Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Marta vidū izlasīju Nacionālā veselības dienesta priekšnieka Edgara Labsvīra teikto, cik sarežģīti tikt pie nepieciešamajām maskām un aizsarglīdzekļiem un cik ciniski mūsu biznesmeņi cenšas uzvārīties uz šīm piegādēm, dramatiski palielinot cenas.

Uzzvanīju Pēterim Viņķelim [veselības ministres Ilzes Viņķeles radiniekam] un palūdzu apjautāties, par kādām cenām Latvija ir gatava iepirkt mediķu aizsardzībai nepieciešamās preces.

Ļoti operatīvi saņēmu atbildi, ka "šobrīd labākais piedāvājums ir ķirurģiskās maskas līdz 0,6, respiratorus N95 - līdz 2.50 gabalā. ja varat piedāvāt labāku, dodiet ziņu". Tas viss 17.martā.

Sazinājos ar Ķīnas lielākā medicīnas produktu ražotāja - valsts korporācijas Camce prezidentu Wanga kungu un pēc stundas piedāvāju Viņķelei un Labsvīram piegādi pa tiešo no Camce par 0,53 un 2.30 attiecīgi.

Uz to man atbildēja, ka esot saņemts piedāvājums par 0,40 un 1.90. Es mazliet neticīgi pabrīnījos, pilnīgi nereāli cipari... bet OK, paldies Dievam, problēma it kā atrisināta...

Un tad pamazām medijos sāka parādīties informācija, ka tur kaut kas nojucis un tur kaut kas ir bijis ne tā. Un vakar es ieraugu izskaidrojumu - tieši tajās dienās Viņķele ar savu starpnieku līdzdalību iepirkusi ķirurģiskās maskas par 0,66 un respiratorus par 3,20. Tātad melojusi par esošajiem piedāvājumiem.

Pareiziniet šo cenu starpību ar gandrīz 3 miljoniem, kas iegādāti no Viņķelei tik mīļajiem Saules aptiekas un GP Nord. Te gan piebildīšu, ka man nav iebildumu, ka Laumai par maskām maksā 0,57... kā nekā, tomēr ražo pašmājās. Bet tik nekaunīgi zagt valsts naudu uz importa piegādēm...

Kā tā melīgā čuriku meistare vispār var skatīties acīs mediķiem, kuri šajās dienās riskē ar dzīvībām, lai tādas viņķeles varētu turpināt zagt? Baigi ērti, aizbildinoties ar ārkārtas stāvokli, paslepus izdāļāt pasūtījumus...

Dies vien zina, cik tādu slepeno pasūtījumu Viņķele mums vēl ieplānojusi un kāpēc informācija par nepieciešamajiem gaidāmajiem iepirkumiem netiek publicēta PIRMS, nevis PĒC fakta... Varbūt Jēkabs Straume var atbildēt?

Interesanti ka dažu stundu laikā [pēc šī viedokļa publicēšanas Facebook] man atrakstīja vairāki man līdz tam nepazīstami medicīniskā biznesa komersanti, kuru valstij daudz izdevīgākie priekšlikumi Veselības ministrija tieši tāpat tika noignorēti. Izskatās, ka Viņķele lieliski apzinās savas spožās politiskās karjeras norietu un tagad pļauj, ko var... ka tik izkapts nesalūst.

Un vēl viens interesants novērojums... man uz telefonu zvanīja un rakstīja vairāki diezgan prominenti politiķi un augsti ierēdņi, daži biznesa pusoligarhi, kuri nemaz it kā nav feisbukā, - malacis, Aivar, davai, sadod tai stulbajai kazai, tā viņai jau sen vajadzēja.

Uz manu jautājumu, a kāpēc tu to nesaki publiski, atbilde viena un tā pati - nu hvz, nez, kā tas viss beigsies, mums tur projekti, valsts pasūtījumi...

Atcerējos savu neseno sarunu ar ģeniālo muguras ķirurgu Arti Gulbi, - viņam tieši tāpat... Pēc vairākām intervijām par dīvaino Veselības ministrijas koncepciju cīņai pret Covid sekoja lērums privātu SMKS, zvanu, bet faktiski neviena publiska atbalsta nebija. Kas ar mums latviešiem ir? Gļēvi konjunktūristi?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...