Ir pilnīgi nepieņemami Latvijas „sabiedriskajos” medijos publiskot liecības, kurās tiek atklāta apsūdzētās personas identitāte, tajā pašā laikā nodrošinot pilnīgu anonimitāti liecības iesniedzējam

JVLMA Studējošo pašpārvalde
22.04.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Atsaucoties uz Senāta priekšsēdētājas mudinājumu, šī gada 2. februārī mēs uzsākām anonīmu anketēšanu studentu vidū par seksuāla rakstura uzvedību akadēmijā ar mērķi apjaust kopējo situāciju. Atbildes bija pieejamas dažiem SP locekļiem, Senāta priekšsēdētājai, rektorātam un akadēmijas juristei. Apkopojot iegūtās atbildes, kļuva skaidrs, ka seksuāli un emocionāli neētiska rīcība JVLMA pastāv jau ilgstoši un tiek īstenota sistemātiski.

Uzskatām, ka rektoram/-ei ir pienākums zināt, kas notiek viņa/-as vadītā augstskolā. Ja tik augstu stāvošai personai ir bijis iespējams daudzu gadu garumā "palaist garām", ka akadēmijā notiek psiholoģiska un seksuāla rakstura vardarbība, tad šī persona diemžēl nav piemērota rektora amatam. Ja arī līdz šī gada 8. martam, kad iznāca pirmais "Kultūršoka raidījums", par šiem gadījumiem nekas nebija zināms, tad jau no nākamās dienas būtu bijis jāseko atklātai rektora komunikācijai, atzīstot savas kļūdas, jo nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Diemžēl pirmajās marta nedēļās mēs nejutām pārliecinošu rektora līderību un atbildības uzņemšanos ne akadēmijas iekšienē, ne sabiedriskajā informācijas telpā. Mūsu uzticību G. Prānim mazināja arī personiskās liecības (ne anonīmas), ko saņēmām no daudzām, savstarpēji nesaistītām personām. Esošie un bijušie studenti un pasniedzēji stāsta par vēršanos pie rektora ar sūdzībām par mācībspēku neētisku rīcību, t.sk. vulgāru un neķītru leksiku, nevēlamu seksuāla rakstura uzmanību un komunikāciju, mobingu, favorītismu u.c. Tā kā šīs personas neuzrakstīja oficiālus iesniegumus (pamatoti baidoties apdraudēt savu karjeru), aktīva rīcība no rektora puses nav sekojusi.

Gan kopīgās tikšanās reizēs ar rektoru, gan publiskajā telpā G. Prānis pauž, ka nekad nav saņēmis jebkādu informāciju par seksuāla rakstura pāridarījumiem akadēmijā. Uz jautājumiem par konkrētajiem gadījumiem, no kuriem daļa ir izskanējusi arī publiskajā telpā, rektors G. Prānis atbild, ka "šādas sarunas viņš neatceras". Kaut arī kopš "Kultūršoka" pirmā raidījuma rektorāts ir sācis aktīvu darbu pie akadēmijas drošas vides plāna izveides, mums ir radies iespaids, ka bez publiskās sensācijas radītā spiediena šī problēma tā arī paliktu noklusēta un nerisināta. Uzskatām, ka šāda pasivitāte norāda uz neieinteresētību risināt situāciju un nepietiekamu izpratni par psiholoģiskās un seksuālās vardarbības izpausmēm un tās brīdinājuma signālu atpazīšanu.

Tikām nostādīti situācijā, kurā mums jāizvēlas, vai ticēt daudzu savstarpēji nesaistītu cilvēku liecībām, kuras visas pauž līdzīgu pieredzi par saziņu ar rektoru, vai arī ticēt G. Prāņa ziņojumiem.

Tā kā esam bijuši ļoti aktīvi iesaistīti šajā situācijā jau kopš paša sākuma un mums ir pieejams liels liecinieku sniegtās sensitīvās informācijas apjoms, uzskatām, ka spējam izteikt objektīvu viedokli jautājumā par G. Prāņa darbu rektora amatā. 8. aprīlī mēs informējām JVLMA Senātu par to, ka Pašpārvalde izsaka neuzticību rektoram, savu nostāju pamatojot ar argumentiem, no kuriem daļa ir iekļauta šajā publiskajā ziņojumā. Nākamajā dienā savu neuzticību mēs paudām arī klātienes sarunā G. Prānim personiski.

Domājot par pārmaiņām, kas akadēmijā gaidāmas rektora atkāpšanās dēļ, jūtamies droši par tālāko virzību uz atklātu un studentcentrētu vidi. Mūsu sadarbība ar JVLMA Padomi ir bijusi un turpina būt ļoti veiksmīga un abpusēji cieņpilna. Jūtam pastāvīgu Padomes iniciatīvu sadarboties ar mums un vēlmi aktīvi iesaistīt mūs visu nozīmīgo lēmumu pieņemšanā.

Esam gandarīti, ka seksuālās un emocionālās vardarbības tēma sabiedrībā ir aktualizēta, taču ar bažām raugāmies uz sabiedrības un mediju tendenci publiski iztirzāt nepārbaudītu, anonīmu informāciju. Lai arī anonīmas anketas ir visefektīvākais veids aptuvenās situācijas apzināšanai kādas institūcijas iekšienē, uzskatām, ka ir pilnīgi nepieņemami Latvijas sabiedriskajos medijos publiskot liecības, kurās tiek atklāta apsūdzētās personas identitāte, tajā pašā laikā nodrošinot pilnīgu anonimitāti liecības iesniedzējam [runa ir par Latvijas TV "žurnālistes" Vitas Anstrates rīcību - attēlā]. Šāds rīcības modelis, ja uztversim to par normu, var apdraudēt jebkuru sabiedrības locekli. Sekas, ko šādas situācijas nodara publiskotajai personai, var būt traģiskas. Sevišķi tad, ja anonīmā liecība bijusi nepatiesa vai arī informācija tajā tikusi sagrozīta.

Mēs aicinām ikkatru iesaistīties tādas sabiedrības veidošanā, kurā cietušie justos droši ar oficiāliem iesniegumiem vērsties tiesībspējīgās institūcijās! Mēs, JVLMA SP, darām un turpināsim darīt visu, kas mūsu spēkos, lai Latvijas Mūzikas akadēmijā radītu drošu un atklātu vidi.

Seko mums