Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts
Inga Spriņķe31.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne tāpēc, ka es nesaprastu, ka karš ir ārkārtas situācija, ne tāpēc, ka nesaprastu, ka nekādu garantiju nav, ne tāpēc, ka kavējas patvertņu izbūve vai no tām var arī nebūt jēgas, un noteikti ne tāpēc, ka es prasītu atslepenot militāru informāciju vai neticētu armijai.
Es ticu. Man nemiers rodas no tā, ka nenotiek vadīta, elementāra sabiedrības izglītošana. Uzsvars uz „vadīta”, jo 72 stundu buklets nav vadīta apmācība. Tāda sajūta, ka no valsts viedokļa sabiedrības drošības sajūta balstās uz radio ar baterijām, valsts drošība - uz profesionāļiem un bēgļiem, pa vidu neviena nav.
Ja jau gribējāt teikt - stājies Zemessardzē (ZS)! -, tad aicinu noņemt rozā brilles, neies visi ZS, un vēl godīgāk - neies vairums. Tieši tāpēc varbūt tomēr vajag apmācību raidījumus vai īsus kursus civilajiem.
Pirmās palīdzības apmācībās, kārtojot autovadītāja tiesības, nemāca, ko darīt, ja kādam norauta roka vai šķemba vēderā, bet mediķus tik drīz nesagaidīt, ibumetīns no 72 stundu somas diez vai palīdzēs. Es nepretendēju uz pareizo risinājumu, bet, ja nav bijusi sabiedrības apmācība šādos jautājumos un buklets ar 72 stundu somas saturu ne vella nemierina, tad valstij būtu jārod arī īstermiņa, tūlītēji risinājumi izglītošanai, nevis no 2158.gada.
Turklāt nav jau runas tikai par pašaizsardzību, izglītoti brīvprātīgie karā ir vērtība. Es vispār neko neesmu dzirdējusi, kā valsts plāno izmantot civilos palīgus. Pienāks laiks, tad pateiksim un apmācīsim uz vietas? Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts.
Es saprotu, ka nevar izpaust militārus noslēpumus, bet ne viss ir klasificēts, un, pat ja kas ir, tas automātiski nenozīmē nerunāt par tēmu ārpus militārām aprindām un krīzes darba grupām. Jo trauslāka drošības sajūta, jo vairāk sabiedrība uzvilksies par pseido tēmām. Informētība mazina nemieru, neļauj izvērsties ažiotāžām un dominēt “mīnu ekspertiem”, starp kuriem var būt gan valstij apzināti naidīgi cilvēki, gan paretam tiešām kāds profesionālis, gan lielākoties vienkārši satraukti līdzpilsoņi.
Reizēm protests ir vienīgais veids, kā iegūt atbildes. Un nevajag teikt, ka tāpat būs provocētāji, - būs, bet valsts uzdevums ir uzrunāt pārējos - vairumu, lai panika neietu plašumā, lasot vienpusējus dīvāna ekspertu viedokļus.
P.S. Ja tomēr par mīnām, man pilnīgi pietiktu, ja Aizsardzības ministrija un NBS būtu pašā sākumā pateikuši, ka šie jautājumi jau ir izvērtēti kopā ar sabiedrotajiem un ka Latvijai ir skaidrs robežas aizsardzības plāns. Ja Aizsardzības ministrija runā par sēņotājiem, tad nebrīnāmies, ka sabiedrība “norok” vēja parkus, jo govīm nebūs piena.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
