Ja runa par naudu, Latvijas Valsts policija ir iemācījusies ceļot laikā: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK03.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Divām fiziskajām personām Latvijas kredītiestādē bankas kontā tika uzglabāta paprāva naudas summa, kur pārsniedz 800 tūkstošu euro. Bez tam šīm personām piederēja kopīpašumā arī dzīvoklis Rīgas centrā. Gan nauda, gan dzīvoklis šīm personām tika konfiscēti, balstoties uz kārtējām “aizdomām” par noziedzīgi iegūtu mantu.
Legāla naudas izcelsme ir skaidrota ar konkrētiem darījumiem, kas abām fiziskajām personām reāli nodrošināja ienākumus vajadzīgajā apmērā, lai par to nebūtu šaubu. Ienākumi tika gūti 2010. un 2012. gadā, taču šis fakts mūsu tiesību aizsardzības iestādes neinteresēja. Iestādēm bija cita interese – konfiscēt šīm personām īpašumu (gan naudu, gan nekustami īpašumu). Un interese bija tik liela, ka naudas konfiskācija 2023. gadā tika skaidrota ar apstākli… redziet, mēs mantu abām personām arestējām jau tālajā 2020. gadā, jo divus gadus vēlāk (!), t.i., 2022. gadā no kādas ārvalstu iestādes ir saņemta informācija par kriminālprocesa ierosināšanu pret vienu no šīm personām. Vai tiešām tas izklausās dīvaini un nesaprotami? Mēģināsim visu salikt pa plauktiņiem, lai viestu lielāku skaidrību.
Tātad. 2020. gada novembrī uz aizdomu pamata Latvijā ir uzsākts process par naudas atmazgāšanu. Procesa ietvaros tiek arestēta nauda bankas kontā un dzīvokļa īpašums. Pierādījumu naudas atmazgāšanas faktam, protams, nav. Bet aizdomas ir.
2022. gada augustā no naudas atmazgāšanas procesa tiek izdalīta lieta par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, jo, kā jau parasti, pamatlietas izmeklēšana var prasīt pārāk daudz laika…. Lieki piebilst, ka pamatlietā personu vainu vajag pierādīt, bet izdalītajā procesā nekas nav jāpierāda – pietiek tikai ar aizdomām vien, un mantu var konfiscēt uz aizdomu pamata. Labi vēl, ka cietumā uz aizdomu pamata pagaidām vēl nevar iesēdināt.
2022. gada augustā ārvalsts tiesībaizsardzības iestāde ierosina kriminālprocesu pret vienu no “aizdomīgajām” personām. No tā mēs varam secināt, ka 2020. gadā mūsu policistiem jau bija aizdomas, ka pēc 2 gadiem kādā citā valstī šāds process tiks ierosināts, tāpēc arī arestam 2 gadus iepriekš bija pamats, un aizdomas arī bija pamatotas.
Un tad rodas daži retoriski jautājumi…. Kā mūsu tiesību aizsardzības iestādes mācēja 2 gadus iepriekš sajust aizdomas vispār bez jebkādiem pierādījumiem? Un vēl. Kāpēc un uz kāda likuma pamata var arestēt un konfiscēt īpašumu 2 fiziskajām personām, ja aizdomu ēna 2 gadus vēlāk sāka krist tikai uz vienu no šīm personām? Droši vien tam nav nozīmes, jo tagad gluži kā senā dziesmiņā jūsu manta no jūsējās ir kļuvusi par mūsējo, bet izmeklēšanu t.s. “pamatlietā” par naudas atmazgāšanu droši var klapēt ciet.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.