Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu un agresīvā retorika pret Eiropu acumirklī uzjundīja nebijušu emociju jūru. Solidarizējoties ar Ukrainas tautu un pretojoties Putina agresijai, arī Latviju – tāpat kā visu demokrātisko un civilizēto pasauli – pāršalcis vienotības vilnis. Notiek skaļi protesti, organizēti simboliski un sirsnīgi koncerti, boikotēti sporta pasākumi, un nepieredzētā ātrumā Rietumvalstis vienojušās par humanitāru, finansiālu un militāru palīdzību nācijai, kas nonākusi nelaimē.

Šobrīd mēs atkal un atkal novērtējam to, ka esam pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un ka dodamies rietumnieciskajā attīstības virzienā. Taču vienlaikus izskan arī bažas par saikni, kas vēsturiski ir turējusi Latviju zināmā atkarībā no Krievijas. Par gāzi, ko pērkam no Krievijas. Ilgus gadus esam runājuši par šīs atkarības mazināšanu, taču nu pienācis brīdis šo atkarību izbeigt. Turklāt visdrošākajā un ilgtspējīgākajā veidā, būtiski kāpinot atjaunojamo energoresursu jaudas.

Runājot par enerģētikas sektoru, ir jāmin četras būtiskas lietas. Pirmkārt, Latvija pati var saražot vidēji 70% no mums vajadzīgās elektroenerģijas. Pārējo varam iepirkt biržā "NordPool" par tirgus cenu, kas gan ir visai svārstīga, kā arī no tā sauktajām. "trešajām valstīm". Piemēram, 2021. gada nogalē "NordPool" cena dažādu iemeslu dēļ sasniedza vēsturiski augstāko līmeni pēdējo gadu laikā. Otrkārt, Latvijai ir jāsaražo arī siltumenerģija – mūsu mājokļu apkurē izmantojam gan šķeldu, gan elektroenerģiju, gan arī dabasgāzi, ko pērkam Krievijā.

Pamatā gāzes patēriņš ir saistīts ar lielāko Latvijas pilsētu centralizēto siltumapgādi. Kopā ar siltumu tiek ražota arī elektroenerģija, kas šodien ir būtiska daļa mūsu energobilancē. Treškārt, privātmāju apkurē aizvien vairāk parādās t.s. atjaunojamo energoresursu izmantošana, piemēram, uzstādot saules baterijas, vēja ģeneratorus, granulu un šķeldas apkures katlus. Un ceturtā lieta, kas ir vienlīdz svarīga iepriekš minētajām, jo palīdz samazināt mūsu rēķinus, ir enerģijas patēriņa samazināšana, nosiltinot mājokli un pārejot uz efektīvākiem apkures risinājumiem.

Visi četri minētie virzieni tiek ņemti vērā, plānojot mūsu turpmāko rīcību, lai pārtrauktu ieilgušo Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes.

Ko esam paveikuši un ko varam vairāk?

Valdībā tika atbalstīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) programma par atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai ar mērķi vienlaikus gan samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, gan mūsu atkarību no gāzes. Tātad stiprinām savu enerģētisko neatkarību un kļūstam vēl "zaļāki" enerģijas ražošanā, kas ir viens no kopīgajiem Eiropas mērķiem klimata neitralitātes kontekstā. Mājsaimniecības varēs saņemt atbalstu koksnes biomasas apkures katlu iegādei, kas piemēroti granulu kurināmajam; siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme), saules kolektoru, saules paneļu un vēja ģeneratoru iegādei, kā arī lai pieslēgtos centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Tas nozīmē, ka, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamo vai arī uzstādot šāda enerģijas ražošanas avotu no jauna (piemēram, saules paneļi kļūst par papildu enerģijas avotu, kas ilgtermiņā samazina rēķinu par elektrību), varēs saņemt atbalstu no valsts. Vienam projektam pieejamais atbalsts būs līdz 15 tūkstošiem eiro. Maksimālais atbalsta apmērs plānots 70% apmērā, proti, vismaz 30% no izmaksām jāsedz projekta pieteicējam pašam. Kopumā šim mērķim atvēlēti 20 miljoni eiro.

Jāuzsver, ka minētā iecere risina vienu no iepriekš minētajiem aspektiem, taču paralēli valdība domā arī par citiem risinājumiem. Tā valdība jau devusi zaļo gaismu Ekonomikas ministrijas izstrādātajam piedāvājumam, lai uzņēmumi "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" strādātu pie apjomīga vēju parka projekta, kura jauda spēs jūtami papildināt Latvijas un Baltijas energobilanci un stabilizēt cenas.

VARAM šobrīd izstrādā piedāvājumu, lai būtiski samazinātu administratīvos šķēršļus un saīsinātu procedūras jaunu vēja parku attīstībai. Tas ļaus daudz īsākā termiņā attīstīt nozīmīgas jaudas, tādējādi vēl vairāk iecementējot mūsu enerģētisko neatkarību. Šeit būtiski pieminēt, ka pie jaunu jaudu izveides strādā arī mūsu kaimiņi, kas attiecībā uz elektroenerģijas cenu ļaus panākt reģionālu efektu,—atvērta tirgus apstākļos cena aug tad, ja pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu.

Nozīmīgs jautājums, kas jārisina jau tuvākajā laikā, ir lielāko Latvijas pilsētu siltumapgāde, izmantojot, piemēram, vietējo šķeldu, nevis Krievijas gāzi. Liepājas piemērs rāda, ka lielai pilsētai ir iespējams dažu mēnešu laikā nozīmīgi samazināt dabasgāzes patēriņu, uzstādot šķeldas katlumājas. Šāds ceļš būtu jāiet arī Latvijas lielākajām pilsētām – Rīgai, Daugavpilij, Rēzeknei, jo Krievija ir pierādījusi, ka tā nav uzticams resursu piegādes partneris. Protams, šis ir papildu arguments pašam būtiskākajam: Latvija gluži vienkārši nedrīkst pirkt gāzi no agresora.

Jāsaprot, ka no gāzes atteikties pavisam tuvāko gadu laiku nebūs iespējams, jo pilnībā paļauties uz atjaunojamiem resursiem nevaram mainīgu laika apstākļu dēļ (šis jautājums ir saistīts ar elektrības "uzkrāšanas" tehnoloģiskajām iespējām). Latvija jau ir uzsākusi veiksmīgas sarunas ar partneriem par to, lai mēs tuvākajā laikā un papildu apjomā varētu saņemt sašķidrināto gāzi, kas ceļos līdz Klaipēdas terminālim, no kura tālāk tā nonāks mūsu Inčukalna gāzes krātuvē (šī ir gāze, ko sašķidrinātā veidā var piegādāt ar kuģiem, nepērkot gāzi no Krievijas).

Pēdējā mēneša notikumi ir spilgti parādījuši, ka ģeopolitiskas norises ir tiešā veidā saistītas ar mūsu tautsaimniecības attīstību un enerģētisko neatkarību, kas ir viens no Baltijas valstu drošības faktoriem arī plašākā izpratnē. Jo ilgāk paliksim atkarīgi no agresīva un neprognozējama kaimiņa, jo lielāka būs iespēja, ka šī "svira" tiks izmantota, lai mūs vājinātu.

Atteikšanās no Krievijas gāzes nebūs lēts un ātrs risinājums, taču esmu pārliecināts, ka mums pieejamie resursi apvienojumā ar šodienas tehnoloģiskajām iespējām, nodrošinās Latviju ar drošu un visādā ziņā tīru enerģiju. Uz spēles likta Latvijas ekonomikas veiktspēja, attīstība un konkurētspēja, taču, kas vēl būtiskāk, tas ir stāsts par mūsu neatkarību un drošību.

* vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...