Ja reiz Ukrainā karš, ir izdevīgs brīdis parunāt par „vienotu politisku nāciju” Latvijā
Nils Ušakovs25.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1. Kremļa karš pret Ukrainu ir noziedzīgs brāļu karš. Radi, draugi, biedri, bijušie kolēģi atradīsies pretējās frontes pusēs. Un abās frontes pusēs bieži būs dzirdama krievu valoda.
2. Kadri ar ukraiņu sievietēm un bērniem, kas slēpjas bumbu patvertnēs no Krievijas aviācijas uzlidojumiem, raisa tikai vienu jautājumu − kā kaut kas tāds vispār kļuva iespējams? Kā mēs nonācām līdz tam, ka 21. gadsimtā Eiropā civiliedzīvotāji slēpjas no Krievijas armijas bumbām?
3. Attēli ar krievu karavīriem, kuri tiek sūtīti nogalināt un mirt, izraisa bēdu sajūtu. Cik sen mātes Krievijā nav saņēmušas bēru pavēstes? Kāpēc viņām atkal ir jācieš?
4. Tas, ka citas valstis savulaik ir noziedzīgi karojušas, nevar būt par attaisnojumu jaunam noziedzīgam karam. Tirdzniecības vai ekonomiskās intereses nevar kļūt par aizbildinājumu, lai tādu karu atstātu bez ievērības.
5. Ar Ukrainu nekaro Krievijas tauta vai krievi. Šajā noziedzīgajā brāļu karā Krievijas tauta un krievi visā pasaulē ir kļuvuši par tādiem pašiem upuriem vai ķīlniekiem kā ukraiņi.
6. Lai apturētu karu, Eiropai un visai pasaulei ir jāapvienojas nevis pret Krieviju, krieviem vai krievu valodu, bet gan pret Kremli un pašreizējiem Krievijas pārvaldītājiem. Apturēt šo noziedzīgo karu bez krievu tautas līdzdalības nebūs iespējams.
7. Karam Ukrainā ir jākļūst par pagrieziena punktu Latvijas nacionālajā politikā. Mums ir jārada patiesi vienota politiska nācija, kuru veido dažādās valodās runājoši cilvēki, kur vairākumam un mazākumam ir vienlīdzīgas tiesības un kur attiecības ir balstītas uz savstarpēju cieņu. Tikai tā var garantēt mūsu valsts drošību un stabilitāti.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.