Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Elektroenerģijas cenu svārstīgums bieži maina priekšstatu par nozares investīciju potenciālu atkarībā no tā, kāda ir tās cena tirgū konkrētajā mirklī. Augsta cena palielina investīciju apetīti, bet zema cena motivē ieguldījumus iesaldēt. Šī likumsakarība nevar attiekties uz lieliem enerģētikas uzņēmumiem, kam jārīkojas ne tikai īsāka termiņa konjunktūras vadītiem, bet arī valsts ilgtermiņa interešu motivētiem.

Latvenergo pirmā pusgada panākumu pamatā ir īpaši labvēlīgais pavasaris elektroenerģijas ražošanai HES, pateicoties tam, tobrīd izstrādājām līdz pat 40% no visas Baltijas saražotā elektroenerģijas apjoma, kā arī arvien sekmīgākā klātbūtne eksporta tirgos. Eksports veido jau būtisku daļu no mūsu pārdotās elektrības apjoma.

Pateicoties šiem faktoriem, Latvenergo operatīvā peļņa pirmajā pusgadā ir 222,5 miljoni eiro.

Redzot šādus rezultātus, kādam no jauna varētu rasties ideja, ka Latvenergo jābūt bezpeļņas infrastruktūrai, bet tas ir maldīgs priekšstats. Mēs līdzīgi kā ikviens cits enerģētikas vai jebkurā citā jomā strādājošs uzņēmums darbojamies asā starptautiskā konkurencē.

Lai varētu turpināt attīstību, mums jāturpina plānoti un tālredzīgi ieguldīt. Pat, ja uz attīstības rēķina būtu iespējama ilgtermiņa mākslīgi pazemināta elektroenerģijas cena, diez vai šis faktors drīkstētu būt tās vai citas nozares veselīgas konkurētspējas stūrakmens, un skaidrs, ka tas nav ilgtspējīgi. Jākonkurē ir ar pievienoto vērtību, nevis pieeju resursiem uz īpašiem noteikumiem.

Turpinot augt Elektrum klientu skaitam, pirmajos sešos mēnešos Latvenergo pārdevis par 28% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Tirgus izmaiņas mums ļāva samazināt elektroenerģijas tarifus 300 000 Latvijas mājsaimniecību.

Šodien Latvenergo ir viens no Baltijas enerģētikas līderiem, kas iekaro arvien lielāku lomu arī Lietuvas un Igaunijas tirgos. Taču enerģētikas tirgi vairs sen nav slēgtas sistēmas – mēs strādājam vienotā Eiropas enerģētikas tirgū, kurā Baltijas spēlētāji ir nelielas vienības. Lai izdzīvotu, ieguldītu jaunos attīstības projektos, kā arī turpinātu uzkrāt dividenžu potenciālu Latvijas sabiedrības vajadzībām, Latvenergo ir jāaug.

Uzņēmuma pusgada finanšu rezultāti norāda uz vairākām tendencēm – jau pašlaik būtisku daļu no ieņēmumiem Latvenergo gūst ārpus Latvijas robežām. Mūsu klientu skaits Lietuvā un Igaunijā sasniedzis 208 000. Tas ir ievērojams (49%) pieaugums pret 2022. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Tirgiem atveroties, varam izmantot savu pieredzi un iespējas, lai apgūtu arvien jaunas teritorijas, piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem. Sekmīgs eksports paātrina attīstību un spēju ieviest inovācijas.

Protams, mūsu vēsturiskā bagātība ir lielie HES. Tieši pateicoties tiem, izstrādājām 40% no visas Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoma. Vienlaikus HES esamība mūs pagājušajā desmitgadē iemidzināja, jo šķita, ka atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanā esam pionieri un ar to kādam laikam pietiks, taču tie bija maldi. Ar HES saražoto drīz var būt par maz, to darbība ir sezonāla, un atjaunīgas elektroenerģijas patēriņš pieaugs, atsakoties no videi nedraudzīgajiem enerģētikas veidiem. Arī Latvijas un Latvenergo mērķi pārejai uz AER ir pamatoti un ambiciozi. Būs jāiegulda vērienīgos AER projektos! Jautājums, kāpēc tas būtu jādara Latvenergo?

Esam Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība – peļņa un dividendes paliks Latvijā un līdzīgi, kā tas ir bijis līdz šim, var tikt novirzītas sociāli svarīgām nozarēm, piemēram, veselības aizsardzībai un izglītībai.

Otrkārt, mūsu inženierpotenciāls, finanšu rādītāji un kredītreitings ļauj attīstīt liela mēroga, sarežģītus, zināšanu un finanšu ietilpīgus projektus. Te runa ir par Latvijas Vēja parku projektu, kas būs lielākais parks Baltijas valstīs ar kopējo jaudu 800 megavati. Tas vairos mūsu energodrošību un nodrošinās Latviju ar tai nepieciešamo zaļo enerģiju, kā arī turpinās sekmēt eksporta potenciālu. Mēroga ziņā tas ir nozīmīgākais projekts Latvijas enerģētikā kopš HES kaskāžu būvniecības, bet metaforiski – šī gadsimta Ķeguma spēkstacija.

Pērn Latvijas valsts kā Latvenergo akcionārs dividendēs saņēma 134 miljonus eiro no uzņēmuma peļņas. Tie ir augļi, kurus plūcam mēs visi, šiem līdzekļiem palīdzot nodrošināt dažādas sabiedrības vajadzības. Latvijas Vēja parki un citi atjaunīgās enerģijas projekti nesīs jaunas dividendes nākotnē.

Enerģētika ir kapitāla un inženierzinātņu ietilpīga nozare. Tajā publiskā kapitāla ieguldījumi ir noteicoši tirgus aktivizēšanai. Kamēr citus no ieguldījumiem var atturēt elektrības cenu izmaiņas vai subsīdiju trūkums, mums ir valsts dots pienākums veikt izbūvi. Latvijai nepieciešams ātrs, jaudīgs un koordinēts risinājums. Mums tāds ir.

* AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...