaunizveidoto vietu nekāds konkurss nav rīkots. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē iestādes vadības skaidrojumu – kāpēc tai noteikti bijis vajadzīgs šāds jauns labi apmaksāts amats:

„Struktūras maiņa Maksātnespējas kontroles dienestā aktualizējās, kopš tika uzsāktas reformas maksātnespējas jomā un tika apstiprinātas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam, kā arī tika veikti grozījumi Maksātnespējas likumā, nododot Maksātnespējas kontroles dienesta kompetencē jaunus uzdevumus un instrumentus maksātnespējas procesa uzraudzībā un kontrolē.

Jānorāda, ka papildus pamatnostādnēs noteiktajiem uzdevumiem no 2020. gada 1. janvāra Maksātnespējas kontroles dienestam ir noteikti uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi sankciju piemērošanā saskaņā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, bet papildu finansējums šīs funkcijas īstenošanai netika piešķirts.  Ņemot vērā to, ka iestādes uzdevumi ir ļoti plaši un specifiski, direktora vietnieka darba apjoms kopā ar tiešajiem amata pienākumiem bija ļoti liels.

No 2020. gada 1. jūlija tika veikta struktūras maiņa un izveidota otra direktora vietnieka amata vieta, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu. Struktūras maiņas rezultātā Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram ir divi vietnieki: direktora vietnieks finanšu jautājumos, kuram padoti Finanšu departaments, Administratīvais departaments un Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departaments, un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, kuram padoti Juridiskais departaments, Pirmais uzraudzības departaments un Otrais uzraudzības departaments. Minētās strukturālās pārmaiņas tika nodrošinātas noteikto amata vietu un budžeta līdzekļu ietvaros – papildu finansējums netika lūgts.

Lēmumu par struktūras maiņu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.pantu  pieņēma iestādes vadītājs [direktore Inese Šteina - attēlā]. Struktūras maiņa saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” ir saskaņota gan ar Tieslietu ministriju, gan Valsts kanceleju.

Informācija par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām pieejama mājaslapas sadaļā “Budžets” http://mkd.gov.lv/lv/parmums/budzets/ [vidējā mēnešalga – 1915 eiro].

Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam finanšu jautājumos:

-       plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;

-       nodrošināt Maksātnespējas kontroles dienesta finanšu resursu pārvaldību un budžeta izstrādi;

-       piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;

-       organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;

-       nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.

Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam uzraudzības jautājumos:

-       plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;

-       nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildi;

-       piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;

-       organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;

-       nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.

Atbilstoši Valsts civildienesta likumam, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Līdz ar to, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, ierēdnis attiecīgajā amatā ir iecelts pārcelšanas kārtībā.

Kā jau iepriekš sniegtajā informācijā norādījām, no 2020.gada 1.jūlija tika veikta struktūras maiņa, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu un pārskatot Maksātnespējas kontroles dienesta direktora vietnieka amata pienākumus. Struktūras maiņas rezultātā pēc būtības ir radušās divas jaunas direktora vietnieka amata vietas: direktora vietnieks finanšu jautājumos un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, līdz ar to nav iespējams norādīt – kura no vietniecēm nākusi klāt.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 1.pielikuma 2.punktu Maksātnespējas kontroles dienests ir vidēja iestāde (iestādē ir 60 nodarbinātie), un saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra ieteikumu Nr.2 “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība” 15.punktu vidējas iestādes vadītājam var būt ne vairāk kā divi vietnieki. Lemjot par iestādes vadītāja vietnieku skaitu, jāņem vērā iestādes darbības virzienus, kas noteikti iestādes vadības dokumentos un padotībā esošo struktūrvienību skaitu, nodrošinot, ka padotībā ir vismaz trīs augstākā līmeņa vai patstāvīgās struktūrvienības.

Direktoru ilgstošas prombūtnes laikā (no 2018. gada 1. novembra līdz 2020. gada 17. augustam) saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 554 aizvietoja direktora vietniece B.Banga. Savukārt direktora vietnieka amatu uz noteiktu laiku ieņēma Juridiskā departamenta vadītāja A.Ličkovska.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...