Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī velojoslu eksperiments Rīgā, Aleksandra Čaka ielā oficiāli sākas 1.decembrī, de facto tās jau ir iezīmētas un cilvēki aktīvi izmanto šo iespēju. Iela, kura sen jau tikusi "norakstīta", pamazām atgūst cilvēcīgākus vaibstus. Progresīvo deputāti, kas Rīgas domē strādā Attīstībai Par!/Progresīvo frakcijā, atbalsta velojoslu izveidi, savu nostāju pamatojot ar reāliem ieguvumiem Rīgas infrastruktūrā un aprēķiniem, kā arī iedvesmojoties no citu metropoļu piemēriem, kāpēc velojoslas ir patiešām svarīgs pilsētas attīstības instruments.

Pilsētas centra iedzīvotāju labklājība tiek pakārtota auto. Tā nedrīkstētu būt: arī centrs ir apkaime, kurā dzīvo dažāda vecuma cilvēki, tā ir arī pilsētas seja, ko redz iebraucēji. Šobrīd centrs ir caurbrauktuve, kurā nav patīkami un droši uzturēties. Tas atspoguļojas arī datos - arvien vairāk cilvēku pamet Rīgas centru, to atstājot putekļiem un aizmirstībai. Tāpat arī CSN dati norāda uz to, ka nekur Rīgā nav tik daudz ceļu drošības problēmu kā Rīgas vēsturiskajā centrā. Primāri jādomā par to cilvēku labklājību, kas dzīvo un strādā šajā apkaimē, lai parādītos interese atkal uzturēties centrā.

Kāpēc nedrīkst palikt tā, kā bijis līdz šim

Čaka ielu nedrīkst atstāt "pa vecam" - tā tika secināts CSDD veiktajā ielas auditā. Čaka ielas brauktuves ir pārāk platas, lai auto brauktu vienā rindā, un pārāk šauras, lai brauktu divās rindās vienā virzienā. Līdzšinējā kārtība, kurā auto virzījās četrās rindās, nav droša un neatbilst ceļu satiksmes drošības normām. Var jau, protams, ignorēt satiksmes drošību, taču dati par avārijām Latvijā un Rīgā īsti neļauj šīs problēmas ignorēt: Rīgā 2019.gadā bija 10042 ceļu satiksmes negadījumi, 1634 negadījumi ar cietušajiem, un 14 cilvēki gāja bojā. Problēma ar agresīvu braukšanu pastāv visā Latvijā, un ja mums ir iespēja samazināt iespējamību, ka varētu notikt negadījumi agresīvas braukšanas un ātruma pārkāpšanas dēļ, tas ir jāizmanto.

Tāpat arī jāuzsver, ka Rīgā braukt ar velo nav droši, bet cilvēki to dara jebkurā gadījumā, tāpēc ir laiks ņemt vērā, ka arvien vairāk cilvēku izvēlēsies pārvietoties ar velosipēdu, un tam ir jāparedz vieta. Ir svarīgi mērķtiecīgi virzīties uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kas Rīgā īpaši satiksmes jomā pēdējos gados ir noticis ļoti lēni. Balstoties gan uz Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, gan Rīgas velo koncepciju, viennozīmīgi var teikt, ka Čaka ielā agrāk vai vēlāk tiktu izveidota velo infrastruktūra - mums tiek dota iespēja tam notikt ātrāk, nekā vēlāk.

Velo infrastruktūras attīstība Čaka ielā - ieguvums Rīgai kopumā

Nereti izskan arguments, ka kāpēc tad Čaka ielā vajag velojoslas, ja turpat blakus ir K. Barona iela, kurā jau ir šāda tāda velo infrastruktūra. Taču velojoslas nav tikai par velosipēdistiem, tas ir arī instruments, kā atdzīvināt pilsētvidi un parūpēties par gājējiem, lai atbrīvotu ietves no cilvēkiem, kas izmanto dažādus mikromobilitātes pārvietošanās līdzekļus, kā elektroskūterus, velo un citus.

Velojoslām ir jābūt normālai un pašsaprotamai ielas sastāvdaļai, jo tikai tā var nodrošināt, ka dzīve pilsētā attīstās vienmērīgi un ka kāda konkrēta iela netiek nolemta iznīcībai, auto satiksmes dēļ upurējot mazos un lielos uzņēmumus, cilvēkus, kuri tur dzīvo un kuriem pieder īpašumi, un citus. Ir arī jāsaprot, ka sastrēgumi Čaka ielā vai jebkurā citā ielā nerodas no velojoslām. Tos veido liels automašīnu skaits, nepareizs luksoforu regulējums, aizliegti vai atļauti pagriezieni, kā arī citi faktori.

Tieši tāpēc ar Satiksmes un transporta lietu komitejas rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurā strādā eksperti no Satiksmes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, kā arī no "Rīgas satiksmes" un Rīgas domes, lai analizētu situāciju Marijas un Čaka ielā, piedāvājot risinājumu sastrēgumu mazināšanai. Eksperti izskata vairākas idejas, kuras var uzlabot situāciju Čaka ielā. Piemēram, tiks vērtēta iespēja atjaunot kreiso pagriezienu uz Pērnavas ielu no Zemitāna dzelzceļa pārvada, tiks vērtēts arī kreisais pagrieziens no Marijas ielas uz Elizabetes ielu.

Eksperiments ar tālejošu mērķi

Velojosla Čaka un Marijas ielā ir eksperiments. Tā mērķis ir saprast, vai šajā ielā, skatoties no vides viedokļa, mēs ielas telpā dodam vietu transportam, kas nepiesārņo gaisu, turklāt ir arī cits svarīgs aspekts - tas sniedz sabiedrībai pievienoto vērtību - gan fiziskajās aktivitātēs, ko veic cilvēki pārvietojoties ar velosipēdu, gan mazinot ceļu satiksmes negadījumus (ja tiek veidota droša infrastruktūra). Lielisks piemērs ir Ziemeļvalstu metropole Kopenhāgena ar tās velo infrastruktūru, kur tiek racionāli izsvērts lielākais labums visai sabiedrībai. Kad tiek izvērtētas velo infrastruktūras izmaksas, tās tiek salīdzinātas ar tādu ceļu būves projektu, kur vieta ir tikai auto, papildus aprēķinot arī izmaksas sabiedrībai par CSN, piesārņojuma ietekmi uz veselību un atmosfērā izdalītā oglekļa izmaksas. Šādi aprēķini liecina, ka 1 km, kas tiek nobraukts ar auto, sabiedrībai izmaksā 15 centus, bet par katru ar velo nobraukto kilometru sabiedrība iegūst 16 centus.

Lai rastu pārliecību, ka Čaka ielā ir jābūt velojoslai, regulāri tiks vākti dati - katru nedēļu tiks uzskaitīta satiksmes intensitāte, sastrēgumu skaits un vieta, sabiedriskā transporta kavējumi u.c. Šis ir patiešām svarīgi, jo Rīgā kritiski trūkst datu par to, cik daudz ir velobraucēju, kāda ir satiksmes intensitāte, kas ir nepieciešams, lai pilsētu padarītu drošāku visiem. Laikā, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija, arvien vairāk pilsētu ierīko pagaidu velojoslas. Arī Rīgai ir jāizmanto veidi, kā izveidot tādu satiksmi Rīgā, kas ir droša gan no satiksmes viedokļa, gan sabiedrības veselības aspekta, tāpēc atbalsts velo braukšanai šajā laikā ir tikai loģisks. Šobrīd paredzēts, ka eksperiments norisināsies līdz 2021.gada pavasarim, un pēc tam, izvērtējot rezultātus un pilsētas stratēģiskos attīstības plānus, tiks pieņemts lēmums par to, kāda būs Čaka ielas nākotne.

Skaidrs, lai velo infrastruktūra iekļautos kopējā sistēmā, ir jāizvērtē visi šīs satiksmes sistēmas posmi. Tieši tādēļ jau tuvākajā laikā abos virzienos tiks ierīkota velojosla uz Zemitāna dzelzceļa pārvada. Šī josla tiks savienota ar velojoslu Čaka ielā un caur Ērgļu ielu arī ar K.Baronu ielu. Tātad pa vienu joslu bez pārtraukumiem būs iespēja ar velosipēdu aizbraukt no Gustava Zemgala gatves līdz pat Dzirnavu ielai, bet tālāk, nogriežoties pa Elizabetes ielu, arī līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai. Velo infrastruktūrai attīstoties, šādi savienojumi būs arvien ērtāki, un velosipēds kļūs arvien pievilcīgāks kā saprātīga alternatīva auto transportam.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...