Izbijuša būvuzņēmēja biedru nauda "Vienotībai" - reizi piecos gados pa 1000 eiro divos piegājienos
PIETIEK13.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Parādu spiests bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas padomnieks, kurš pēc kļūšanas par bezdarbnieku atradis iespēju partijai divos piegājienos biedra nauda samaksāt divus tūkstošus eiro, nebūt nav vienīgais dīvainais Vienotības maka pildītājs: partijas biedra naudas maksātāju sarakstā ir atrodams arī izbijis būvuzņēmējs, kurš ik pa pieciem gadiem partijai divos piegājienos biedra naudā iemaksā 1000 eiro.
1980. gadā dzimušajam Romānam Murņikovam, kā rāda Lursoft datu bāzes, nepieder neviena paša Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, un nevienā uzņēmumā viņš arī nav ne amatpersona, ne arī patiesā labuma guvēja statusā.
Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze rāda, ka ar savdabīgu regularitāti – reizi piecos gados – R. Murņikovs „atceras” par savu atbildību partijas Vienotība priekšā un divos piegājienos, ar vienas vai divu dienu atstarpi tai biedra naudā samaksā 1000 eiro.
Pirmoreiz vēlme samaksāt iespaidīgo biedra naudu R. Murņikovu piemeklējusi 2014. gada septembra beigās, kad viņš 24. un 26. septembrī Vienotībai biedra naudā samaksājis pa 500 eiro.
Savukārt otrreiz šāda pati vēlēšanās R. Murņikovu pārņēmusi pagājušā gada vasarā, kad gan 9., gan 10. jūlijā viņš Vienotībai biedra naudā atkal samaksājis pa 500 eiro. Nevienu pašu citu reizi šajos gados R. Murņikovs Vienotībai biedra naudu nav maksājis.
Interesanti, ka par šo biedra naudas maksājumu pieņemšanu KNAB ir informējis Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš pirms nepilniem desmit gadiem guva plašu ievērību kā „naudas tumbočkas” līdzekļu apguvējs. Par R. Murņikova biedra naudu viņš nekādus komentārus Pietiek sniegt nevēlējās.
2011. gadā A. Kampars, mēģinot paskaidrot, no kurienes gadu iepriekš oficiāli ņēmis iztrūkstošos līdzekļus, nāca klajā ar apgalvojumiem, ka glābiņu esot nodrošinājis viņa vēl joprojām neatklāts investors, kas izsniedzis 35 tūkstošus latu, kā arī dzīvesbiedre, kas iepriekš sakrājusi un nu politiķim uzdāvinājusi 27 tūkstošus latu.
Saskaņā ar A. Kampara oficiālo versiju šo naudu viņa toreizējā sieva Ilva Kampare, kuras redzamākā nodarbe līdz šim bijusi vīra kaklasaišu apgleznošana, esot ieguvusi, 2008. gadā pārdodot dzīvokli, kas vēl senāk piederējis viņas vecākiem, bet saņemto summu uzglabājusi skaidrā naudā.
Tiesa, zemesgrāmata gan rādīja, ka darījuma summa bijusi tikai 8000 latu, un pēc šī fakta atklāšanās A. Kampars jau paziņoja, ka patiesībā esot pārdotas vēl divas garāžas, turklāt „vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku u.c., par kurām cena tika noteikta, mutiski vienojoties”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
