Jā, mēs, pārdodot jums dārgu elektrību, nopelnījām 222,5 miljonus eiro, bet neuztraucieties, mēs tos arī iztērēsim!
Mārtiņš Čakste*04.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Elektroenerģijas cenu svārstīgums bieži maina priekšstatu par nozares investīciju potenciālu atkarībā no tā, kāda ir tās cena tirgū konkrētajā mirklī. Augsta cena palielina investīciju apetīti, bet zema cena motivē ieguldījumus iesaldēt. Šī likumsakarība nevar attiekties uz lieliem enerģētikas uzņēmumiem, kam jārīkojas ne tikai īsāka termiņa konjunktūras vadītiem, bet arī valsts ilgtermiņa interešu motivētiem.
Latvenergo pirmā pusgada panākumu pamatā ir īpaši labvēlīgais pavasaris elektroenerģijas ražošanai HES, pateicoties tam, tobrīd izstrādājām līdz pat 40% no visas Baltijas saražotā elektroenerģijas apjoma, kā arī arvien sekmīgākā klātbūtne eksporta tirgos. Eksports veido jau būtisku daļu no mūsu pārdotās elektrības apjoma.
Pateicoties šiem faktoriem, Latvenergo operatīvā peļņa pirmajā pusgadā ir 222,5 miljoni eiro.
Redzot šādus rezultātus, kādam no jauna varētu rasties ideja, ka Latvenergo jābūt bezpeļņas infrastruktūrai, bet tas ir maldīgs priekšstats. Mēs līdzīgi kā ikviens cits enerģētikas vai jebkurā citā jomā strādājošs uzņēmums darbojamies asā starptautiskā konkurencē.
Lai varētu turpināt attīstību, mums jāturpina plānoti un tālredzīgi ieguldīt. Pat, ja uz attīstības rēķina būtu iespējama ilgtermiņa mākslīgi pazemināta elektroenerģijas cena, diez vai šis faktors drīkstētu būt tās vai citas nozares veselīgas konkurētspējas stūrakmens, un skaidrs, ka tas nav ilgtspējīgi. Jākonkurē ir ar pievienoto vērtību, nevis pieeju resursiem uz īpašiem noteikumiem.
Turpinot augt Elektrum klientu skaitam, pirmajos sešos mēnešos Latvenergo pārdevis par 28% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Tirgus izmaiņas mums ļāva samazināt elektroenerģijas tarifus 300 000 Latvijas mājsaimniecību.
Šodien Latvenergo ir viens no Baltijas enerģētikas līderiem, kas iekaro arvien lielāku lomu arī Lietuvas un Igaunijas tirgos. Taču enerģētikas tirgi vairs sen nav slēgtas sistēmas – mēs strādājam vienotā Eiropas enerģētikas tirgū, kurā Baltijas spēlētāji ir nelielas vienības. Lai izdzīvotu, ieguldītu jaunos attīstības projektos, kā arī turpinātu uzkrāt dividenžu potenciālu Latvijas sabiedrības vajadzībām, Latvenergo ir jāaug.
Uzņēmuma pusgada finanšu rezultāti norāda uz vairākām tendencēm – jau pašlaik būtisku daļu no ieņēmumiem Latvenergo gūst ārpus Latvijas robežām. Mūsu klientu skaits Lietuvā un Igaunijā sasniedzis 208 000. Tas ir ievērojams (49%) pieaugums pret 2022. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Tirgiem atveroties, varam izmantot savu pieredzi un iespējas, lai apgūtu arvien jaunas teritorijas, piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem. Sekmīgs eksports paātrina attīstību un spēju ieviest inovācijas.
Protams, mūsu vēsturiskā bagātība ir lielie HES. Tieši pateicoties tiem, izstrādājām 40% no visas Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoma. Vienlaikus HES esamība mūs pagājušajā desmitgadē iemidzināja, jo šķita, ka atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanā esam pionieri un ar to kādam laikam pietiks, taču tie bija maldi. Ar HES saražoto drīz var būt par maz, to darbība ir sezonāla, un atjaunīgas elektroenerģijas patēriņš pieaugs, atsakoties no videi nedraudzīgajiem enerģētikas veidiem. Arī Latvijas un Latvenergo mērķi pārejai uz AER ir pamatoti un ambiciozi. Būs jāiegulda vērienīgos AER projektos! Jautājums, kāpēc tas būtu jādara Latvenergo?
Esam Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība – peļņa un dividendes paliks Latvijā un līdzīgi, kā tas ir bijis līdz šim, var tikt novirzītas sociāli svarīgām nozarēm, piemēram, veselības aizsardzībai un izglītībai.
Otrkārt, mūsu inženierpotenciāls, finanšu rādītāji un kredītreitings ļauj attīstīt liela mēroga, sarežģītus, zināšanu un finanšu ietilpīgus projektus. Te runa ir par Latvijas Vēja parku projektu, kas būs lielākais parks Baltijas valstīs ar kopējo jaudu 800 megavati. Tas vairos mūsu energodrošību un nodrošinās Latviju ar tai nepieciešamo zaļo enerģiju, kā arī turpinās sekmēt eksporta potenciālu. Mēroga ziņā tas ir nozīmīgākais projekts Latvijas enerģētikā kopš HES kaskāžu būvniecības, bet metaforiski – šī gadsimta Ķeguma spēkstacija.
Pērn Latvijas valsts kā Latvenergo akcionārs dividendēs saņēma 134 miljonus eiro no uzņēmuma peļņas. Tie ir augļi, kurus plūcam mēs visi, šiem līdzekļiem palīdzot nodrošināt dažādas sabiedrības vajadzības. Latvijas Vēja parki un citi atjaunīgās enerģijas projekti nesīs jaunas dividendes nākotnē.
Enerģētika ir kapitāla un inženierzinātņu ietilpīga nozare. Tajā publiskā kapitāla ieguldījumi ir noteicoši tirgus aktivizēšanai. Kamēr citus no ieguldījumiem var atturēt elektrības cenu izmaiņas vai subsīdiju trūkums, mums ir valsts dots pienākums veikt izbūvi. Latvijai nepieciešams ātrs, jaudīgs un koordinēts risinājums. Mums tāds ir.
* AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.