Izrādās, jau pastāv viens „nepiemērots” prokuratūras slēdziens par Muitas kriminālpārvaldi

Iesaki rakstu:

Pietiek jau informējis, ka Finanšu policijas un Muitas kriminālpārvaldes darbība kļuvusi par politisko un administratīvo cīņu objektu, - jau ieplānotās radikālās reformas līdz šim apturējis tikai personiski Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Nu finanšu ministrs Andris Vilks lūdzis prokuratūrai jaunu atzinumu par Muitas kriminālpārvaldes darbu, jo, kā paskaidrojis viņa padomnieks Jānis Dambītis, „netika gūta pārliecība par to, vai Muitas kriminālpārvaldes darbs pietiekami efektīvi vērsts uz kontrabandas organizētāju un patiesā labuma guvēju atklāšanu”.

Finanšu ministrija, to oficiāli neatzīstot, cer, ka jaunais atzinums būs pietiekami kritisks un ļaus īstenot reformas, ko līdz šim nobremzējis premjers. Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais iepriekšējais atzinums, ko šodien publiskojam pilnībā, tas šādam mērķim neder, jo ir pārāk „bezzobains”: tajā gan konstatētas nepilnības Finanšu policijas pārvaldes un Muitas kriminālpārvaldes darbā, taču tās ir nepietiekami pārliecinošas – īpaši attiecībā uz Muitas kriminālpārvaldi.

Kā izriet no prokuratūras atzinuma, iepriekšējā Muitas kriminālpārvaldes darba pārbaude veikta pērn, un faktiski iepriekšējais vērtējums par Muitas kriminālpārvaldes darbu ir bijis gandrīz vai komplimentārs: „Kopumā VID Muitas kriminālpārvaldes darbs salīdzinājumā ar 2004. gada pārbaudes rezultātiem ir uzlabojies un šī gada pārbaudē par 2008.-2009. gadā uzsākto kriminālprocesu izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti nav konstatēti tādi trūkumi un nepilnības, kas norādītu uz nespēju izpildīt ar noteiktās iestādes funkcijas.”

Ir gan konstatētas atsevišķas nepilnības, taču kopumā lieli pārkāpumi nav atklāti: „Pārbaudē konstatēts, ka kriminālprocesu izmeklēšana VID Muitas kriminālpārvaldē pārsvarā tiek uzsākta nekavējoties un izmeklēšanas pasākumi tiek veikti pietiekoši intensīvi un efektīvi, tomēr arī VID Muitas kriminālpārvaldē iestādes resursu ievērojama daļa tiek novirzīta salīdzinoši vienkāršu un... kriminālprocesu izmeklēšanai, kā rezultātā intensitāti zaudē to kriminālprocesu virzība, kuru izmeklēšanā nepieciešami komplicēti, kā arī laikietilpīgi un sarežģīti izmeklēšanas pasākumi.”

Kritiskāk vērtēts Finanšu policijas darbs. Prokuratūras atzinumā norādīts, ka „pārbaudes par VID Finanšu policijas pārvaldes (FPP) darbu atbilstoši Latvijas Republikas Prokuratūras ikgadējiem darba plāniem veiktas regulāri un to rezultāti nemainīgi norāda uz virkni nepilnību un trūkumiem gan izmeklēšanas un operatīvā darba plānošanā un realizācijā, gan arī tiesību normu piemērošanā un interpretācijā, kā rezultātā netiek nodrošināta efektīva VID FPP funkciju izpilde”.

Pēdējā pārbaudē konstatēts, ka 2008. un 2009. gadā VID FPP izmeklēšanas iestādēs kopumā uzsākti 1514 kriminālprocesi, no kuriem prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtīti tikai 490 kriminālprocesi. „Pārbaudes rezultāti norāda, ka pietiekami intensīva un efektīva izmeklēšana VID FPP notiek lielākoties tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kuros vainīgās personas noskaidrošana un kriminālprocesa tālākā izmeklēšana neprasa padziļinātu analītisku darbu un nav saistīta ar komplicētu noziedzīgu shēmu atklāšanu,” norādīts prokuratūras atzinumā.

Tāpat atzinumā minēts, ka „uzraudzību realizējošie prokurori norāda uz nepietiekami pilnīgu un intensīvu kā kriminālprocesuālo (tajā skaitā speciālo izmeklēšanas darbību), tā arī operatīvo darbību veikšanu nolūkā iegūt un nostiprināt pierādījumus kriminālprocesā. Pārbaudāmā periodā Rīgas tiesas apgabala teritorijā konstatēti 52 kriminālprocesi, bet valsts reģionos 24 kriminālprocesi, kuros izmeklēšana ieilgusi, jo nav atrodama procesā iesaistītā vai iesaistāmā persona”. Vairākos kriminālprocesos konstatēts, ka pavēste pēdējo reizi attiecīgajai procesā iesaistītai vai iesaistāmai personai nosūtīta vairāk kā pusgadu pirms prokuratūras pārbaudes uzsākšanas, faktiski neveicot reālus pasākumus nolūkā atrast šo personu.

Atzinumā arī norādīts, ka kriminālprocesi FPP vairākumā gadījumu par, piemēram, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, uzsākti par darbībām, kas notikušas divus, trīs vai pat piecus gadus atpakaļ un veiktas ilgstošā - pat vairāku gadu periodā, bet izmeklēšanas grupas izveidotas tikai retos gadījumos. Tāpat ne vienmēr apmierinoša esot nepieciešamo ekspertīžu un revīziju, kā arī ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumu kvalitāte, atsevišķos gadījumos vērojama „neprofesionāla un pavirša izmeklēšanas veikšana”.

Tomēr vienlaikus prokuratūras atzinumā norādīts arī uz resursu un kadru trūkumu: „Redzams, ka izmeklēšanas intensitāte un efektivitāte nav pietiekama vājas izmeklēšanas darba organizācijas, izmeklēšanas iestādes pārslodzes, augstas kadru mainības, kā ari izmeklētāju pieredzes un speciālo zināšanu trūkuma dēļ. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu nomaksas jomā, nepieciešams būtiski uzlabot izmeklēšanas darba organizāciju, kā arī iesaistīt lielākus vai restrukturizēt esošos iestādes resursus nolūkā paaugstināt gan izmeklēšanas darba intensitāti, gan arī palielināt VID FPP piekritīgo finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu atklāšanas efektivitāti.”

Seko mums