Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kadastrālās vērtības zemei ir iesaldētas līdz 2022. gadam. Bet, ja kadastrālā vērtība zemei ir "iesaldēta", kāpēc citiem tā paaugstinās, bet citiem ne?!  

Lūk, Latvijas Avīzes raksts 2020.gada 14.februārī (pieejams https://laukos.la.lv/zemes-nodokla-kapumam-cits-iemesls). Lasītājam zeme atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Vai var būt tā, ka pie vainas ir dabas teritorijas? Latvijā ir 4 nacionālie parki ar kopējo platību ap 208 212 ha, 9 aizsargājami ainavu apvidi ar kopējo platību ap 165 359 ha, 42 dabas parki ar kopējo platību 138 474 ha, 261 dabas liegumisar kopējo platību ap 223 920 ha un 1 biosfēras rezervāts ar kopējo platību ap 457 708 ha (izņemot jūru).

Tas kopsummā ir liela platība no visas Latvijas teritorijas. Daļa no šis platības ir privātīpašumi, par kuru izmantošanu zemes īpašnieki maksā nekustamā īpašuma nodokli. Īpaši lielas platības privātīpašumiem ir biosfēras rezervātos, kā arī dabas parkos. Šīs teritorijas arī pēc izmēriem ir ļoti lielas.

Tā kā šajās teritorijās ir ierobežota saimnieciskā darbība, tad par šo zemju izmantošanu tiek maksāts mazāks nodoklis, jo tām ir samazināta kadastrālā vērtība. Vai arī tomēr ne? Vai var būt tā, ka kadastrālā vērtība un nodoklis tiek aprēķināts nepareizi?!

Kadastrālās vērtēšanas noteikumi MK.nr.305 (turpmāk MK.nr.305) https://likumi.lv/doc.php?id=134568) nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību. Ar to arī nosaka zemes vienības, kurām kadastrālo vērtību samazina no 5 līdz 30 % atkarībā no tā, vai apgrūtinājums zemes platībā aizņem 20% vai lielāku platību (104.punkts). Šajos MK noteikumos ir zemes kadastrālo vērtību ietekmējoši zemes izmantošanas apgrūtinājumi. Katram apgrūtinājumam tiek piešķirts kods. No šī koda var saprast, kāds tieši apgrūtinājums ir katrai zemei piešķirts.

Bez kadastrālās vērtēšanas noteikumiem ir arī apgrūtināto teritoriju klasifikators (Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru MK.nr.61 (turpmāk MK.nr.61.; https://likumi.lv/doc.php?id=264305)).

Šie noteikumi nosaka, kā nekustamais īpašums tiek iedalīts pēc to īpašībām - klasificēts. Pirms MK.nr. 61 ir bijuši MK.nr.1602 noteikumi (Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju; https://likumi.lv/ta/id/202847-noteikumi-par-nekustama-ipasuma-obiekta-apgrutinaiumu- klasifikaciiu). Bet pirms viņiem - MK.nr.241 (Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju; https://likumi.lv/ta/id/132066-noteikumi-par-nekustama-ipasuma-obiekta-apgrutinaiumu-klasifikaciiu).

Abi pēdējie noteikumi ir zaudējuši spēku. Nr.61 noteikumi spēkā esoši un ir stājušies spēkā 13.02.2014. gadā, Nr.1602 noteikumi ir stājušies spēkā 01.01.2010. gadā, Nr.241 noteikumi ir stājušies spēkā 28.03.2006. gadā. Kā redzams, kalsifikatori ir ļoti regulāri mainīti, un tajos ir visu laiku kaut kas labots. Un vai tajos nav ieviesusies kļūda no šiem regulārajiem labojumiem?

MK noteikumos nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" ir 4.pielikums "Apbūves zemes un lauku zemes kadastrālo vērtību ietekmējošie zemes izmantošanas apgrūtinājumi". Teritorijas, kuras ir iekļautas šajā pielikumā, tiek samazināta kadastrālā vērtība. Līdz ar to zemes īpašnieki maksās mazāku nekustāmā īpašuma nodokli par šīm zemēm. Šajos noteikumos dabas lieguma teritorijas tiek sadalītas 7 grupās. Ir grupa ar kodu 1304, kura ir dabas lieguma teritorija, bet nav grupa ar kodu 130407 (kods, kurš parādīsies citos dokumentos).

Kods 130407 "dabas lieguma teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās" ir spēkā esošajos MK. noteikumos Nr. 61, kurā ir pārejas tabula no jauna uz veco klasifikatoru (4.attēls). Pēc jaunās klasifikācijas kodam jābūt 10 cipariem un kodu 130407 konvertē uz 7313040000. Tātad zemju klasifikatorā (MK.nr.61) ir jaunie kodi, bet likumā (MK.nr.305) ir vecie kodi.

Lai saprastu, kurām zemēm jāpiemēro kadastrālas vērtības samazinoši koeficienti, jāpariet no jaunajiem kodiem uz vecajiem. Bet pāriet no koda uz 1304 uz 7313040000 nav iespējams! Var pāriet no 130407 koda uz 7313040000. Bet kods 130407 nav MK. nr. 305., un tātad šim teritorijām nepienākas atlaide?! Bet būtība šiem kodiem ir vienāda "dabas lieguma teritorija" un "dabas lieguma teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās". Tātad tās ir visas teritorijas liegumos, bet kuras nav izdalītas atsevišķi dažādās funkcionālajās zonās.

Tā kā pāriet nav iespējams, atbildīgās institūcijas nevar piemērot kadastrālo vērtību ietekmējošus apgrūtinājumus. Līdz ar to dabas liegumos zemes, kuras nav iedalītas funkcionālajās zonās, maksā līdz pat 30% vairāk nekā parējās dabas lieguma zemes, kaut gan apgrūtinājumi ir līdzīgi (bet nav pilnīgi vienādi). Bet teritorijas, kuras nav iedalītas funkcionālajās zonās, ir vairāk par parējām teritorijām, kuras ir iedalītas dažādas funkcionālajās zonās. Dabas liegumus iedala funkcionālajās zonās, ja liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns.

                   
                   
 
 
 


MK. noteikumos nr.1602, kuros sākotnēji parādās šis zemes izmantošanas kods 130407, arī nav izveidotas pārejas tabulas. Pirmo reizi kods dabas lieguma zona "nav iedalīta funkcionālajās zonās" parādās MK. noteikumos nr.1602 versijā (27.06.2012.­02.10.2012.).

Acīmredzot šī kļūda radās, kad kāds ierēdnis, kurš rakstīja likumu, saprata, ka katram zemes gabalam jābūt kodam ar 6 cipariem un nevis 4 cipariem (bet MK noteikumos 305. ir zemes apgrūtinājumi ir arī ar 4 cipariem!). Bet pārejas tabulu netaisīja, jo domāja, ka dabas liegumu teritorijas, kuras nav iedalītas funkcionālajās grupās, nav bijušas iepriekš izdalītas vispār, līdz ar to tā ir jauna grupa!? Kurš vainīgs...? Neviens.

Un labot arī neviens neko negatavojas? Kodu neatbilstība jau parādījās 2012. gada 27.jūnijā. MK. nr. 1602. Bet zemes īpašniekiem dabas liegumos jāmaksā vairāk par zemes izmantošanu, bet ierobežojumi paliek tie paši!

Visas šis neatbilstības ar kodu pārejām ir analoģiskas nacionālajos parkos, dabas parkos, aizsargājamas ainavu apvidos, biosfēras rezervātos. Kodiem nav pārejas teritorijām, kuras nav iedalītas funkcionālajās zonās.

Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (https://likumi.lv/doc.php?id=43913) 3. pantā (13) punktā ir teikts: "Speciālā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz lauku zemes kadastrālo vērtību. Taksācijas gada lauku zemes speciālās vērtības pieaugums gadā nepārsniedz 10 procentus no iepriekšējam taksācijas gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības."

Tātad kadastrālā vērtība zemēm var pieaugt gada laikā ne vairāk kā par 10%. Tas ir noteikts tamdēļ, lai cilvēkiem būtu iespēja samaksāt nodokļu pieaugumu par zemes izmantošanu. Līdz ar to teritorijām, kuras ir iekļautas dažādās dabas un ainavas aizsardzības teritorijās, katru gadu tiek piemērots 10% pieaugums, līdz sniedz "normālo" robežu. Vidēji cenai jāpieaug par 30%. Šim pieaugums varēja sākties no 2012. gada, atkarība no tā, kad konkrēti zemes gabala kods tika transformēts uz jauno kodu.

"Vārds "birokrātija" ir ieguvis arī negatīvu nozīmi, ar to bieži ir domāti lieli papīru kalni, nevēlēšanās izlemt kādu jautājumu, pārāk ilga kāda jautājuma saskaņošana un pārbaudīšana." Citāts no Wikipedia. Šajā gadījumā ir nevēlēšanas labot MK noteikumus, lai divi dokumenti būtu savstarpēji saderīgi.

MK noteikumi nr. 305 vēsturiskās redakcijas ir pat labotas pat pēc 3 mēnešiem (to var apskatīties portāla likumi.lv). Ja ir vēlēšanās, tad likumu var izlabot pietiekami ātri. Un vai tiešam MK nr. 305. noteikumus "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" var atcelt kadastrālās vērtēšanas "klasifikators"? Šiem noteikumiem ir vienam otrusjāpapildina nevis jāatceļ.

Sanāk tā, ka teritorijām, kurām ir kaut kādas aizsardzības statuss, uz doto brīdi nodokļi palielinās, un konkurētspēja samazinās attiecībā pret intensīvi izmantojamām lauksaimniecības zemēm. Lielākajā daļā sabiedrības tiek saprasts, ka ir kaut kādā veidā jāsaudzē daba, un to arī saprot politiķi, stāstot medijiem, ka arī ir par dabas saglabāšanu.

Bet vai realitātē viss nenotiek pretēji? Ja noteiktā vietā ir izveidota teritorija ar kādu aizsardzības statusu, tātad tās teritorijas apsaimniekošana ir bijusi saudzīgāka par pārējām teritorijām, kurās nav izveidota aizsargājama teritorija.

Ja uz šīs zemes ir aizsargājamās ainavas elements vai biotops (dzīvotne) dzīvniekiem, augiem, tad no šīs zemes cilvēks ir ieguvis mazāku peļņu nekā no intensīvi izmantojamās lauksaimniecības zemes vai arī meža (kuru var bez ierobežojumiem cirst vai citādāk izmantot). Līdz ar to tiek samazināts nekustamā īpašuma nodoklis, tādejādi veicinot šo aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu. Bet pie mums viss ir otrādi?

Interesanti ir tas, ka "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" MK. nr. 305 bija spēkā līdz 20.02.2020. Bet jaunajos "Kadastrālās vērtēšanas noteikumos" MK. nr. 103 (https://likumi.lv/ta/id/312662) ir 161.punkts "Šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļa kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī! Kadastrālās vērtības aprēķinā līdz gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normas, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.”

Tātad daļa noteikumu (MK.nr.305) tomēr ir spēkā joprojām. Tas ir tāpēc, lai varētu izdarīt nepieciešamās izmaiņas datubāzēs un gadā noteikumi varētu korekti stāties spēkā. Bet MK. nr.305. ir X nodaļa "Lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķins", kurā ir iekļauts 104. punkts, un šis punkts nosaka cik lielu kadastrālo samazinājumu (līdz 30%) jāpiemēro lauku zemei. Un šie noteikumi joprojām ir spēkā (kamēr jaunie nestāsies spēkā)!

P.S. Izbrīna tas, ka likumā var iestrādāt kļūdu, to sākumā noteikti nepamanot, bet tad, kad cilvēkiem Latvijā pieaug nekustamā īpašuma nodoklis, to līdz šim brīdim nav neviens(!?) nav noskaidrojis. Kāpēc...? Tā var pieņemt dažnedažādus likumus, par kuriem var pateikt - maksājiet... un visi maksās. Aizsargājamās teritorijās taču ir tik daudz zemes ar tik daudziem zemes īpašniekiem... un neviens neko nenoskaidro... bet maksā?

Valsts zemes dienestam ir daudz reģionālas iestādes pa visu Latviju, ja viņiem uzdotu šo jautājumu: "Kāpēc pieaug kadastrālā vērtība lauku zemei, ja kadastrāla vērtība ir "iesaldēta"?" Iespējams tāpat kā raksta sākumā īstas atbildes nebūtu, iespējams, teiktu, ka ir ļoti daudz dažādu faktoru, ir "citi" faktori, utt... Iespējams, VZD reģionālajās iestādēs cilvēki arī nezinātu pareizo atbildi.

Bet kāds taču šajā iestādē zina pareizo atbildi, un visticamāk kāda no augstākajām amatpersonām. Un, ja viņi nesaka to, ka likumā ir kļūdījušies, vai tas nozīmē, ka viņi melo? Un, ja melo, tad kāpēc? Lai, uzzinot patiesību, puse Latvijas neiesniegtu prasību tiesā par nepareizi aprēķināto kadastrālo vērtību?

Un interesanti, cik cilvēki Latvijā ir samaksājuši vairāk nodokļos par lauku zemēm aizsargājamas teritorijās?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...