Izglītības ministrija nolīgst advokātu biroju, lai tas pildītu tās pienākumus
PIETIEK06.11.2013.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Pirms nedēļas Vjačeslava Dombrovska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija nolīgusi zvērinātu advokātu biroju Bērziņš, Marga un Vīnkalns, lai tas faktiski pildītu pašas ministrijas pienākumus, - to uzskatāmi apliecina Pietiek rīcībā nonākušais un šodien publiskotais ministrijas un advokātu biroja līgums.
Kā rāda līgums, zvērinātu advokātu biroju ministrija nolīgusi nevis kādu tiesvedību vai citu juridiskas pārstāvības jautājumu risināšanai, bet gan tādu dokumentu un priekšlikumu izstrādei, kas viennozīmīgi ietilpst pašas ministrijas pamatfunkcijās.
Saskaņā ar līgumu ministrija uzticējusi advokātu birojam „izstrādāt un sniegt priekšlikumus, lai nodrošinātu darba vidē balstītu mācību (duālās izglītības elementi) ieviešanu saskaņā ar darba tirgus un darba devēju pieprasījumu, institucionalizācijai profesionālajā izglītībā”.
Par šo priekšlikumu izstrādi trīs nedēļu laikā – līdz šā gada 22. novembrim – un to prezentēšanu un izskaidrošanu Dombrovska vadītā ministrija saskaņā ar līgumu apņēmusies advokātu birojam samaksāt 1500 latu (neskaitot pievienotās vērtības nodokli). No ministrijas puses līgumu parakstījusi tās valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Dombrovska atbildi uz jautājumu – kādas vēl ministrijas funkcijas un par kādu summu viņš jau pašlaik ir nodevis citiem advokātu birojiem un kādus uzdevumus, viņaprāt, tomēr par nodokļu maksātāju naudu vajadzētu veikt viņam pašam un viņa vadītās ministrijas ierēdņiem.
Savukārt advokātu birojs pagaidām nav sniedzis atbildi uz jautājumiem, kādā veidā tieši tam ir izdevies iegūt konkrēto ministrijas pasūtījumu, ar kādām metodēm tam izdevies pārliecināt ministrijas vadību par savu specializāciju tieši profesionālās izglītības jautājumos, kā arī – kuras tieši ministrijas amatpersonas un kādā formā ir par to pārliecinātas.
Pietiek jau ir arī nosūtījis aicinājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nekavējoties izvērtēt šādu Izglītības un zinātnes ministrijas vadības rīcību, ministrijas pamatfunkciju veikšanu – konkrētu ar izglītības jomu saistītu priekšlikumu izstrādi – par naudu nododot veikt advokātu birojam, kas turklāt nav zināms kā autoritāte tieši profesionālās izglītības jautājumos.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.