Ja opozīcija necīnīsies par sabiedrības vairākumu, tā var doties mājās
Mārtiņš Krusts04.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interesantas tendences priekšvēlēšanu prognozēs. Sākšu ar to, ka es ne pārāk ticu šāda tipa aptauju absolūtajiem rādītājiem. Vienlaikus es ar interesi vēroju to relatīvās izmaiņas laika posmos.
Atšķirībā no kara sākuma, februāra un marta mēnešu beigām, kad lielu izmaiņu rezultātos nebija, tieši tagad par aprīļa pēdējām dienām aptaujas dižojas ar kritumu opozīcijai un kāpumu pozīcijai. Kāpēc tagad? Ar ko atšķiras šie periodi?
Februārī opozīcija īstenoja nacionālo politiku, kas aptuveni identiska valdības kursam. Šlesera partija izslēdza divus valdes locekļus, Gobzema partija nokrāsojās Ukrainas karoga krāsās, Berņa partija izslēdza divus valdes locekļus, un Tavara partija baudīja iespēju neko diži nemainīt. Visas opozīcijas partijasa izglītoja, ka Putins – tas ir slikti.
Aprīļa beigas iezīmēja periodu, kad Krievijas specdienesti sāka ļoti aktīvi īstenot manevrus sociāli politiskajā vidē, un tostarp uz šo plūsmu neapzināti paķērās arī daži opozīcijas aktīvisti. Īpaši politiskās vides gurķīši. Viņi sāka bīdīt politiku, kura ir atšķirīga, un pieņemams, ka absolūti neatbalstīta sabiedrības vairākuma vidū.
Šajā laika posmā koalīcijas politiķi ar gandarījumu ziņo par opozīcijas reitingu tankošanos un šo vēlētāju pāriešanu no opozīcijas partijām uz nacionālajām partijām – NA un JKP. Citiem vārdiem, opozīcija nodeva mandātus NA.
Ko mēs varam no šī mācīties? Pirmkārt, skatot savas ikmēneša aptaujas un privātas intervijas, manuprāt, tā ir taisnība. Otrkārt, par tādu hipotēzi es brīdināju jau iepriekš, tostarp, prognozēju Lepēnas fiasko uz identiska atvara. Man bija taisnība.
Otrkārt, reitingi aprīļa beigās nokrita arī Šlesera partijai, kura ieturēja ļoti konsekventu un cienījamu politiku. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja viens opozicionārs sāks citēt Putinu, tad kolaterālu triecienu saņems visi opozicionāri.
Treškārt. Ja ir īstenots "sarunātās opozīcijas kurss" un kāda no opozīcijas partijām ir sarunājusi promaskavisko kursu, tad šī stratēģija nestrādās. Šīs balsis nespēs apēst nedz LPV, nedz zaļie. Šīs balsis apēdīs NA un JKP! Ja sarunāts ir ar NA un JKP, tas nestrādās, viņi ir neuzticami kā krievi, no pieredzes saku.
Ceturtkārt. Vairākums negrib psihu opozīciju, viņi izmisīgi grib valstisku un profesionālu alternatīvu koalīcijai. Tāpēc aicinu opozicionārus sekot manai pozīcijai - īstenot atšķirīgu pozīciju ierobežojumos un ekonomikā, bet nespēlēt nekādus jociņus nacionālpolitikā, NATO, ES un tādos jautājumos, kur cilvēki izmaiņas nevēlas.
Manas prognozes opozīcijai pirms kara bija 52 mandāti. Manas prognozes, karam sākoties, bija 48 mandāti. Un šodien es skatos, ka opozīcija virzās uz kādu 20 mandātu zaudēšanu.
Pietiek! Pietiek līst sīkpartiju domāšanā, opozīcijai jābūt jaunajai varas partijai, nevis domāt maziņu cilvēciņu domāšanu, kurā tā paņem šauru radikāļu nišu, ko neatbalsta sabiedrības vairākums. Opozīcijai ir jācīnās par sabiedrības vairākumu, nevis par radikāļu balsīm un opozīcijai vēlēšanās ir jāuzvar. Ja opozīcija necīnīsies par sabiedrības vairākumu, tā var doties mājās.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.