Izrādās, pirms gada Dombrovska pārstāvis viņa vārdā melojis par premjera grāmatas izdošanu
PIETIEK04.11.2013.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Nākot klajā LTV raidījuma De Facto atklātajam, ka Kuveitas uzņēmums Kuwait energy vēl pirms naftas meklēšanas uzsākšanas Baltijas jūrā par 5440 latiem finansējis Ministru prezidenta Valda Dombrovska grāmatas Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi? tulkošanu latviešu valodā, izrādās – pirms gada, kad par šo tēmu premjeram jautājumus uzdeva Pietiek, Dombrovska preses pārstāvis premjera vārdā ir melojis, atbildot uz šiem jautājumiem. Ņemot vērā tēmas aktualitāti, publicējam Dombrovska vārdā pagājušā gada augustā sniegtās atbildes.
1) vai taisnība, ka augusta sākumā daudziem medijiem izsūtīta V.Dombrovska grāmata par Latviju un finanšu krīzi? Cik medijiem grāmata izsūtīta, ar kādu mērķi?
Grāmatas papildinātajā versijā latviešu valodā ir apkopota Latvijas pieredze finanšu krīzes pārvarēšanā, būtiskākie Latvijas tautsaimniecību raksturojošie rādītāji laikā no 2008. līdz 2011. gadam, ekonomistu viedokļi, kā arī V.Dombrovska un A.Oslunda analīze, salīdzinot Latviju ar Dienvideiropas valstīm. Grāmata nosūtīta reģionālajiem medijiem (kopskaitā 38), lai skaidrotu Latvijas valdības darbu, tās pieņemtos lēmumus, to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ekspertu vērtējumu.
2) kas un kāpēc apmaksāja šīs grāmatas izsūtīšanu?
Ministru kabinetā akreditētie mediji grāmatu klātienē var saņemt Ministru kabineta Preses centrā, reģionāliem medijiem grāmata nosūtīta pa pastu. Kopumā pasta izdevumi sastāda 59,66 LVL kurus sedz Valsts kanceleja.
3) kur tika ņemti izsūtītie grāmatas eksemplāri? Kas apmaksāja to iegādi?
Grāmatas eksemplāri saņemti bez maksas, to izdevējs ir Ekonomistu Apvienība 2010.
4) Vai no 3. atbildes pareizi saprotu, ka Ministru prezidents grāmatas ir saņēmis kā dāvanu no Ekonomistu apvienības?
Nē. V.Dombrovska un A.Oslunda grāmata tulkota latviski un iespiesta vadības partnerības līguma ietvaros, ko īstenojusi Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Ekonomistu apvienību 2010. Tā ietvaros grāmatas tālākai izplatīšanai bez atlīdzības piešķirtas virknei institūciju, tostarp arī Valsts kancelejai. Grāmatas elektroniskā versija ir bez maksas pieejama Ekonomistu apvienības 2010 mājas lapā (http://www.ekonomisti.lv/book.php).
5) kā Ministru prezidents panācis, ka viņa grāmata tiek izsūtīta par Valsts kancelejas līdzekļiem?
Finanšu krīzes pārvarēšana ir bijusi valdības galvenā prioritāte pēdējo trīs gadu laikā. VK uzdevums ir informēt sabiedrību par Ministru kabineta darbu, tādēļ VK segusi pasta izdevumus, lai grāmatu nosūtītu reģionālajiem medijiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
