Iesaki rakstu: 
Kas būtu noticis, ja alkatīgo "sabiedriskās" komisijas naudas pieprasītāju - maitu liju vietā būtu nevis Inese Voika ar kompāniju, bet gan kādi "nepareizie" cilvēki? Un kas būtu, ja sabiedrībā Delna darbotos patiešām principiāli un godīgi cilvēki, bet ne maitu lijas, kas otrai maitu lijai acī neknābj?
2006. gada pavasarī, sākoties Jūrmalgeitas skandālam, šī pati Inese Voika kā sabiedrības Delna padomes locekle nāca klajā ar šādu skarbu un principiālu paziņojumu:
"Delna aicina politiķus nekavējoties nosodīt Jūrmalgeitā atklāto augsta līmeņa korupciju
Latvijas valsts augstākajām amatpersonām nekavējoties un skaidri jāpauž sava attieksme pret atklātībā nākušajiem faktiem par amatu pirkšanu Jūrmalas domē, uzskata Sabiedrība par atklātība Delna.
LTV raidījuma De Facto rīcībā esošie ieraksti ar sarunām par amatu dalīšanu Jūrmalas domē pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām parāda Latvijas politiskās dzīves cinismu un morālo bankrotu. Turpmāka augsto amatpersonu izvairīšanās no skaidra viedokļa paušanas padziļinās iedzīvotāju neuzticēšanos valsts varai, mazinās Latvijas pievilcību investoru acīs un iedragās Latvijas starptautisko tēlu.
A.Šlesera tiešā saistība ar kukuļošanā apsūdzētajiem ir nesavienojama ar turpmāko atrašanos ministra krēslā, jo met ēnu uz visu Ministru kabinetu. Augstāko amatpersonu iecietība pret A. šlesera lomu Jūrmalgeitā apliecinātu visas Latvijas politiskās elites korumpētību, kas „tirgošanos mafijas stilā” par politiskajiem amatiem uzskata par nenozīmīgu notikumu, kas vērtējams tikai tiesai.
Iesaistītajām politiskajām partijām ar lielu atbildību un precīzi ir jāizskaidro vēlētājiem, kāda bija partiju, to pārstāvju un „pietuvināto” uzņēmēju loma Jūrmalas mēra vēlēšanu laikā 2005. gadā.
Skandālā iesaistītajām politiskām partijām un visiem politiskiem spēkiem Latvijā jāpauž nostāja par Jūrmalā izmantotajām politiskajām metodēm un jāuzsāk diskusija partiju iekšienē, lai pierādītu, ka ir iespējama arī godīga un atklāta politika.
Sīkāka informācija pie Delnas Padomes locekles Ineses Voikas: 9284707, [email protected]."
Ja vien tagad runa nebūtu par pašu Inesi Voiku kā alkatīgu valsts naudas pakampēju, droši, ka arī pašlaik Delna nāktu klajā ar ko līdzīgu:
"Delna aicina politiķus nekavējoties nosodīt "komisijgeitā" atklāto augsta līmeņa korupciju
Rīgā, 2006.gada 14. martā
Latvijas valsts augstākajām amatpersonām nekavējoties un skaidri jāpauž sava attieksme pret atklātībā nākušajiem faktiem par naudas dalīšanu "sabiedriskajā" komisijā, uzskata Sabiedrība par atklātība Delna.
Mediju rīcībā esošā tāme par naudas dalīšanu "sabiedriskajā" komisijā dienu pēc tās izveidošanas parāda Latvijas politiskās dzīves cinismu un morālo bankrotu. Turpmāka augsto amatpersonu izvairīšanās no skaidra viedokļa paušanas padziļinās iedzīvotāju neuzticēšanos valsts varai, mazinās Latvijas pievilcību investoru acīs un iedragās Latvijas starptautisko tēlu.
Ineses Voikas tiešā saistība ar nodokļu maksātāju naudas izšķērdīgo pieprasījumu ir nesavienojama ar turpmāko atrašanos "Delnas" padomes priekšsēdētājas krēslā, jo met ēnu uz visu "Delnu". Augstāko amatpersonu iecietība pret I. Voikas lomu "komisijgeitā" apliecinātu visas Latvijas politiskās elites korumpētību, kas „tirgošanos mafijas stilā” par 1000 latiem uzskata par nenozīmīgu notikumu, kas vērtējams tikai pašai "sabiedriskajai" komisijai.
Iesaistītajām personām ar lielu atbildību un precīzi ir jāizskaidro vēlētājiem, kāda bija šo personu loma šīs naudas pieprasīšanā.
Skandālā iesaistītajām valsts amatpersonām jāpauž nostāja par "sabiedriskās" komisijas alkatīgo locekļu izmantotajām politiskajām metodēm un jāuzsāk diskusija, lai pierādītu, ka ir iespējama arī godīga un atklāta sabiedrisko komisiju darbība."
Bet, tā kā runa ir par maitu lijām, kas viena otrai acī neknābj, šādu paziņojumu no Delnas mēs šoreiz nesagaidīsim.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
