Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērojot publiskajā telpā izskanējušos viedokļus par Ministru kabinetā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā likumā", nāk prātā salīdzinājums ar putās sakulto ūdeni, kur līdz dzidrajam ūdens slānim dažādu iemeslu dēļ pagaidām nenonākam vai nevēlamies nonākt. Šķiet, dominē izvēle lūkoties uz amatpersonu deklarāciju sniegšanu un publiskošanu vienkāršoti, neko nemainot, neredzot un necenšoties līdzsvarot šādas pieejas negatīvās sekas.

Pārmaiņas augstākās izglītības pārvaldībā - priekšnoteikums nākotnes konkurētspējai

Grozījumi Interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā likumā (turpmāk – Interešu konflikta likums) aktualizējās līdz ar gatavotajām izmaiņām augstskolu pārvaldībā un piedāvājumu arī augstskolās izveidot padomes.

Augstskolas ir būtisks ekonomikas funkcionēšanas un valsts konkurētspējas sistēmas dalībnieks, kam visu laiku jāseko līdzi un atbilstoši jāreaģē uz tautsaimniecības attīstības tendencēm, jāstiprina sava starptautiskā konkurētspēja, jāspēj piedāvāt uz nākotni vērstu izglītību, zinātni un pētniecību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas funkcionēšanu un attīstības izrāvienu, kas šodien Latvijai līdzētu neiekļūt "vidējo ienākumu slazdā" jeb ekonomikas stagnācijā.

Profesionālu padomju izveidošana augstskolās ir nozīmīga pārvaldības reformas sastāvdaļa. Sabiedrībā ir ļoti dažādas interešu grupas - potenciālie studenti, zinātnieki, mācībspēki un jo īpaši darba devēji, kuru produktivitāte un konkurētspēja nākotnē ir atkarīga no augstskolu darbības rezultātiem. Svarīgi augstskolu pārvaldībā iesaistīt visas ieinteresētās puses, kuras sagaida to redzējumam atbilstošus augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības darbības rezultātus. Padomes ir OECD valstīs atzīts un vispārpieņemts pārvaldības instruments, un, izveidojot profesionālas augstskolu padomes, būtu radīts stratēģiskās plānošanas institucionālais ietvars, kas rūpētos par augstskolu attīstības stratēģiju izstrādi un to īstenošanas uzraudzību, kontrolējot arī operatīvajā pārvaldībā pieņemtos lēmumus.

Nenoliedzami, ka, veidojot padomes, to dalībnieki būtu valsts amatpersonas statusā. Lai neskatītos Interešu konflikta likuma grozījumos šauri tikai uz augstskolu padomju locekļu sastāva veidošanu, atbildību un riskiem, rosinām uz padomju funkcionēšanu paraudzīties plašāk – arī valsts kapitālsabiedrībās, vērtējot padomes locekļu atlases pieredzi un privātā sektora profesionāļu iesaisti šajā publisko aktīvu pārvaldībā.

Valsts kapitālsabiedrībās no 2015. gada Latvijā ieviešot pārvaldības praksi, ko rekomendē arī OECD savās vadlīnijās, ir jau attaisnojusies profesionālu padomju loma uzņēmumu pārvaldībā. Padomju izveide valsts kapitālsabiedrībās sevi attaisno - skaidri tiek nodalīta padomes un valdes atbildība. Padomēm akcionārs ir uzticējis uzņēmumu stratēģisko pārvaldību un valdes darba uzraudzību, kontrolējot arī finanšu resursus un būtiskākos lēmumus uzņēmumu operatīvajā darbībā. Tāpēc svarīgi, ka padomēs strādā arī privātajā sektorā sevi pierādījuši profesionāļi.

Kāpēc privātās jomas profesionāļi negrib iesaistīties padomju darbā

Pārresoru koordinācijas centrs, piedaloties valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu nominācijas procesos un no šā gada kopā ar kapitāldaļu turētājiem vadot padomju locekļu atlasi, no personāla atlases kompānijām, kas tajos tiek iesaistītas, saņem atsauksmes, ka uzrunātie kandidāti bieži atsakās līdzdalībai nominācijas procesos, jo Latvijā noteiktās valsts amatpersonu deklarāciju informācijas publiskošanas prasības liedz viņiem iespēju vai demotivē strādāt padomēs.

Nepilnas slodzes un turklāt terminēta darba dēļ padomē, padomes loceklim būtu jāatklāj viss savs mantiskais stāvoklis un ienākumi privātajā sektorā. Nereti pilnvarojuma vai darba līgumi ar pamata darba devējiem aizliedz publiskot informāciju par atalgojumu. Atalgojums privātajā sektorā nenoliedzami ir būtisks uzņēmumu konkurences instruments, un, publiskojot visu šo informāciju, tā kļūst pieejama pilnīgi visiem, tostarp arī starptautiskajiem sadarbības partneriem un konkurentiem.

Ņemot vērā arī mediju uzmanību, sabiedrības bieži nosodošo attieksmi un vēlmi pasargāt savu un ģimenes locekļu privāto dzīvi un drošību, kandidāti nevēlas deklarēt un publiskot savus privātos ienākumus, kas ir viena no prasībām valsts amatpersonas statusa iegūšanai. To, piemēram, norāda arī personāla atlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa rakstā "Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās" 29. aprīļa žurnālā "Ir".

Ļaujot nepubliskot visu aizpildīto amatpersonas deklarāciju, bet tikai tās daļu attiecībā par padomes locekļa amatu, šajā amatā gūtos ienākumus, visus citus ieņemamos amatus, izņemot tajos gūtos ienākumus un darījumus, kandidātiem, kuri pašlaik šo iemeslu dēļ izvēlas atteikties no dalības vai vispār nepiesakās amatu konkursos, būtu motivācija to darīt.

Par ko liecina starptautiskā prakse

Iepazīstoties ar starptautisko praksi un arī Latvijā veiktiem pētījumiem, konstatējām, ka Latvijā ir vienas no Eiropā visstingrākajām informācijas publiskošanas prasībām amatpersonu deklarācijās un viena no visaptverošākajām deklarēšanās sistēmām Eiropā, iekļaujot visplašāko amatpersonu loku un sniedzamās informācijas kategorijas. Tas, ka pie mums ir būtiski augstākas valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas prasības nekā citās valstīs, secināts Valsts kontroles pasūtītajā un auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" veiktajā pētījumā "Pētījums par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas, pārbaudes un procesa organizācijas sistēmu Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā". Arī Eiropas Komisijas pētījumā minēts, ka Latvija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur normatīvajos aktos ir iekļautas visas (100%) no iespējamām prasībām, kādas vien tika izskatītas pētījuma ietvaros. Retoriski varētu jautāt, vai mūsu visaptverošās deklarāciju prasības ir nesušas gaidīto un labāku rezultātu, kas atspoguļojas korupcijas apkarošanas un interešu konflikta novēršanas rādītājos.

Kāpēc nobriedusi nepieciešamība pēc izmaiņām

Grozījumu mērķis ir sabalansēt sabiedrības ieguvumus no tā, ka valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēs spēsim piesaistīt arī labākos profesionāļus no privātā sektora un tā prasmīgāk pārvaldīt uzņēmumus, tiem veiksmīgāk sasniedzot stratēģiskos mērķus, ar vēlmi -publiskot šo nepilna darba laika un salīdzinoši neliela valsts amatpersonu loka pilnīgi visus ienākumus un mantisko stāvokli.

Grozījumu būtība - no valsts kapitālsabiedrību un augstskolu padomju locekļu pilnā apjomā (par visiem gūtajiem ienākumiem un mantisko stāvokli) aizpildītajām un iesniegtajām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām turpmāk tiktu publiskota tikai padomes locekļa amatā gūto ienākumu daļa, kā arī padomes locekļa citi ieņemamie amati un pilnvarojuma vai uzņēmuma līgumi. Tas motivētu veiksmīgus un talantīgus privātuzņēmumu profesionāļus, sevi pierādījušus biznesa vadītājus nepagriezt muguru iespējai piedalīties augstskolu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Laiks reformai

Atzīstami, ka par šo ir aizsākusies diskusija, un tāpēc arī esam piedāvājuši Interešu konflikta likuma reformu vien nelielā tā daļā, kas attiektos uz valsts kapitālsabiedrību un augstskolu padomju amatpersonām. Tiek piedāvāts samērīgāks risinājums deklarācijā iekļautās informācijas publiskošanai, vienlaikus nodrošinot vispusīgas deklarācijā ietvertās nepubliskojamās informācijas pieejamību tiesībaizsardzības institūcijām.

Vēlētos uzsvērt, ka valsts amatpersonas deklarācija padomes locekļiem būs jāiesniedz pilnā apjomā, un visa informācija būs pieejama tiesībsargājošajām institūcijām (KNAB, VID un citām). Netiek samazināts deklarācijā ietveramās informācijas apjoms, runa ir tikai par salīdzinoši neliela skaita amatpersonu mantisko stāvokli, privātajiem ienākumiem un darījumiem, kas būs jādeklarē, tikai tie nebūs publiskojami. Tiks publiskoti ienākumi, kas saņemti, pildot padomes locekļa amata pienākumus.

Ir rūpīgi izsverams sabiedriskais labums, ko gūstam no plašas privātās informācijas publiskošanas, iepretim tam, ka šādas prasības ierobežo privātā sektora profesionāļu līdzdalību valsts kapitālsabiedrību un nākotnē arī augstskolu pārvaldībā.

Mūsuprāt, sabiedrības zaudējumi no daļas profesionāļu nepiedalīšanās konkursos uz padomes locekļu amatiem varētu būt lielāki nekā sabiedrības ieguvums no iespējas iepazīties ar ļoti plašu informāciju par šo personu privātajiem ienākumiem un mantisko stāvokli.

* Pārresoru koordinācijas centra vadītājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...