Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Negribu apšaubīt premjeres un satiksmes ministra apņemšanos uzbūvēt „Rail Baltica” dzelzceļu un savienot ar to Rīgu un lidostu. Politiķiem ir spēks rokās un Valsts kase pie sāna. Ja vienosies, tad arī būs.

Tātad šobrīd skaidrs – 6,4 miljardi eiro par pirmo posmu. Ziņa principā nav slikta, jo sākumā tika gribēti astoņi vai pat vairāk miljardi. Tātad par pusotru miljardu mazāk, kas varētu arī priecēt, ja vien nebūtu daži pārsteigumi.

Pirmais: “Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu.”

Kāds stādās priekšā, kā ātrvilcieni kursēs pa vienu sliežu ceļu? Kur būs izmaiņas ceļi? Vai tādi vispār būs? Iedomājieties divus ātrvilcienus. Viens atiet no Rīgas uz Tallinu, otrs no Tallinas uz Rīgu. Pa to pašu ceļu. Ja nebūs izmaiņas vietu, tad, kamēr viens nebūs prom no ceļa posma, otrs stāvēs un gaidīs. Ja ir izmaiņas ceļi, tad viens dabūs apstāties un gaidīt, kamēr otrs paiet garām. Tā neko sev ātrvilciens!

Tad vēl pa vidu kravu vilcieni ar maksimālo ātrumu 120 km/h. Vismaz trīs ar pusi stundas līdz Tallinai bez apstājas. Tātad caurlaides spēja nekāda. Ko redzam arī konsultantu aprēķinos. Uz gatava uzbēruma uzlikt sliežu režģi, salikt stabus un vadus elektrības padevei un signalizācijas iekārtām pie jau izbūvētiem transformatoriem varētu izmaksāt kādu miljonu eiro uz kilometru, maksimāli divus. Taču tad tas būtu normāls sliežu ceļš ar reizēm lielāku caurlaides spēju.

Ja gribēja ekonomēt, tad pirmajā posmā varēja mierīgi iztikt bez ātrgaitas dzelzceļa. Nevajadzētu būvēt nožogojumus visā garumā un ceļu pārvadus. Būve būtu stipri vienkāršāka un lētāka.

Otrais. Projekts būšot ekonomiski pamatots. Līdz 2046. gadam plānots pārvest 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu. Tas ir, no 2030. gada ieskaitot, 3,2 miljoni pasažieru gadā un mazāk par miljonu tonnu kravu! Šobrīd ik gadus pa Latvijas dzelzceļu tiek pārvadāti apmēram 17 miljoni pasažieru, un tie 10 miljoni tonnu visdrīzāk būs pat šogad.

Salīdzinājumam VAS “Latvijas Dzelzceļš” aktīvu vērtība ir 780 miljoni eiro, pamatlīdzekļu 530 miljoni eiro. Ar šādiem apjomiem VAS “LDz” strādā ar zaudējumiem, un jaunā indikatīvā infrastruktūras attīstības plāna projektā ir paredzēts, ka kopējā ikgadējā dotācija dzelzceļam būs ap 100 miljoniem eiro. Tie „Rail Baltica” 6,4 miljardu aktīvi būs jāuztur un jāatjauno...

Ko var saprast no konsultanta skaidrojumiem par ekonomisko izdevīgumu: “Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ir nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība.” Tātad ekonomiskais izdevīgums ir sarēķināts uz naudā grūti pārvedamiem faktoriem. Taču, ja saka, ka būs, tad būs. Galvenais ir noticēt un spēt apmaksāt.

Trešais. Ja ir paredzēts no Rīgas dzelzceļa stacijas līdz Imantai vienu sliežu ceļu pārbūvēt uz 1435 milimetru platumu, tad kāda vella pēc tagad ir jābūvē tilts pār Daugavu?

Tāpat caurlaides spēja šajā posmā dramatiski kritīsies. Ja vasarā uz Jūrmalu, tad labāk ar autobusu vai auto. Vilcieni kursēs retāk, un, kamēr viens posmu nebūs atstājis, otrs gaidīs. Ja papildu naudas nebūs, kas ir reāls risks, tad šāda kārtība var saglabāties uz ilgu laiku. Es šeit nerunāju par drošības riskiem, kas būtiski pieaugs. Pieredze rāda, ka īslaicīgi risinājumi bieži mēdz kļūt par pastāvīgiem.

Ja sākotnēji „Rail Baltica” bija Baltijas valstīm ļoti dārgs projekts, taču vismaz pilnvērtīgs, tad pašlaik redzam, ka būs vienkārši dārgs, bet “kroplītis”.

https://www.diena.lv/.../_rail-baltica_-pirmas-kartas...

https://www.delfi.lv/.../rigu-ieklaus-rail-baltica...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...