Izmaiņas airBaltic akcionārā patiesībā liecina par Krājbankas ietekmes palielināšanos?
PIETIEK26.12.2010.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Ļoti iespējams, ka Krievijas uzņēmēja Staņislava Kovtuna pārstāvētā ārzonas kompānija, kas kļuvusi par Bertolta Flika kompanjoni aviokompānijā airBaltic, patiesībā ir vismaz cieši saistīta ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem – Krievijas uzņēmēju Antonovu ģimeni.
Iepriekš Kovtuns tika uzskatīts par patstāvīgu uzņēmēju, kurš pats arī varētu slēpties aiz airBaltic akcionāres, Flika kompānijas Baltijas Aviācijas sistēmas jaunā līdzīpašnieka - Bahamu salās reģistrētā Taurus Asset Management Fund Limited.
Flika un Baltijas Aviācijas sistēmu kreditoru - banku Snoras un Latvijas Krājbankas netiešā īpašnieka Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs Pietiek pirms nedēļas atzina, ka „pilnīgi noteikti Antonova kungs nav kļuvis par airBaltic līdzīpašnieku” un neslēpjoties aiz Bahamu salu ārzonas.
Taču par to, ka patiesībā Bahamu ofšoram varētu būt pat ļoti cieša saistība ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem, pēc Pietiek avotu stāstītā, varētu liecināt personāliju maiņa Baltijas Aviācijas sistēmu vadībā.
Kā Pietiek jau informēja, vienlaikus ar maskavieti Kovtunu Baltijas Aviācijas sistēmās parādījies arī 1978. gadā dzimušais Janeks Jeļkins, kurš iecelts par kompānijas valdes locekli.
Raugoties tikai uz oficiālo reģistru datiem, Jeļkinam saistība saskatāma ne tikai ar Krājbanku, bet arī ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu: Jeļkins ir padomes loceklis trešajā lielākajā Krājbankas akcionārā – AS West Investment, kura vienīgais īpašnieks saskaņā ar firmas.lv datiem ir par „Lemberga cilvēku” uzskatītais uzņēmējs Edgars Jansons.
Taču, kā zināms, Latvijā Uzņēmumu reģistrā var neparādīties akciju sabiedrību patiesais akcionāru sastāvs. Ar Krājbanku un arī West Investment saistīti avoti Pietiek apliecināja, ka patiesībā West Investment pilnībā piederot pašam Antonovam un ticis izveidots, lai dažiem iepriekšējiem Krājbankas akcionāriem - fiziskām personām „no Lemberga puses” 2005. gadā palīdzētu izvairīties no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas sakarā ar Krājbankas akciju pārdošanu.
Līdz ar Krājbankas akciju pārdošanu 2005. gada rudenī West Investment valde atstāta tāda pati, bet padome nomainīta uz Antonova cilvēkiem, kuri padomē bijuši arī turpmākos gadus – šā gada aprīlī tajā iecelts arī Jeļkins. Savukārt vienīgā uzņēmuma funkcija bijusi turēt Krājbankas akciju paketi – nepilnus 10 procentus akciju.
Pietiek avoti norādīja, ka kopumā Antonovs „nejūtoties laimīgs” sakarā ar šo darījumu, jo, „atbrīvojot šos kungus no nodokļa, šis nodoklis nekur netika norakts, bet faktiski kļuvis par Antonova saistībām, ja akcijas tiktu pārdotas”.
Tāpat avoti norādīja, ka Antonovs nekad nav deklarējis savu saistību ar West Investment un līdz ar to juridiskus riskus sakarā ar informācijas slēpšanu - kaut nekādi zaudējumi mazākumakcionāriem nav tikuši norādīti, tik un tā šādu saistību vajadzētu deklarēt gan Fondu biržai, gan, iespējams, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Savukārt Antonova pārstāvis Fiļimonovs paliek pie sava - abas bankas tikai kreditējot airBaltic privāto līdzīpašnieku, un tas arī viss, - ne jau visi kredīti, kurus Krājbanka vai Snoras izsniedz, nozīmējot, ka attiecīgie uzņēmumi pieder Antonovam.
Fiļimonovs arī apgalvo, ka ne Antonovs, ne viņš vispār neesot pazīstami ar jauno Flika formālo partneri, Bahamu salās reģistrētās ārzonas kompānijas pilnvaroto pārstāvi Kovtunu. Tiesa, Fiļimonovs atturas izteikties par airBaltic līdzīpašniekiem izsniegtajiem kredītiem un jaunajām ķīlām, - viņš nevarot komentēt bankas klientu darījumus.
Kā jau ziņots, Lursoft datu bāze rāda, ka līdz šim Komercķīlu reģistrā bija reģistrēta gan airBaltic akcionāres – Baltijas Aviācijas sistēmu, gan personiski tās īpašnieka Flika dota komercķīla (formāli – divas ķīlas): par 18,27 miljoniem latu Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas Snoras bankā bija ieķīlātas gan visas Flika kapitāldaļas, gan arī visa Baltijas Aviācijas sistēmu manta.
Tagad gan Flika, gan Baltijas Aviācijas sistēmu dotās komercķīlas apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu. Turklāt paplašināts ieķīlātās mantas apraksts, īpaši norādot, ka „ieķīlāta komercķīlas devējam piederošā manta kā lietu kopība, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā visas mantas sastāvā esošas lietas, t.sk., piederošās preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles, tā arī lietas, kas pievienosies ieķīlātai mantai nākotnē”.
Saskaņā ar Krājbankas gada pārskatu pagājušā gada sākumā West Investment piederēja 7,15% bankas akciju, bet šā gada sākumā – 4,49%.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
