Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu un agresīvā retorika pret Eiropu acumirklī uzjundīja nebijušu emociju jūru. Solidarizējoties ar Ukrainas tautu un pretojoties Putina agresijai, arī Latviju – tāpat kā visu demokrātisko un civilizēto pasauli – pāršalcis vienotības vilnis. Notiek skaļi protesti, organizēti simboliski un sirsnīgi koncerti, boikotēti sporta pasākumi, un nepieredzētā ātrumā Rietumvalstis vienojušās par humanitāru, finansiālu un militāru palīdzību nācijai, kas nonākusi nelaimē.

Šobrīd mēs atkal un atkal novērtējam to, ka esam pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un ka dodamies rietumnieciskajā attīstības virzienā. Taču vienlaikus izskan arī bažas par saikni, kas vēsturiski ir turējusi Latviju zināmā atkarībā no Krievijas. Par gāzi, ko pērkam no Krievijas. Ilgus gadus esam runājuši par šīs atkarības mazināšanu, taču nu pienācis brīdis šo atkarību izbeigt. Turklāt visdrošākajā un ilgtspējīgākajā veidā, būtiski kāpinot atjaunojamo energoresursu jaudas.

Runājot par enerģētikas sektoru, ir jāmin četras būtiskas lietas. Pirmkārt, Latvija pati var saražot vidēji 70% no mums vajadzīgās elektroenerģijas. Pārējo varam iepirkt biržā "NordPool" par tirgus cenu, kas gan ir visai svārstīga, kā arī no tā sauktajām. "trešajām valstīm". Piemēram, 2021. gada nogalē "NordPool" cena dažādu iemeslu dēļ sasniedza vēsturiski augstāko līmeni pēdējo gadu laikā. Otrkārt, Latvijai ir jāsaražo arī siltumenerģija – mūsu mājokļu apkurē izmantojam gan šķeldu, gan elektroenerģiju, gan arī dabasgāzi, ko pērkam Krievijā.

Pamatā gāzes patēriņš ir saistīts ar lielāko Latvijas pilsētu centralizēto siltumapgādi. Kopā ar siltumu tiek ražota arī elektroenerģija, kas šodien ir būtiska daļa mūsu energobilancē. Treškārt, privātmāju apkurē aizvien vairāk parādās t.s. atjaunojamo energoresursu izmantošana, piemēram, uzstādot saules baterijas, vēja ģeneratorus, granulu un šķeldas apkures katlus. Un ceturtā lieta, kas ir vienlīdz svarīga iepriekš minētajām, jo palīdz samazināt mūsu rēķinus, ir enerģijas patēriņa samazināšana, nosiltinot mājokli un pārejot uz efektīvākiem apkures risinājumiem.

Visi četri minētie virzieni tiek ņemti vērā, plānojot mūsu turpmāko rīcību, lai pārtrauktu ieilgušo Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes.

Ko esam paveikuši un ko varam vairāk?

Valdībā tika atbalstīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) programma par atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai ar mērķi vienlaikus gan samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, gan mūsu atkarību no gāzes. Tātad stiprinām savu enerģētisko neatkarību un kļūstam vēl "zaļāki" enerģijas ražošanā, kas ir viens no kopīgajiem Eiropas mērķiem klimata neitralitātes kontekstā. Mājsaimniecības varēs saņemt atbalstu koksnes biomasas apkures katlu iegādei, kas piemēroti granulu kurināmajam; siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme), saules kolektoru, saules paneļu un vēja ģeneratoru iegādei, kā arī lai pieslēgtos centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Tas nozīmē, ka, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamo vai arī uzstādot šāda enerģijas ražošanas avotu no jauna (piemēram, saules paneļi kļūst par papildu enerģijas avotu, kas ilgtermiņā samazina rēķinu par elektrību), varēs saņemt atbalstu no valsts. Vienam projektam pieejamais atbalsts būs līdz 15 tūkstošiem eiro. Maksimālais atbalsta apmērs plānots 70% apmērā, proti, vismaz 30% no izmaksām jāsedz projekta pieteicējam pašam. Kopumā šim mērķim atvēlēti 20 miljoni eiro.

Jāuzsver, ka minētā iecere risina vienu no iepriekš minētajiem aspektiem, taču paralēli valdība domā arī par citiem risinājumiem. Tā valdība jau devusi zaļo gaismu Ekonomikas ministrijas izstrādātajam piedāvājumam, lai uzņēmumi "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" strādātu pie apjomīga vēju parka projekta, kura jauda spēs jūtami papildināt Latvijas un Baltijas energobilanci un stabilizēt cenas.

VARAM šobrīd izstrādā piedāvājumu, lai būtiski samazinātu administratīvos šķēršļus un saīsinātu procedūras jaunu vēja parku attīstībai. Tas ļaus daudz īsākā termiņā attīstīt nozīmīgas jaudas, tādējādi vēl vairāk iecementējot mūsu enerģētisko neatkarību. Šeit būtiski pieminēt, ka pie jaunu jaudu izveides strādā arī mūsu kaimiņi, kas attiecībā uz elektroenerģijas cenu ļaus panākt reģionālu efektu,—atvērta tirgus apstākļos cena aug tad, ja pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu.

Nozīmīgs jautājums, kas jārisina jau tuvākajā laikā, ir lielāko Latvijas pilsētu siltumapgāde, izmantojot, piemēram, vietējo šķeldu, nevis Krievijas gāzi. Liepājas piemērs rāda, ka lielai pilsētai ir iespējams dažu mēnešu laikā nozīmīgi samazināt dabasgāzes patēriņu, uzstādot šķeldas katlumājas. Šāds ceļš būtu jāiet arī Latvijas lielākajām pilsētām – Rīgai, Daugavpilij, Rēzeknei, jo Krievija ir pierādījusi, ka tā nav uzticams resursu piegādes partneris. Protams, šis ir papildu arguments pašam būtiskākajam: Latvija gluži vienkārši nedrīkst pirkt gāzi no agresora.

Jāsaprot, ka no gāzes atteikties pavisam tuvāko gadu laiku nebūs iespējams, jo pilnībā paļauties uz atjaunojamiem resursiem nevaram mainīgu laika apstākļu dēļ (šis jautājums ir saistīts ar elektrības "uzkrāšanas" tehnoloģiskajām iespējām). Latvija jau ir uzsākusi veiksmīgas sarunas ar partneriem par to, lai mēs tuvākajā laikā un papildu apjomā varētu saņemt sašķidrināto gāzi, kas ceļos līdz Klaipēdas terminālim, no kura tālāk tā nonāks mūsu Inčukalna gāzes krātuvē (šī ir gāze, ko sašķidrinātā veidā var piegādāt ar kuģiem, nepērkot gāzi no Krievijas).

Pēdējā mēneša notikumi ir spilgti parādījuši, ka ģeopolitiskas norises ir tiešā veidā saistītas ar mūsu tautsaimniecības attīstību un enerģētisko neatkarību, kas ir viens no Baltijas valstu drošības faktoriem arī plašākā izpratnē. Jo ilgāk paliksim atkarīgi no agresīva un neprognozējama kaimiņa, jo lielāka būs iespēja, ka šī "svira" tiks izmantota, lai mūs vājinātu.

Atteikšanās no Krievijas gāzes nebūs lēts un ātrs risinājums, taču esmu pārliecināts, ka mums pieejamie resursi apvienojumā ar šodienas tehnoloģiskajām iespējām, nodrošinās Latviju ar drošu un visādā ziņā tīru enerģiju. Uz spēles likta Latvijas ekonomikas veiktspēja, attīstība un konkurētspēja, taču, kas vēl būtiskāk, tas ir stāsts par mūsu neatkarību un drošību.

* vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...