Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tik sen Eiropas Savienības statistikas pārvalde (EUROSTAT) publicēja kārtējo traģisko reitingu, kurā mūsu valsts pēc vecās labās tradīcijas atkal ir līderu sarakstā. Šajā gadījumā runa ir par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo uz Eiropas ceļiem 2020. gadā reitingu, kurā Latvija ieņem 2.vietu. Šīs informācijas rezultātā var izdarīt secinājumu, ka ceļi Latvijā ir bīstami un ka mūsu dzimtenē iespēja iet bojā zem automašīnas riteņiem ir daudz lielāka nekā citās Eiropas valstīs.

Interesanti ka atšķirībā no muļķiem EUROSTATā mūsu valstī daudzi ceļus neuzskata par tik bīstamiem un vēl jo vairāk neuzskata, ka viņi kaut kādā veidā ietekmē satiksmes drošību. Šie cilvēki uzskata, ka ceļi kļūst bīstami vai nu paši par sevi vai sliktākajā gadījumā citu autovadītāju dēļ.

Kā liecina prakse, ļoti bieži šie cilvēki ir Latvijas elite, kas šo savu pārliecību akcentē, rīkojot nepārtrauktas video pārraides, vadot savas automašīnas.

Dabiski, ka moralizēšana par telefona lietošanu pie stūres uz katastrofālas ekonomikas lejupslīdes, korupcijas un sociālā spriedzes fona izklausās sausi un garlaicīgi. Tāpēc, lai šī teksta lasīšanu padarītu kaut nedaudz aizraujošāku, piedāvāju paskatīties nevis uz to, kā, telefonu braucot, lieto nevis kāds celtnieks vai oficiante, bet sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuriem, šķiet, vajadzētu mums visiem rādīt piemēru.

Savā 50 sekunžu garajā video daudzsološais politiķis Viktors Ščerbatihs, lai ieskatītos savas videokameras objektīvā, aptuveni 19 reizes novērsa acis no ceļa. Faktiski varam teikt, ka videoklipa 50 sekundēs Viktors uz ceļu neskatās aptuveni 25 sekundes. Viktoram ir maza meita, kura bieži brauc ar tēvu mašīnā.

Šlesera kungs nofilmēja video, sēžot pie automašīnas stūres, un līdz galam nav skaidrs, vai viņš stāv stāvvietā, pie slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves vai sastrēgumā. Bet, lai kā arī būtu, es nesaprotu, kāpēc šāda līmeņa politiķim vajag uzrunāt vēlētājus, sēdot mašīnā pie pārtikas veikala? Ainār, vai tu tiešām domā, ka Latvijā ir par maz deģenerātu, kuri reklamē mobilo telefonu lietošanu pie stūres, un tāpēc nolēmi pievienoties viņu pulkam? 

Brīdis, kurā politiskā blogere Maija Armaņeva ir redzama, vadot mašīnu, sākas 1.05 minūtē un ilgst 55 sekundes. Šajā laikā Maija, stāstot saviem sekotājiem par matu gludekli, 14 reizes novērš skatienu no ceļa un neskatās, kur brauc, kopā apmēram 30 sekundes. Ja pieņemam, ka gludekļu speciāliste pārvietojās pilsētā ar ātrumu 60 km/h, tad attālums, ko viņa nobrauca, neskatoties uz ceļu, ir aptuveni 500 metri. Diemžēl šis nebūt nav vienīgais video, kurā Maija stāsta par matu kopšanas noslēpumiem, vadot automašīnu un neskatoties uz ceļu.

Acīmredzot ne visai prātīgais bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nolēma dot savu ieguldījumu Latvijas ceļu drošības mazināšanā un ierakstīja 7 minūšu garu video, braucot pie stūres, visticamāk, ārpus pilsētas robežām. Sandis, protams, visu laiku atrauj acis no ceļa, lai ieskatītos kameras objektīvā, un neskatās uz ceļu kopā apmēram divas minūtes. Ja pieņemam, ka tiesību zinātnes bakalaurs Sandis pārvietojās ārpus pilsētas ar ātrumu 100 km/h, tad attālums, ko viņš nobrauca divās minūtēs, nepaskatoties uz ceļu, ir aptuveni 3 kilometri.

Automašīnā kopā ar Sandi ir vēl divi cilvēki (ieskaitot viņa brāli - Saeimas deputātu), un abi absolūti nav samulsuši, ka Sandis ieraksta septiņu minūšu garu videoklipu, pastāvīgi novēršot uzmanību no ceļa, braucot lielā ātrumā.

Video, kurā kāds cits prominents jurists brauc pie dzeltenā luksofora signāla, neieslēdz pagrieziena rādītāju un to visu ieraksta video, turot rokā telefonu, sīkāk ir aprakstīts šeit. Esmu pārliecināts, ka, ja kāds cilvēks agri vai vēlu nomirs zem Alda automašīnas riteņiem, viņam negadījuma vietā būs gatavs juridiski pamatots paskaidrojums, kāpēc nelaiķa nāvē ir vainojams pats nelaiķis. Cita izskaidrojuma, kāpēc Gobzems visai valstij lepojas ar rupju ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, man nav.

Nākamais īpaši apdāvinātais un no visur dzīts politiķis Aleksejs Rosļikovs, braucot ar automašīnu, nolēma sarīkot videokonferenci ar veseliem trīs dalībniekiem. Turklāt šī brīnišķīga ideja viņam ienāca prātā, acīmredzami braucot ārpus pilsētas robežām pa apledojušu ziemas ceļu. 

45 sekunžu laikā Rosļikovs 14 reizes novērš uzmanību no ceļa un apmēram 25 sekundes brauc, uz to neskatoties. Protams, nevienu no Rosļikova pasažieriem šī situācija nesamulsina, un viņi turpina runāt ar šoferi, kurš neskatās uz ceļu, braucot visticamāk ar 100 km/h ātrumu. Aptuvenais attālums, ko Rosļikovs nobrauca, skatoties uz telefona kameru un sarunu biedriem, ir 700 metri.

Vēl viens Darvina balvas kandidāts ir daudziem labi pazīstamais Kiviča kungs. Iemesls tam – 5 minūšu garais video, kuru Kivičs ierakstījis, sēžot sievas vadītās automašīnas pasažiera sēdeklī. Kivičs Latvijas ceļus noteikti uzskata par pārāk drošiem un tāpēc visas piecas minūtes lūdz sievu atbildēt uz viņa jautājumiem un skatīties nevis uz ceļu, bet gan uz viņa videokameru. Kiviča sievai, dabiski, nebija nekas pret šādiem vīra lūgumiem, un viņa daudzas reizes novērsa uzmanību no braukšanas, lai plati pasmaidītu blakus sēdeklī esošā telefona kamerai.

Renāra Zeltiņa sieva, laikam ņemot piemēru no Kiviča, arī nolēma, ka viņas vīram nevajadzētu sevi apgrūtināt ar tādiem sīkumiem kā koncentrēšanās uz ceļa, un tāpēc lūgusi viņu nopozēt nelielai fotosesijai, kamēr Renārs brauca ar automašīnu. Jo laikam braucoša automašīna ir tā vienīgā vieta mūsu valstī, kurā Zeltiņu ģimenei pēc likuma ir atļauts uzņemt kopīgas fotogrāfijas.

Niklāvs, sēžot kādas dāmas vadītā kvadracikla aizmugurējā sēdeklī, neko labāku neizdomā, kā sākt bloķēt ceļa redzamību, iebāžot viņai sejā savu telefonu. Nedaudz vēlāk Niklāvs nolemj, ka ar vienu izklaidīgu vadītāju ir par maz un nolemj novērst nu jau otra  kvadracikla vadītāja uzmanību, aicinot viņu pavicināt rokas kamerā brīdī, kad vadītājs tuvojas gājēju pārejai.

Tādi sīkumi kā ceļu satiksmes drošība nedrīkst uztraukt tāda mēroga zvaigznes kā Kristaps Porziņģis. Mēs taču visi zinām, ka Amerikas līgu superatlēti nav nonākuši cietumā par daudz smagākiem noziegumiem nekā letālie ceļu satiksmes negadījumi. Bet, ja nepārspīlēt un runāt pēc būtības, tad Porziņģis, braucot ar mašīnu, tur rokās telefonu, kas ir Latvijas ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Porziņģim Instagramā ir 1,5 miljoni sekotāju, un acīmredzot sportists uzskata par savu pienākumu ik pa laikam viņiem visiem parādīt, cik ļoti viņam ir uzspļauties uz ceļu satiksmes noteikumiem.

Un, protams, atkal sāka trokšņot klaviatūras tiem komentētājiem, kuri, pirmkārt, man pārmetīs skaudību un sīkumainību un, otrkārt, atgādinās man, ka saskaņā ar Latvijas likumiem autovadītājam ir tiesības lietot tālruņus, ja tas ir brīvroku režīmā, kā tas tika darīts gandrīz visiem manas hītu parādes varoņiem.

Tiesību aktus, kuri regulē mobilo tālruņu lietošanu braukšanas laikā, varēsim apspriest šīs publikācijas otrajā daļā. Bet prasīgiem komentētājiem uzdot jautājumu gribētos jau tagad - kā jums šķiet, cik stundas un kilometrus gadā Latvijas autovadītāji nobrauc, skatoties nevis uz ceļu, bet uz saviem  telefoniem?

Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša. Ja tikai 100 000 autovadītāju gada laikā tikai 10 sekundes dienā brauks ar ātrumu 60 km/h, novēršot uzmanību no satiksmes, tad kopā viņi visi telefonos pavadīs 101 000 stundu (apmēram 11 gadi) un, neskatoties uz ceļu, nobrauks aptuveni 6 000 000  kilometru. Es šo vienkārši atstāšu šeit.

Gribu uzrunāt mūsu valsts eliti - draugi, uz jums sociālajos tīklos skatās simtiem tūkstošu un dažreiz miljonu cilvēku, no kuriem desmitiem tūkstošu ir automašīnu vadītāji. Ja jūs, mūsu nācijas role models, turpināsiet braukt kā 47. hromosomas īpašnieki, tad jau pavisam drīz mūsu valsts (ne tikai, bet arī jūsu dēļ) uz ceļiem bojāgājušo reitingā noteikti ieņems godpilno pirmo vietu.

Nobeigums sekos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...