Iesaki rakstu: 
Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi.
I
Es vēlu mums visiem izturību.
Izturību mediķiem, kuri ikdienā un arī šonakt cīnās par cilvēku dzīvībām. Izturēt un dzīvot tālāk ir jāspēj slimajiem un tiem, kuri zaudējuši tuviniekus. Jāspēj tiem, kuri ir uz laiku zaudējuši darbu un ienākumus. Jāspēj tiem, kuri ir zaudējuši ticību un ir ceļā uz tās atgūšanu. Viņiem ir vajadzīga izturība, bet vēl jo vairāk – mūsu atbalsts.
Savukārt ikdienas ierobežojumi un neērtības no mums prasa pacietību. Jā, lielu pacietību. Tā tas patlaban ir visā pasaulē. Taču nākamgad mūsu dzīve pamazām atgriezīsies normālajās sliedēs.
Mums jārīkojas tā, lai nākotnē mēs šo laiku atcerētos ar lepnumu – par to, kā mēs to pārvarējām.
II
Es vēlu mums visiem iejūtību.
Katram no mums ir sava izlolotā patiesība. Mūsu dažādībā ir spēks. Tomēr pārdzīvojumos un dusmās nereti esam bijuši pārāk skarbi. Atzīstu – arī es. Uzklausīsim tos, kuriem nepiekrītam. Pat ja vārdi, ko dzirdam, mums nepatīk. Jo arī mēs gribam, lai mūs sadzird un saprot.
Tautas gaita cauri laikiem ir piepildīta ar nepārtrauktu sarunu. Mums visiem jārūpējas, lai tā noritētu cilvēcīgi un cieņpilni.
III
Es vēlu mums visiem drosmi.
Mēs esam sīksta, spītīga un drosmīga tauta. To mūsos ir iestrādājusi vēsture un mūsu senči. Krīze mums ir daudz liegusi, bet tā ir arī pavērusi jaunas iespējas. Mums ir talants, mums ir darbaspējas un mums ir Latvijas dabas dotās priekšrocības.
Es novēlu sev un mums visiem drosmi mainīties, jo laiks pēc krīzes būs citādāks. Būs vajadzīgi lieli mērķi. Būs vajadzīga drosme atzīt kļūdas un no tām mācīties. Būs vajadzīga drosme turpināt.
IV
Dārgie draugi!
Domām ir spēks. Kad tūlīt cits citam vēlēsim “Laimīgu Jauno gadu!”, neteiksim to tāpat vien! Ieliksim šajos vārdos labvēlību un sirsnību! Tam ir liels spēks. Spēks, kas dara stiprus mūs un mūsu Latviju.
Laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
