Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunā 2018. gada budžeta kontekstā nepārtraukti tiek piesauktas dažādas valdības prioritātes. Visskaļāk tiek pieminētas veselības aprūpes darbinieku algas, - pēc dažādiem datiem tās pieaugšot teju pat par 80%. Arī plānotās summas ir dažādas - no 80 miljoniem eiro, ko plāno savākt, iekasējot papildus 1% sociālā nodokļa, līdz 117 miljoniem eiro. Taču nav skaidrs, kāds būs naudas avots, jo papildu nauda tiek plānota, palielinot valsts budžeta deficītu, taču to nedrīkst tērēt citiem mērķiem kā tikai reformām, bet algas palielinājums nu nekādi nav uzskatāms par reformu.

Solījumi, procenti, nezin kur ņemti skaitļi tiek prezentēti bez konkrētiem aprēķiniem un izpratnes mediķu vidū, ko tad janvāra beigās viņi ieraudzīs savās algu lapiņās. Tikai pasakā var izvārīt garšīgu zupu no cirvja, bet šeit jau ilgstoši sabiedrība tiek cienāta ar samazgām, un cienātāji nesaprot, kādēļ nav gaidītās sajūsmas.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku (LVSAD) arodbiedrības vadītājs Valdis Keris bieži parādās mediju ēterā te ar satraukuma pilnu seju, te rūpēm vaigā, te, draudot ar zaļo nāvi un politiķu vārdu piesaukšanu, neuzticoties nekādiem viņu solījumiem, minot piemērus, datus no vēstures un pieredzes.

Un tad pēkšņi, kaut būtiskas nekādas izmaiņas nav bijušas, arodbiedrības vadītājs publiski notic, ka būtisks atalgojuma palielinājums mediķiem būs, kaut 2018. gada budžets pat vēl nav skatīts 2. Saeimas lasījumā. V. Kerim ir bijis līgums ar Saskaņas centru un dažādas apšaubāmi finansētas kampaņas pret valdošo politiku.

Vai tik arī šoreiz šādas neizprotami vieglprātīgas labvēlības iemesls par algām nav kaut kas cits, it īpaši ņemot vērā, ka V. Keris jau sen nestrādā praktiskajā medicīnā un pats nesaskaras ar reālo mediķa algu?

Tas vairāk atgādina darbības imitāciju un piespēlēšanu Veselības ministrijas (VM) vadībai, kuras darba efektivitāti un caurspīdīgumu pēdējā laikā apšauba ikviens medicīnas profesionālis, kam bijusi jebkāda saskarsme ar VM. Ministre Anada Čakša nemitīgi stāsta par grandioziem VM plāniem un reformām, bet nekas vairāk par informatīvo ziņojumu tā arī nav izdarīts un nav pieejams mehānisms, kā tad plāni taps realitātē.

Pārskatot dažādus dokumentus, kas līdz šim ir regulējuši mediķu atalgojumu, nav atrodams neviens no skaitļiem, ko savos aprēķinos min VM. Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 595 par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām mediķi tiek iedalīti kategorijās, nosakot minimālo likmi. Savādi, bet VM šajos MK noteikumos nemaz neplāno grozījumus, lai apstiprinātu izmaiņas, kas būtu saistošas mediķu darba devējiem.

Cik brīvi slimnīcu vadība rīkojas ar atalgojumam piešķirtajiem līdzekļiem, atklājās dzemdību speciālistu protesta laikā. Arī savulaik ministre Ingrīda Circene skaļi lielījās, ka mediķiem algas palielināsies par 10%, jo VM piešķirs tam papildu līdzekļus. Bet beigās bija spiesta atzīt, ka VM nekādi nevar ietekmēt ārstniecības iestāžu lēmumus algu izmaksām (t.sk. to palielinājumam).

Ja VM savos aprēķinos par pamatu un izejas punktu ņem pašreizējo reālo atalgojumu, tad Nacionālā veselības dienesta mājaslapā ir atrodamas vidējās algas ambulatorajā sektorā. Tur redzamās algas visiem mediķiem jau tagad ir tieši tik lielas, kādas plānotas pēc algu pieauguma. Un tikai atsevišķos gadījumos tās ir nedaudz zemākas, bet dažos gadījumos kopējā atlīdzība jau tagad ir augstāka par nākotnē plānoto.

Rodas jautājums - no kurienes un kādi aprēķini ir jāņem vērā, kādas algas gala rezultātā saņems mediķi un kas notiks ar tiem, kam jau šobrīd algas ir lielākas par VM plānotajām. Tai pat laikā NMPD arodorganizācijas ieraksts (https://www.facebook.com/rrcarodbiedriba/) sociālos tīklos liecina:

„ESAM BRUTĀLI APKRĀPTI.

Šodien Saeima izskatīšanai komisijās nodevusi likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam". Neskatoties uz iepriekšējiem ministres Čakšas solījumiem 2018.gadā dienesta darbinieku atalgojumam papildus paredzēt vismaz 5,4 miljonus euro, likumprojekts paredz vien 1,5 miljonu euro pieaugumu. Arodorganizācija tuvākajā laikā lems par iespējamām protesta akcijām un iespēju pieprasīt ministres demisiju.”

NMPD jau vairākus mēnešus ir bez vadītāja. Tas jau ir ierasts VM pakļautības iestādēs un kapitālsabiedrībās. Premjers Māris Kučinskis neprasa savam VM ministram pildīt tiešos pienākumus, lai nodrošinātu savu pakļautības iestāžu pilnvērtīgu darbu, Kā ir, tā ir labi.

Iesniegtajā 2018. gada budžetā ir vēl virkne dīvainību. Un tas nesakrīt ar A. Čakšas runu plūdiem.

Kaut arī vēl nesen VM darīja zināmu, ka mātes un bērna prioritātēm budžetā vajadzēs vēl papildus 6,8 miljonus eiro, tagad tiek pielikta klāt pilnīgi jauna kardioloģijas programma, kurai netiek atspoguļoti detalizēti aprēķini, potenciālais ieguvums vai pamatojums kārtējam aparatūras iepirkumam.

Pasaules Bankas pētījumā tika atzīmēts, ka Latvijā tieši kardioloģijai tiek neefektīvi novirzīti milzīgi līdzekļi, jo, neskatoties uz neproporcionāli lielām izmaksām, Latvijā ir vissliktākie kardioloģiskie rezultāti ES un ārstēšanas rezultāti ir ļoti zemi. Bet tas neattur no jaunām investīcijām, objektīvi neizvērtējot esošo situāciju un nemeklējot atbildīgos.

Šis jau ir tiešs KNAB kompetences jautājums par daža laba Stradiņu putna augstajiem lidojumiem finanšu apvāršņos un pastāvīgo čivināšanu par naudas vajadzību kardioloģijai....

Ne reizi vien Valsts kontrole ir atzinusi, ka VM nespēj izpildīt pašas izvirzītās un apstiprinātās politikas, neatbilstoši tērē līdzekļus, bet nekas nemainās. Viss turpinās, turklāt ar lielāku nekaunību un meliem no ministres A. Čakšas puses. Ir naivi domāt, ka, ja ir izdevies apvārdot premjeru M. Kučinski, tad izdosies apmuļķot visu sabiedrību. Bija jau mums viens premjers un ministrs, kas Latviju nosauca par muļķu zemi. Un kur viņš ir šobrīd....

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...