Iesaki rakstu: 
Tāda vienkārša lieta kā nobalsošana Saeimas vēlēšanās š.g. 6.oktobrī nevis vienam vai diviem Latvijas pilsoņiem, bet aptuveni veseliem 60 tūkstošiem (ne)apzinīgo, iespējams, naivo letiņu, principā kļuva par kaut kādu marasmu. Rezultātā liela daļa potenciālo balsot gribētāju vienkārši atmeta ar roku vēlēšanām Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Arņa Cimdara radīto vai nenovērsto birokrātisko peripetiju dēļ, kurām beigās ir jārezultējas kaut kādā vēlētāja personas apliecībā, kas būtībā neatšķiras no tā paša ID jebšu Latvijas Republikas personas apliecības, kas nav pase, bet būtībā tas ir viens un tas pats!
Tagad man gribētos uzdot vienu retorisku jautājumu izbijušās partijas „Saimnieks” biedram Arnim Cimdaram: „Kas tu par saimnieku, ka interneta un informācijas tehnoloģiju laikmetā, kad uz visiem stūriem ir WI-FI, G4, G5, viss tiek čipots – behas, suņi, kaķi, e-taloni un karta rižaņina... gandrīz katram bomzim ir jau elektroniskais paraksts,... tad priekš kam, taisot pasi, ik reizi man noņem pirkstu nospiedumus?”
Cimdars forever! Gadi nāk un iet, bet vienmēr ar balsošanu kaut kādas problēmas! Labāk būtu pastāstījis, ar ko nodarbojas tavs kantoris pēc vēlēšanām... pārskaita balsis?
Mazliet papētīju šo putnu interneta bezgalīgajās annālēs un noskaidroju, ko tik šis nav darījis Latvijā līdz šim. Lūk, te ir daži viņa darbi: Saeimas vēlēšanas (1998., 2002., 2006., 2010.gadā u.c.), Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā (2004.un 2009.gadā), Tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (2003. gadā), Pašvaldību vēlēšanas (1997., 2001., 2005. un 2009. gadā), un Parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas (1998., 1999., 2000., 2007. un 2008. gadā).
Kur tik šis nav novērojis vēlēšanas: parlamenta vēlēšanas Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Gruzijā, Igaunijā, Kazahstānā, Lietuvā, Polijā, Ukrainā un Ungārijā; prezidenta vēlēšanas Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Gruzijā, Kazahstānā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā; Eiropas Parlamenta vēlēšanas Dānijā un Zviedrijā (1999.gadā); referendumus par dalību Eiropas Savienībā Igaunijā, Lietuvā un Polijā (2003.gadā), un pat 2003.gada aprīlī EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja novērtēšanas misijas sastāvā piedalījās Skotijas un Ziemeļīrijas Parlamenta vēlēšanu novērošanā Lielbritānijā.
Kur tik nav devis padomus, sniedzot lekcijas un seminārus Moldovas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas un reģionālo vēlēšanu komisiju locekļiem ACEEEO projekta „Moldovas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas vēlēšanu kapacitātes sekmēšana” (2008. gada jūlijs, Kišiņeva, Moldova); sniedzot konsultācijas un apmainoties ar pieredzi ar vēlēšanu administratoriem, valsts amatpersonām un NVO pārstāvjiem no Kosovas (2007.gada maijs), Gruzijas (2008.gada februāris, 2008.gada aprīlis, 2009.gada oktobris un 2009.gada decembris), Baltkrievijas (2009.gada aprīlis), Moldovas (2008.gada marts, pēc ANO Attīstības programmas lūguma) un Turkmenistānas (2008.gada jūlijs – augusts, pēc ANO Attīstības programmas lūguma). Pat paspējis vadīt Starptautiskās vēlēšanu administrēšanas praksi Rīgā prakses dalībniekiem no Irānas (2009.gada marts, sadarbībā ar Creative Associates International Inc. un Starptautisko vēlēšanu izglītības padomi), kā arī tikties ar prakses dalībniekiem no Irānas un Turcijas (2009.gada septembris).
Kādās viņš tikai konferencēs un semināros par vēlēšanu organizēšanu nav piedalījies: paneļdiskusijā “Grūtības vēlēšanu administrēšanas iestāžu darbībā, līdzsvarojot sarežģītas politiskās intereses” (2009.gada jūlijs, Vīne, Austrija); paneļdiskusijā “EDSO esošo saistību pielietošana” (2008.gada jūlijs, Vīne, Austrija), bijis moderators seminārā “Balsstiesību atņemšanas kritēriji” 6.Eiropas vēlēšanu administratoru konferencē (2009. gada novembris, Hāga, Nīderlande), piedalījies 4.Eiropas vēlēšanu administratoru konferencē “Cīņa pret vēlēšanu rezultātu viltošanu: sūdzību un pārsūdzēšanas procedūra” (2007. gada septembris, Strasbūra, Francija); sesijā “Tiesu nolēmumi lietās par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu: Latvijas pieredze” priekšsēdētājs un referents (2009. gada septembris, Erevāna, Armēnija); sesijā “Vēlētāju sarakstu precizitātes garantija: sabiedriskā vai privātā?” priekšsēdētājs un referents (2008. gada septembris, Konstance, Rumānija); sesijā “Vēlēšanas un izglītība – vajadzības, pieredze un perspektīvas” priekšsēdētājs un referents (2007. gada septembris, Strasbūra, Francija); piedalījies starptautiskajā konferencē “2010. gada Parlamenta vēlēšanas: vairāk demokrātijas un caurspīdīguma”, ko organizēja Asociācija par pilsonisko sabiedrību Azerbaidžānā sadarbībā ar Francijas NVO Eurasie: les nouveaux horizont (2010. gada aprīlis, Baku, Azerbaidžāna); piedalījies starptautiskajā konferencē “Vēlēšanu administrēšana Moldovas Republikā: evolūcija un perspektīvas”, ko organizēja Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija ar ANO Attīstības programmas Moldovā, IFES un Eiropas Padomes atbalstu (2009.gada novembris, Kišiņeva, Moldova); piedalījies Starptautiskā vēlēšanu sistēmu fonda Prezidenta vēlēšanu programmā (IFES 2008 U.S. Election Program) (2008.gada novembris, Vašingtona, ASV); bijis paneļdiskusijas “Godīgas un atklātas vēlēšanas Eiropas politiskā dialoga kontekstā” dalībnieks 3.semināra starptautiskajiem novērotājiem un konsultantiem valsts varas vēlēšanās NVS valstīs ietvaros (2008.gada februāris, Sanktpēterburga, Krievija); piedalījies starptautiskajā konferencē “2007.gada vispārējo vietējo vēlēšanu iezīmes Moldovas Republikā. Pieredze, problēmas, tendences un secinājumi” (2007.gada decembris, Kišiņeva, Moldova); piedalījies starptautiskajā konferencē “Progresīvas balsošanas tehnoloģijas 2007.Tagadne un nākotne” (2007.gada novembris, Budapešta, Ungārija); atradies plenārsesijā “Profesionālā attīstība” moderators Pasaules Vēlēšanu organizācijas konferencē (2007. gada marts, Vašingtona, ASV); bijis sesijas “Vēlēšanu administrēšana un vēlēšanu novērošana” priekšsēdētājs Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas konferencē „Vēlēšanu novērošanas parlamentārā dimensija: Kopīgu standartu pielietošana” (2007.gada februāris, Strasbūra, Francija) un ņēmis dalību Eiropas valstu vēlēšanu organizatoru asociācijā (ACEEEO), kā arī no 2000.gada viņš ir ACEEEO Izpildpadomes loceklis un no 1997. gada – ACEEEO loceklis, bet no 2005. – 2007.gadam – viņš vairs nebija loceklis, jo bija ACEEEO prezidents.
Nu piekritīsiet, ka viņš ir gramotnij čuvak, bet naglu sienā iedzīt nejēdz! Nu kāpēc četru gadu laikā nevarēja vismaz sakārtot, lai 4% Latvijas balsstiesīgo varētu nobalsot ar ID kartēm, - datoru par maz?
Un, protams, fascinē arī PMLP darba laiki, jo, ja man konservu fabrikas šefs neiedod brīvdienu, kā lai es no Rojas vai Ģipkas, vai Zilupes paspēju izņemt savu vēlētāju apliecību 6.oktobrī līdz pulksten 16.30, bet sestdien pērties uz Rīgas 1.nodaļu (Čiekurkalna 1.līnija) līdz pulksten 19.30 arī vairs nav nekādas jēgas!
Avoti:
https://www.cvk.lv/pub/public/28794.html
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
