Iesaki rakstu: 
Kas ir kopīgs Austrumu robežas “ātrajai” būvniecībai un bēdīgi slavenajai afērai ar NBS pārtikas iegādi? No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas, bet, ja paanalizē, tad atklājās dīvainas kopsakarības.
Pārtika un robeža
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ārējās sauszemes robežas izbūvi Saeima ir uzticējusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ). Apskatot VNĪ mājaslapu atklājās, ka “pagaidu” (kopš 2019. gada) VNĪ priekšsēdētājs ir J. Garisons, šaurākās aprindās pazīstams kā Jānis Kurnosovs. Kurš ir galvenais atbildīgais par NBS pārtikas afēru? Arī J.Garisons. Es pieņemu, ka arī VNĪ vēl nav paspējuši iegādāties kristāla bumbu, lai Garisona kungs varētu izsekot līdzi visiem iepirkumiem, arī tik nozīmīgiem kā Austrumu robežas izbūve.
Par nelaimi Valsts kontrole nav novērtējusi J.Garisona izcilās vadītāja spējas un savā pēdējā paziņojumā par afēru ar NBS pārtikas iegādi minējusi, ka atbildība būtu jāuzņemas arī Garisona kungam, - es pieļauju, ka arguments, ka Garisona kungs vēl vienkārši nebija paspējis iegādāties kristāla bumbu, neapmierināja Valsts kontroles auditorus, kuri diezgan neglaimojoši izteicās par Garisona kungu, pat lietojot citātu “Nevar būt tik liels muļķis” (https://www.delfi.lv/news/national/politics/nevar-but-tik-liels-mulkis-vk-verte-skandalozo-nbs-partikas-iepirkumu.d?id=55636278).
Bet izrādās, ka var, jo šis nav pirmais gadījums, kad Valsts kontrole pievērš uzmanību Garisona kunga vadītajai iestādei. 2021.gadā Valsts kontrole paziņoja, ka drošība uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir ignorēta jau vairākus gadus, jo kavējas robežas izbūve. Šobrīd jau NATO vadība un Lietuva sāk uztraukties par Latvijas ārējo robežu (https://leta.lv/home/important/FC77C5C2-43EE-4999-A156-CD8927895894/), protams, ka Latvija var novirzīt robežas apsargāšanai papildu spēkus no Zemessardzes vai NBS, bet galvenais drošības garants šeit būtu izbūvēta robeža ar augstiem žogiem un kamerām.
Ja NBS vadība robežas apsargāšanai novirzītu karavīrus vai tiem būtu ko ēst? Ministre Mūrniece solījās līgumu ar Zītariem lauzt pēc iespējas ātrāk (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.04.2023-ministrija-lemusi-lauzt-ligumu-ar-armijas-partikas-iepirkuma-uzvarejuso-zitari-lz.a506333/) pat uzsākot sarunu procedūru par līguma laušanu (https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/murniece-ir-sakta-sarunu-procedura-par-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu-14299473).
Ministres kundzei laikam neviens nepaskaidroja, ka termins “sarunu procedūra” tiek lietos attiecībā uz iepirkumu procedūras veidiem, nevis līguma laušanas procesu, bet varbūt arī tieši tāpēc līgums netiek lauzts, - tā vietā līgums ir vēl spēkā līdz 31.12.2023. (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-vienojas-par-220-miljonus-eiro-verta-armijas-partikas-piegades-liguma-lausanu.a511835/). Kaut gan pirms tam ministrija apgalvoja, ka Zītari ir neatbilstoša kompānija un ka tiem nav ne noliktavu, ne transportlīdzekļu, lai šo līgumu spētu izpildīt, rodas jautājums, kas notiks atlikušo pusgadu? Kā pārtika tiks piegādāta? Tad Zītariem IR vai NAV kapacitātes veikt līgumsaistības? Ja Zītari līdz šim, kā arī līdz 31.12.2023 veiks pārtikas piegādi, kāds ir līguma laušanas iemesls?
Ministrijas trīs musketieri
Valsts kontrole savā paziņojumā (https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/valsts-kontrole-aicina-nodrosinat-neatkarigu-nbs-partikas-iepirkuma-iesaistito-amatpersonu-atbildibas-izvertesanu) informē, ka dienesta izmeklēšana par šo iepirkumu būtu jāuztic neatkarīgai komisijai ārpus ministrijas, jo pastāv risks par neobjektīvu izmeklēšanu, jo, kā norāda Valsts kontrole, būtu jāvērtē arī šādu amatpersonu iespējamā atbildība - Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos, Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītāja un citu Aizsardzības ministrijas amatpersonu iespējamā atbildība.
Bet kas tad ir šīs Valsts kontroles nosauktās amatpersonas?
1. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs – J.Garisons.
2. Valsts sekretāra vietnieka nodrošinājuma jautājumos – M.Paškēvičs.
3. Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vadītājs – M.Ķuda.
Kas gan vieno visas šīs trīs amatpersonas? Saskaņā ar raidījuma sižetu (https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/aizsardzibas-ministrija-par-200-miljoniem-pirks-brunutransportierus-kas-igaunijai-izradijusies-parak-dargi/) M.Ķuda vadīja Bruņumašīnu Patria iepirkumu, brīvi apmeklēja viena no pretendentu ražotnēm un vienojās par 200 miljonu eur vērtu līgumu. Un atkal jau 200 miljoni, tagad gan sakarā ar inflāciju 200 miljoni ir izauguši līdz 220 miljoniem. Par J.Garisona un M.Paškēviča sadarbību slavenajā patronu iepirkumā jau viss ir izklāstīts šajā trauksmes cēlāja ziņojumā - https://www.youtube.com/watch?v=wgSg9OdWbMs, kurā ir pieminēts arī bruņumašīnu Patria iepirkums. Patronu iepirkumā summa gan bija mazāka, “tikai” 72 milj., bet ar iespēju to neierobežoti palielināt.
Iespējams, ka tikai man tā šķiet, bet visos skandalozākajos Aizsardzības ministrijas iepirkumos figurē šie trīs musketieri.
Vai Garisona kungs izveidotu objektīvu disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju, kas spētu izvērtēt M.Ķudas un M.Paškēviča atbildību šajā lietā? Un kā tad tur īsti līdz galam ir ar līdz šim izveidotājām komisijām? Tikai 2 amatpersonas ir atlaistas, turklāt bez reāliem sodiem, bez zaudējumu piedziņas, - kādas bija šīs komisijas? Vai vainīgie netiek piesegti?
Parlamentārā sekretāra “pēkšņā” aiziešana
Ministrijas gaiteņos daudzi bija izbrīnīti par parlamentārā sekretāra J.Eglīta pēkšņo aiziešanu (https://nra.lv/latvija/politika/417375-eglits-pametis-aizsardzibas-ministrijas-parlamentara-sekretara-amatu.htm) š.g. 30.05. (ministrijā visi gan zina, ka dokumenti tika noformēti ar atpakaļejošu datumu.), amatā Eglīta kungs paspēja pabūt vien pusgadu.
J.Eglīts gan norādīja, ka amatu pamet personīgu iemeslu dēļ, bet vai tiešām kāds noticēs, ka cilvēks ar aptuveni 80 000 eur lielām parādsaistībām un bez iekrājumiem tā vienkārši aizies no siltas vietas? Ņemot vērā, ka valdības maiņa arī vairs nav aiz kalniem un strādāt palicis ir vien pāris mēneši.
Visiem zināms, ka NA “spices cilvēkus“ parasti bez darba neatstāj, tad kāpēc šoreiz šī pēkšņā aiziešana, - kāds ir īstais iemesls? Ļaunas mēles Vecrīgā mēļo, ka Eglīta kungs arī esot bijis saistīts ar NBS pārtikas iepirkumu, vēl darbojoties Zemkopības ministrijā, un tieši tāpēc viņš tika iecelts par parlamentāro sekretāru Aizsardzības ministrijā, tā sakot, lai turpinātu iesāktos procesus, bet, kad ministres kundze saprata, ka par šo iesaisti ir tapis zināms “iestādēm”, viņa palūdza J.Eglīta kungu amatu pamest, bet tās visas, protams, ir baumas ko izplata nelabvēļi.
Tās vēl nav beigas
Vēl Vecrīgā mēļo, ka informācija, kuras dēļ J.Eglīts bija spiests aiziet pie “iestādēm”, ir nonākusi īstajās ausīs ar trīs musketieru svētību, kas tādā veidā atriebjas par Valsts kontroles pēkšņo aktivitāti. Uzvarētāja šajā cīņā vēl nav, bet šobrīd izskatās, ka NA ministrijā pozīcijas pamazām zaudē un nākotnē vēl ir gaidāmi 200 miljonus vērti iepirkumi.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
