Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc intensīva sabiedrības spiediena atceltās priekšvēlēšanu debates, kas bija plānotas valsts medijā, bet nevalsts valodā, var pamodelēt – ko dotu, ja šādas diskusijas tiešām notiktu? Scenārijs nebūtu iepriecinošs un liek noprast, kādu iznākumu bija ieplānojusi LTV vadība.

Nav nekāds noslēpums, ka tie krievvalodīgie, kas ir Latvijas pilsoņi un kam līdz ar to ir balsstiesības, drīzāk piedalās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās nekā Eiroparlamenta vēlēšanās, jo neasociē sevi ar eiropeiskajām vērtībām un mazāk interesējas par kontinentā notiekošo, ja salīdzina ar vidusmēra latvieti. Tas palīdz tradicionāli veidot lielāku dalību Saeimas un pašvaldību vēlēšanās (parasti vismaz 50 līdz 60% no balsstiesīgajiem), kamēr Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā tā ir tikai 30 līdz 35% apmērā (pretstatā vidējam rādītājam ES, kas 2019. gadā bija 51%).

It kā saprātīgais mērķis “iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, radīt interesi par vēlēšanām un tāpēc debatēt krieviski” neatspoguļo LTV rīcības tālejošās sekas, par katru cenu gribot sarīkot četras priekšvēlēšanu debates krieviski (pretstatā tikai trim debatēm valsts valodā), jo faktiski tas nozīmētu valstij nelojālo elementu iesaistīšanu politikā un “vataino” partiju elektorāta palielināšanu.

Raugoties uz situāciju, kāda tā varētu attīstīties, ja šādas debates nevalsts valodā būtu notikušas, pirmkārt jau to rīkošanas pamatā bija iebūvēts princips, ka tajās nepiedalīsies Nacionālā apvienība, jo šīs partijas biedri savā starpā jau pirms vairāk kā desmit gadiem nosprieduši, ka ar Latvijā reģistrētiem masu informācijas līdzekļiem runās tikai valsts valodā, turpetī informācijas sniegšana citās valodās pieļaujama ārzemju masu medijiem.

Līdz ar to LTV redakcija, kas to zināja, lemjot par priekšvēlēšanu diskusiju noturēšanu nevalsts valodā, jau pamatos ielika principu, ka debatēs nepiedalīsies vispatriotiskākā partija, kura (sagadīšanās pēc) jau trīs mēnešus ir reitinga līdere.

Diezgan prognozējama bija “Jaunās vienotības” un vēl vairāku partiju pievienošanās šim boikotam, radot situāciju, kurā debatēs būtu piedalījušies pamatā tādi politiskie spēki, kas nav pazīstami kā latviskuma pirmrindnieki, – “Stabilitātei!”, “Suverēnā Vara”, “Saskaņa”, LPV un tamlīdzīgi.

Modelējot situāciju tālāk, var uzskatīt par diezgan loģisku iznākumu, ka priekšvēlēšanu debates nevalsts valodā, ja tiktu sarīkotas, savas vispārējās ažiotāžas dēļ būtu stipri vairāk skatītas un savāktu daudz lielāku auditoriju, nekā tas notiktu bez šādas ažiotāžas.

Līdz ar to visi nelatviskie spēki, kas piedalītos debatēs (pie kam tādās, kurās nepiedalās neviens no kaut cik nacionālajiem un eiropeiskajiem spēkiem, kas varētu dot jebkādu pretsparu) iegūtu ideālu platformu savu “vataino” uzskatu tiražēšanai, tādā veidā motivējot doties pie urnām tieši to vēlētāju daļu, kurai iecirknī varbūt vajadzētu rādīties vismazāk.

Tāda veidotos situācija, ja debates nevalsts valodā tomēr netiktu atceltas, pakļaujoties plašam un visaptverošam sabiedrības spiedienam un pat parakstu vākšanai par LTV un SEPLP vadības atcelšanu (tā, starp citu, arvien ir aktuāla): https://manabalss.lv/atlaist-seplp-latvijas-televizijas-latvijas-radio-lsm-lv-amatpersonas-un-atbildigos-darbiniekus/show

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...