Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prokurors Māris Urbāns šomēnes pilnībā izbeidzis tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu, kas vēl 2010. gadā tika saukta par vienu no “Top 3” lietām - tas ir, par vienu no trim Ģenerālprokuratūrai vissvarīgākajām lietām.

2010. gadā ģenerālprokurora amatā bija stājies Ēriks Kalnmeiers un uzdevis veikt revīziju par visām vissvarīgākajām krimināllietām. Pēc revīzijas tika paziņots par “Ventspils amatpersonu lietas” izmeklēšanas grupas paplašināšanu.

Publiski nav zināms, kuri prokurori ietilpa izmeklēšanas grupā (šī ir viena no retajām lietām, kuru izmeklēja pati prokuratūra, nevis kāda no izmeklēšanas iestādēm). Zināms vienīgi tas, ka lietu uzsāka prokurors Andis Mežsargs, bet, kad viņš devās izdienas pensijā, procesa virzīšanu pārņēma prokurors M. Urbāns.

Nosaukumu “Ventspils amatpersonu lieta” publiski sāka lietot toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis vēl pirms tam, kad 2005. gada 3. oktobrī oficiāli tika uzsākts kriminālprocess šajā lietā. Pirms šā datuma bija uzsākta tikai pārbaudes lieta par dokumentiem, kurus uz Ģenerālprokuratūru bija nogādājuši Aivara Lemberga politiskie pretinieki Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Arnolds Laksa, kā arī laikraksta “Diena” korespondente Inta Lase (vēlāk kļuva par prezidenta Valda Zatlera preses sekretāri).

Tomēr ticami, ka dokumentu īstais sagādātājs bija bijušais “SWH Rīga” šefs miljonārs Ainārs Gulbis, kurš 1990. gadu sākumā bija A. Lemberga biznesa partneris, bet vēlāk sāka ar viņu asi konfliktēt.

Vēsturiski svarīgi notikumi

No “Ventspils amatpersonu lietas” 2006. gada 19. jūlijā tika izdalīts t.s. “Aivara parka” kriminālprocess, kurš savu nosaukumu ieguva no tā, ka apsūdzība bija izvirzīta ne tikai A. Lembergam, bet arī kādam “Aivaram parkam”. Respektīvi – toreizējais procesa virzītājs prokurors A. Mežsargs tā steidzās sarakstīt šo apsūdzību, ka tekstā pieļāva smieklīgas kļūdas, kuras juristu aprindās tūlīt folklorizējās kā apzīmējums Ģenerālprokuratūras prokuroru īpaši nolaidīgam darbam pat visnopietnākajās lietās.

Kāpēc prokuroram toreiz bija tāda steiga? Laikam jau tāpēc, ka kļuva zināms - nākamajā dienā (t.i., 2006. gada 20. jūlijā) Zaļo un zemnieku savienība paziņos par tolaik ļoti populārā politiķa Aivara Lemberga izvirzīšanu par savu premjera amata kandidātu 9. Saeimas vēlēšanās.

Iespējams, ka A. Lembergs būtu šajā datumā paziņojis arī par to, ka pats kandidēs 9. Saeimas vēlēšanās, tomēr izvirzītā apsūdzība “Aivara parka” lietā šo kandidēšanu novērsa – skaidru atbildi uz šo jautājumu A. Lembergs vismaz pagaidām nav devis.

Briesmīga diena

Tomēr no informācijas druskām vairākos publiskos avotos var lielos vilcienos restaurēt, cik patiesi vētraina A. Lembergam bija šī diena - 2006. gada 20. jūlijs.

No rīta A. Lembergs no savas dzīvesvietas Puzes pagastā devās uz Rīgu, uz Ģenerālprokuratūru, kur viņam prokurors Māris Leja izsniedza t.s. Grinberga krimināllietu (jāatgādina: pilnīgi absurda krimināllieta par Krišjāņa Kariņa partijas biedra precīzi neidentificēta Ojāra Grinberga neiecelšanu Ventspils brīvostas valdē, - prokuratūra izgāzās visās trijās tiesu instancēs). Pēc tam A. Lembergs turpat Ģenerālprokuratūrā devās uz citu kabinetu, kur prokurors A. Mežsargs viņam uzrādīja jaunu apsūdzību minētajā “Aivara parka” lietā.

Tad viņš devās uz AS “Ventspils nafta” biroju, kur drīz vien ieradās KNAB darbinieki, lai prokurora A. Mežsarga uzdevumā veiktu kratīšanu “Aivara parka” lietā. Kā savulaik ziņoja raidījums “Nekā personīga”, A. Lembergam izdevās no šīs ēkas aiziet pa rezerves izeju. Toties šo kratīšanu pilnā mērā (t.i., līdz nakts vidum) dabūja “izbaudīt” Andris Šķēle, kurš nelaimīgā kārtā bija ieradies pie A. Lemberga pārrunāt kaut kādas lietas.

Tad A. Lembergs devās uz ZZS biroju, kur pirmo reizi tika izvirzīts par šā politiskā spēka premjera amata kandidātu.

Vakarā A. Lembergs uzstājās “LNT” ziņu raidījuma tiešajā ēterā, kur atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par iepriekšminētajiem notikumiem. Tad devās mājās uz Puzes pagastu, kur jau pilnā spēkā risinājās kratīšana viņa dzīves vietā. Kā savulaik informēja “Nekā personīga”, prokurors A. Mežsargs nebija zinājis, ka tur ir divi nekustamie īpašumi un tiesā izņēmis tikai vienu kratīšanas sankciju. Tad nu bijis kārtējo reizi jāiedarbina “dežurtiesneša institūts”, lai dabūtu sankciju arī otra īpašuma kratīšanai, kas beigusies tikai no rīta. Tomēr A. Lembergs otrā dienā jau atkal esot bijis Rīgā, kur viņam notikušas dažādas tikšanās.

2007. gada martā no “Ventspils amatpersonu lietas” tika izdalīta tā sauktā “Simts un viena sējuma” krimināllieta (nosaukums atbilstīgs sējumu skaitam lietā), bet 2008. gada augustā šī lieta tika apvienota ar “Aivara parka” lietu (precīzāk – ar no šīs lietas izdalīto “Aivaru parku – 2”) un nosūtīta uz tiesu, kur tā ieguva jau Aivara Lemberga lietas iesauku.

Kā zināms, pašlaik šī lieta nonākusi apelācijas instancē, kur šobrīd prokurors Aivis Zalužinskis gatavojas teikt debašu runu. Tiesa viņam deva trīs mēnešu laiku.

“Damokla zobens” kritis vai palicis karāties?

No publiskiem avotiem zināms, ka Ventspils amatpersonu lietā bija apsūdzēti ne tikai Aivars un Anrijs Lembergi, bet arī uzņēmēji Mamerts Vaivads, Krists Skuja, Laimonis Junkers un citas personas.

2007. gada pavasarī prese sāka rakstīt, ka “Ventspils amatpersonu lietas” ietvaros tiek izskatīta arī tā dēvētā “stipendiātu lieta”. Proti, kratīšanu laikā grāmatvedes Gitas Grasmanes datorā atrastas tabulas ar cipariem (iespējams – naudas summām), burtiem un apzīmējumiem (piemēram, “J.S.”, “Zvaigznīšu brīdis”, “Pleskavas šoseja”), kas radīja iespaidu, ka tabulās atspoguļoti kādi nelikumīgi vai varbūt arī likumīgi maksājumi.

Publiski tika izplatītas versijas, ka tūlīt, tūlīt tiks atklāts, kuras augstākās amatpersonas ņēmušas kukuļus. Kā presei stāstīja A. Lembergs, prokurore Ilga Paegle viņam pat piedāvājusi šajā lietā sadarboties apmaiņā pret izvirzīto apsūdzību atcelšanu. A. Lembergs atteicies, skaidrojot, ka nekādus kukuļus augstajām amatpersonām nav devis.

Apogeju “stipendiātu lieta”, šķiet, sasniedza 2007. gada jūlijā, kad toreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga šajā sakarā Saeimas sēdē paziņoja:

"Nav arī viņiem tiesību tikai nopludināt mīklainas aizdomas, tā radot vispārēju neuzticības gaisotni vai augsni ķengu tiesām. Tomēr laikus, vismaz pirms 10.Saeimas vēlēšanām, prokuratūrai būtu nopietna atbildība darīt tautai zināmus tos faktus, pierādījumus un liecības, kuras tautai ļautu nonākt pie sava sprieduma, uz kā balstīt savu izvēli brīvās un demokrātiskās vēlēšanās.

Ja tas tā nenotiks, tad tautai tiks liegtas pamattiesības saņemt to informāciju, kura nepieciešama, lai spētu izvēlēties savus priekšstāvjus, un tādā gadījumā būtu izdarīts nopietns kaitējums Latvijas demokrātijai.

Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas mata galā, un vēl mēs nezinām, kur un kad tas kritīs. Ja dzīvojam tiesiskā valstī, tad kaut kad tam būs jākrīt.”

Tagad nav īsti saprotams, vai Damokla zobens beidzot ir kritis vai palicis karāties, kur V. Vīķe – Freiberga to pakāra.

Kādas sekas?

Kādas juridiskas sekas būs lēmumam par “Ventspils amatpersonu lietas” izbeigšanu, pagaidām ir grūti novērtēt. Katrā ziņā iesaistītās personas varēs lūgt, lai dod viņām iespēju iepazīties ar izbeigtās krimināllietas materiāliem. Tā dēvētās Lemberga lietas iztiesāšanas laikā neskaitāmas reizes izskanējis, ka prokurori, sadalot krimināllietu, daudzus jo daudzus attaisnojošos pierādījumus ir noslēpuši tieši “Ventspils amatpersonu lietā”.

Piemēram, t.s. Lemberga lietā ir tikai Valentīna Kokaļa “papildu” pratināšanas protokoli, bet nav sākotnējā pratināšanas protokola, un ar lielu ticamības pakāpi var izteikt pieņēmumu, ka sākotnēji V. Kokalis prokuratūrā nestāstīja nedz to, ka viņam 1993.gadā piederējuši 25% SIA “Puses” kapitāla daļu, nedz to, ka 5% šo daļu no viņa esot izspiedis A. Lembergs.

Likumā iespējas iepazīties ar izbeigtas krimināllietas materiāliem teorētiski ir paredzētas arī žurnālistiem. Tomēr, kā liecina “Pietiek” pieredze, šāda atļauja parasti netiek dota, vienmēr izdomājot kādu formālu iemeslu atteikumam.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...