Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labrīt pirmdienā, alu cilvēki, kā saka prezidents. Pagājušā nedēļa mums izvērtās ļoti interesanta un informatīva, kā rezultātā es nolēmu vēlreiz piedāvāt apdomāt priekšlikumu, par kuru esmu jau rakstījis un kuru es noteikti iesniegšu, ja manis pārstāvētā partija un līdzīgi domājošie tiks ievēlēti pietiekamā daudzumā nākamajā Saeimā. Un šis priekšlikums ir – atcelt partiju finansēšanu no valsts budžeta un tā vietā pieņemt lobiju likumu.

Mēs tagad šausmināmies par Juri Pūci, Edgaru Jaunupu un AParistiem, bet, ja mēs būtu godīgi vai arī ja mēs būtu labāk informēti, mums nāktos atzīt, ka izbrīnam nav pamata. Kāpēc tā?

Pilnīgi iespējams, ka Māris Mičerevskis, izsakot apgalvojumu, ka Juris Pūce un Edgars Jaunups viņam ir iedevuši naudu, kuru ieskaitīt kā ziedojumu Attīstībai/Par partijas kasē, ir atklājis ārkārtēju gadījumu, kurš patiesībā ir ārkārtējs tikai ar to, ka tas beidzot ir darīts zināms plašai sabiedrībai.

Es zinu, un visi politikā zina, ka šādā veidā savas kases ir papildinājušas lielākās politiskās partijas Latvijā kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Attiecīgās partijas kasieris vai kāda cita pietuvināta persona potenciālajam vai esošajam partijas biedram vai atbalstītājam atnes naudas summu, kura ir atbilstoša minētās personas deklarētajiem ienākumiem un lūdz to ziedojuma veidā pārskaitīt atpakaļ partijai. Nekādas raķešu zinātnes.

Jūs teiksiet, ka es kļūdos un nekas tāds nenotiek un nekad nav noticis? Protams, ir arī izņēmumi - cilvēki, kuriem ir iespēja finansiāli atbalstīt kādu politisko spēku un kuri to dara aiz laba prāta no saviem līdzekļiem. Ziedotāji aiz pārliecības. Diemžēl otrais variants neizslēdz pirmo. Jaunupa/Pūces gadījums nav vienreizējs un nav retums.

Māra Mičerevska atklātā nesarežģītā shēma nav nekas cits kā veiksmīgs veids, lai apietu esošo likumu par partiju finansēšanu. Nākamais - vai man būtu īpaši jāizceļ nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu legalizācija, kura šādās darbībās ir acīmredzama? Vai man ir jāuzdod jautājums daudzajām uzraugošajām institūcijām - vai šī nesarežģītā konstrukcija tām ir jaunums? Varbūt beidzam izlikties? Kā arī – varbūt beidzam tērēt budžeta līdzekļus, jo esošais partiju finansēšanas veids nav devis gaidāmo rezultātu? Un nekad nedos!

Varbūt tā vietā, lai šausminātos un ignorētu acīmredzamos neskaitāmu likumu pārkāpumus konkrētajā Pūces/Jaunupa gadījumā vai arī lai izliktos, ka neko nezinām par gadiem piekopto praksi, mēs beidzot sadūšotos un atzītu – jā, tā ir noticis, un trakākais – šādi notiek jau sen?

Politika bez naudas nav iespējama. Naudas ietekme politikā vienmēr ir bijusi un vienmēr būs, jo tāda ir realitāte. Tāda ir ne tikai mūsu valsts politisko partiju aizmugure, tāda tā ir visur. Tad nu reiz saņemamies un beidzot padarām politiķu un to sponsoru attiecības redzamas un saprotamas vēlētājiem!

Vēlētājiem ir jāzina, kādi ekonomiskie grupējumi vai privātpersonas finansē noteikto politisko partiju, lai jau iepriekš var paredzēt, kādu ekonomisko (un ne tikai) politiku attiecīgais politiskais spēks ievēlēšanas gadījumā mēģinās realizēt. Lobiju likums par ieguvējiem padarītu gan sabiedrību, gan politiskos spēkus un noteikti veicinās mūsu valsts vadītāju bieži piesaukto finanšu sistēmas attīrīšanos. Mēs visi zinātu, kas un kādu mūziku pasūta. Vismaz būtu liela iespēja nojaust.

Un nobeigumam. Vakar viens mans domubiedrs atreferēja vienā meinstrīma “analītiskajā” raidījumā redzēto par zināmajiem notikumiem. Atreferējums skanēja šādi: “Man tagad viss skaidrs: Jaunups - pieredzējis politiķis un partijas valdes loceklis, Gobzems - trampists un populists, Pūce uzņēmās politisku atbildību, bet Mičerevskis, lāga zēns, Rīgas domes deputāts un melis :))) Latvijā viss ir kārtībā!”

Varam jau turpināt kā līdz šim vēl gadus 30. Izlikšanās kā valsts un sabiedrības uzvedības modelis. Televizors kā izlikšanās spogulis. Nez, cik iedzīvotāju Latvijā būs pēc tiem vēl 30 vai pat tikai pēc 10 gadiem? Ja turpināsim izlikties un melot.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...