Izbijuša būvuzņēmēja biedru nauda "Vienotībai" - reizi piecos gados pa 1000 eiro divos piegājienos
PIETIEK13.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Parādu spiests bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas padomnieks, kurš pēc kļūšanas par bezdarbnieku atradis iespēju partijai divos piegājienos biedra nauda samaksāt divus tūkstošus eiro, nebūt nav vienīgais dīvainais Vienotības maka pildītājs: partijas biedra naudas maksātāju sarakstā ir atrodams arī izbijis būvuzņēmējs, kurš ik pa pieciem gadiem partijai divos piegājienos biedra naudā iemaksā 1000 eiro.
1980. gadā dzimušajam Romānam Murņikovam, kā rāda Lursoft datu bāzes, nepieder neviena paša Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, un nevienā uzņēmumā viņš arī nav ne amatpersona, ne arī patiesā labuma guvēja statusā.
Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze rāda, ka ar savdabīgu regularitāti – reizi piecos gados – R. Murņikovs „atceras” par savu atbildību partijas Vienotība priekšā un divos piegājienos, ar vienas vai divu dienu atstarpi tai biedra naudā samaksā 1000 eiro.
Pirmoreiz vēlme samaksāt iespaidīgo biedra naudu R. Murņikovu piemeklējusi 2014. gada septembra beigās, kad viņš 24. un 26. septembrī Vienotībai biedra naudā samaksājis pa 500 eiro.
Savukārt otrreiz šāda pati vēlēšanās R. Murņikovu pārņēmusi pagājušā gada vasarā, kad gan 9., gan 10. jūlijā viņš Vienotībai biedra naudā atkal samaksājis pa 500 eiro. Nevienu pašu citu reizi šajos gados R. Murņikovs Vienotībai biedra naudu nav maksājis.
Interesanti, ka par šo biedra naudas maksājumu pieņemšanu KNAB ir informējis Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš pirms nepilniem desmit gadiem guva plašu ievērību kā „naudas tumbočkas” līdzekļu apguvējs. Par R. Murņikova biedra naudu viņš nekādus komentārus Pietiek sniegt nevēlējās.
2011. gadā A. Kampars, mēģinot paskaidrot, no kurienes gadu iepriekš oficiāli ņēmis iztrūkstošos līdzekļus, nāca klajā ar apgalvojumiem, ka glābiņu esot nodrošinājis viņa vēl joprojām neatklāts investors, kas izsniedzis 35 tūkstošus latu, kā arī dzīvesbiedre, kas iepriekš sakrājusi un nu politiķim uzdāvinājusi 27 tūkstošus latu.
Saskaņā ar A. Kampara oficiālo versiju šo naudu viņa toreizējā sieva Ilva Kampare, kuras redzamākā nodarbe līdz šim bijusi vīra kaklasaišu apgleznošana, esot ieguvusi, 2008. gadā pārdodot dzīvokli, kas vēl senāk piederējis viņas vecākiem, bet saņemto summu uzglabājusi skaidrā naudā.
Tiesa, zemesgrāmata gan rādīja, ka darījuma summa bijusi tikai 8000 latu, un pēc šī fakta atklāšanās A. Kampars jau paziņoja, ka patiesībā esot pārdotas vēl divas garāžas, turklāt „vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku u.c., par kurām cena tika noteikta, mutiski vienojoties”.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
