Iesaki rakstu: 
1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija zudusi.
2. Klausījos Šķēles hrestomātisko uzrunu (citas arī, bet, kas tajās tika sacīts, neatceros) Jaunajā gadā, daudziem nepatika, taču uzruna bija spēcīga un tieša, bez liekas pielīšanas un lišķības, varbūt dažiem par skarbu, taču patiesa. Un balstīta uz realitāti.
3. Klausījos Krasta uzrunu, bet neko neatceros, jo , cik tukšs bija Krasts, tik tukša viņa runa.
4. Nezinu, vai klausījos Krištopana uzrunu, jo tad jau skaidri sapratu, ka lietas virzās greizi, turklāt Krištopans toreiz un Krištopans tagad ir divi dažādi cilvēki.
5. Bērziņa (premjera) uzrunu klausījos, bet neatceros. Tajā, visticamāk, nebija asu šķautņu.
6. Repšes uzrunu, ļoti iespējams, dzirdēju pa ausu galam, jo šis “zēns” premjera amatā bija pārpratums.
7. Emsis palicis prātā ar frāzi “Latvija deg zilās ugunīs”, bet tā, cik atceros, netika sacīta Jaungada uzrunā. Kuru neatminos.
8. Kalvītis palicis prātā ar treknajiem gadiem (tā taču bija Jaungada runa, kad par to tik runāts?), kas izrādījās vairāk nekā liesi, taču atšķirībā no šā brīža “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis” Kalvītis krīzi nesveica un negavilēja, kad tā iestājās.
9. Godmanis atkal - labāk nebūtu ne runājis, ne uzpeldējis pēc Atmodas kā “tautas glābējs”, jo ir bende.
10. Dombrovskis (jenotu), runas klausījos, bet prātā nav palicis nekas, tikai šķebinoša, derdzīga sajūta un rūgta pēcgarša, īpaši togad, kad tika iznīcināta Latvijas valūta - LATS!
11. Straujuma, ko tur teikt, - ome. Iespējams, atradās Ķīnā!
12. Kučinski klausījos - ne cepts, ne vārīts, taču ēstgriba nepazuda.
13. Viesstrādnieks no ASV. Saudzējot gan savu veselību, gan tuvinieku nervus, kā arī nevēloties riskēt apvemties, ja nu murgu gabalu klausīšos, tad tikai nākamā dienā. Un tikai tāpēc, lai zinātu, cik smagi slimība ir ielaista.
P.S. Attiecībā uz otru murmuli, sauktu par viltvārdi, tas pats!
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.