Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne tāpēc, ka es nesaprastu, ka karš ir ārkārtas situācija, ne tāpēc, ka nesaprastu, ka nekādu garantiju nav, ne tāpēc, ka kavējas patvertņu izbūve vai no tām var arī nebūt jēgas, un noteikti ne tāpēc, ka es prasītu atslepenot militāru informāciju vai neticētu armijai.

Es ticu. Man nemiers rodas no tā, ka nenotiek vadīta, elementāra sabiedrības izglītošana. Uzsvars uz „vadīta”, jo 72 stundu buklets nav vadīta apmācība. Tāda sajūta, ka no valsts viedokļa sabiedrības drošības sajūta balstās uz radio ar baterijām, valsts drošība - uz profesionāļiem un bēgļiem, pa vidu neviena nav.

Ja jau gribējāt teikt - stājies Zemessardzē (ZS)! -, tad aicinu noņemt rozā brilles, neies visi ZS, un vēl godīgāk - neies vairums. Tieši tāpēc varbūt tomēr vajag apmācību raidījumus vai īsus kursus civilajiem.

Pirmās palīdzības apmācībās, kārtojot autovadītāja tiesības, nemāca, ko darīt, ja kādam norauta roka vai šķemba vēderā, bet mediķus tik drīz nesagaidīt, ibumetīns no 72 stundu somas diez vai palīdzēs. Es nepretendēju uz pareizo risinājumu, bet, ja nav bijusi sabiedrības apmācība šādos jautājumos un buklets ar 72 stundu somas saturu ne vella nemierina, tad valstij būtu jārod arī īstermiņa, tūlītēji risinājumi izglītošanai, nevis no 2158.gada.

Turklāt nav jau runas tikai par pašaizsardzību, izglītoti brīvprātīgie karā ir vērtība. Es vispār neko neesmu dzirdējusi, kā valsts plāno izmantot civilos palīgus. Pienāks laiks, tad pateiksim un apmācīsim uz vietas? Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts.

Es saprotu, ka nevar izpaust militārus noslēpumus, bet ne viss ir klasificēts, un, pat ja kas ir, tas automātiski nenozīmē nerunāt par tēmu ārpus militārām aprindām un krīzes darba grupām. Jo trauslāka drošības sajūta, jo vairāk sabiedrība uzvilksies par pseido tēmām. Informētība mazina nemieru, neļauj izvērsties ažiotāžām un dominēt “mīnu ekspertiem”, starp kuriem var būt gan valstij apzināti naidīgi cilvēki, gan paretam tiešām kāds profesionālis, gan lielākoties vienkārši satraukti līdzpilsoņi.

Reizēm protests ir vienīgais veids, kā iegūt atbildes. Un nevajag teikt, ka tāpat būs provocētāji, - būs, bet valsts uzdevums ir uzrunāt pārējos - vairumu, lai panika neietu plašumā, lasot vienpusējus dīvāna ekspertu viedokļus.

P.S. Ja tomēr par mīnām, man pilnīgi pietiktu, ja Aizsardzības ministrija un NBS būtu pašā sākumā pateikuši, ka šie jautājumi jau ir izvērtēti kopā ar sabiedrotajiem un ka Latvijai ir skaidrs robežas aizsardzības plāns. Ja Aizsardzības ministrija runā par sēņotājiem, tad nebrīnāmies, ka sabiedrība “norok” vēja parkus, jo govīm nebūs piena.

Pārpublicēts no Twitter

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...