Izglītības kvalitāte nav arguments mazo lauku skolu slēgšanai: iespējams, esmu tam staigājošs apliecinājums
Nikolajs Čalenko04.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es esmu pabeidzis mazu lauku skolu. No pirmās līdz pēdējai klasei Vaboles vidusskolā – tolaik tā vēl bija vidusskola. Un tolaik tā bija vēl vecā, nerekonstruētā ēka, bez kārtīgas sporta zāles. Protams, bez datoriem, ekrāniem un citiem neiztrūkstošiem modernās skolas atribūtiem. Bet bija kas cits. Skolotāji.
Mana vācu valodas skolotāja (angļu valodas mums nebija) bija Albīna Ivbule, kura man ielika tādus pamatus, ka visa mana turpmākā dzīve ir saistīta ar svešvalodām.
Mana latviešu valodas skolotāja sākumā bija Anna Skuķe un pēc tam Monika Žuravska. Pateicoties viņām, es tagad pārvaldu latviešu valodu faktiski dzimtās valodas līmenī.
Manas matemātikas skolotājas bija Valentīna Skrinda pamatskolā un Ingrīda Litiņa vidusskolā. Pateicoties viņām, es, lai gan aizgāju tālāk humanitārā virzienā, saprotu matemātikas un loģikas pamatus un varu orientēties sarežģītajā pasaulē. Nē, integrāļus dzīvē neizmantoju. Jā, uzskatu, ka ir ļoti vērtīgi zināt, kā izmantot integrāļus.
Mana krievu valodas skolotāja bija Vija Arnicāne. Viņa deva man lasīt krievu klasikas darbus, tostarp PSRS aizliegtos Pasternaku un Solžeņicinu.
Mani vēstures skolotāji vidusskolā bija Andris Kupšāns un Ineta Poča. Pateicoties viņiem, es saprotu, kā attīstās cilvēce un kā atrast vietu sabiedrībā.
Mans bioloģijas skolotājs bija Vladislavs Arnicāns, skolas direktors. Pateicoties viņam, es saprotu, kā ir uzbūvēta dzīvība virs zemes, kas ir DNS un RNS un kāpēc nav jābaidās no ĢMO.
Mana ķīmijas skolotāja bija Elita Skrupska. Pateicoties viņai, es zinu, kā uzbūvēta pasaule un viss tajā esošais.
Mana fizikas un astronomijas skolotāja bija Iveta Meškovska. Pateicoties viņai, es zinu, ka visa mūsu pasaule būtībā ir fizika. Un astronomija lieti noderēja, kad sasniedzu romantisku vecumu un varēju parādīt zvaigznājus meitenēm.
Mana sākumskolas skolotāja bija Renāte Pudāne. Viņa man ielika pamatus visam, šeit vispār nav vērts ko komentēt.
Visbeidzot, mans klases audzinātājs bija Kazimirs Paukšte. Viņš ieaudzināja man atbildības sajūtu; ja gadījās nobastot kādu stundu, viņš prasīja absolūtu atklātību pret sevi, bet viņš vienmēr aizstāvēja mūs pret citiem.
Ir grūti aprakstīt vārdos, kāda ietekme uz manu turpmāko dzīvi bija šeit uzskaitītajiem skolotājiem un arī citiem, kurus es droši vien aizmirsu pieminēt (mana atmiņa arī neuzlabojas). Tāpat grūti aprakstīt, cik pateicīgs es viņiem visiem esmu.
Es esmu beidzis mazu lauku skolu. Darbā Eiropas Savienības Padomē es ikdienā sastopos ar patiesi izciliem cilvēkiem, kuri absolvējuši mācību iestādes Romā, Parīzē un Londonā, – un es nejūtos par viņiem daudz sliktāks.
Es saprotu diskusijas par demogrāfiju, par skolu tīkla optimizāciju. Saprotu izaicinājumus, ar kuriem jācīnās Izglītības un zinātnes ministrijas vadībai un darbiniekiem. Tomēr izglītības kvalitāte, manuprāt, nav arguments mazo lauku skolu slēgšanai. Iespējams, esmu tam staigājošs apliecinājums.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
