Ja runājam par Latvijas diplomātijas “sasniegumiem” ārlietu ministra Rinkēviča laikā
Otto Ozols06.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Salīdzinoši nesen - 2019. gadā uz Baltkrieviju bija aizbraucis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Tikšanās laikā viņš uzdāvināja Aleksandram Lukašenko Latvijas hokeja izlases kreklu. (skat. ekrānšāviņu no Baltkrievijas centrālā propagandas medija "Belta") Tas notika neilgi pirms prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā.
Ārlietu speciālisti norādīja, ka Lukašenko to noteikti uztvēra kā vēstījumu no Eiropas - “arī šoreiz mēs norīsim kārtējo vēlēšanu farsu”. Proti - redzams Eiropas politiķis, bijušais eirodeputāts, labs Merkeles paziņa, Latvijas valdības vadītājs faktiski iedrošināja darīt to, ko Lukašenko tajā pašā gadā izdarīja - viltoja vēlēšanās un burtiski sabradāja tautas brīvības centienus. Beigās Lukašenko pārvērtās par pilnīgu agresora Putina vasali un teroristiskā kara atbalstītāju. Pirms tam vēl iemēģināja roku lidmašīnas nolaupīšanā un cilvēku masveida kontrabandā, spīdzināšanā.
Vai tiešām Kariņš un Latvijās Ārlietu ministrija jau toreiz nezināja, ka Lukašenko ir diktators, kurš brutāli apspiež opozīciju un ir jau agrāk nogalinājis politiskos pretiniekus?
Protams, ka zināja! Tad kāpēc brauca pielabināties? Naivi cerēja "piejaucēt?" Vai arī kārtējo reizi pār demokrātiskām vērtībām tika likts cinisks ekonomiskais aprēķins, tā faktiski pārdodot baltkrievu tautas cerības uz brīvību nākotnē. Jo šī vizīte lielā mērā kārtējo reizi cementēja Lukašenko varas monopolu.
Ja Rinkēvičs patiešām būtu labs un tālredzīgs diplomāts, kā to Latvijas piejaucētā prese stāsta, tad viņš nekādā gadījumā nebūtu pieļāvis, ka Kariņš izdara tik dramatisku kļūdu - iedvesmo otro ļaunāko Eiropas diktatoru un būtībā iedrošina turpināt viltot vēlēšanas.
Kariņš un Rinkēvičs pazemoja Latviju ar publiskiem draudzības apliecinājumiem slepkavam, cilvēku nolaupītājam un tirānam. Grūti iedomāties, kā šajā brīdī - skatoties ziņas cietumā – jutās Baltkrievijas politieslodzītie? Tāds “uzmundrinošs” vēstījums no Eiropas Savienības …
Nesen mūsu hokejisti tik skaisti apvienoja un iedvesmoja visu Latviju. Rinkēvičs un Kariņš pirms tam parūpējās, lai Latvijas hokeja izlases krekls rotātu slepkavnieciska diktatora kolekciju.
No profesionālas diplomātijas viedokļa tā bija katastrofa. Par kuru vienlīdz atbildīgi gan Kariņš, gan Rinkēvičs. Rinkēvičs - labs diplomāts? Tas ir metodiski radīts mīts, kuram maz sakara ar patieso, visai vājo un apšaubāmo veikumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
