Ja samelo vienreiz, vai pamats domāt, ka pārējos jautājumos tiek stāstīta taisnība? Jebšu - Rimšēvičs melu valstībā
Kasīklis18.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ilmāra Rimšēviča lieta pēdējā laikā tiek locīta dažādākos griezumos – sākot no nozīmētās tiesneses negaidīti pieņemtā lēmuma par amata atstāšanu, beidzot ar iesniegtajiem pieteikumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tomēr šoreiz nebūs stāsts par šiem jautājumiem, kur pirmais būtu visnotaļ interesants, jo loģiska izskaidrojuma tiesneša amata atstāšanai nav.
Nelielai atkāpei iesākumā par Inesi Bitenieci:
2013.gada 18.aprīlī Inese Biteniece nodod tiesneša zvērestu.1
2016.gada 18.februārī Saeima apstiprināja Inesi Bitenieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.2
2019.gada 17.oktobrī Saeima atbrīvoja no amata Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci no amata pēc pašas vēlēšanās.3
Likuma “Par tiesu varu”4 60.panta pirmajā daļā ir noteikts: rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu rajona (pilsētas) tiesu vai tās tiesu namu ar attiecīgu tiesneša amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros.
Savukārt tā paša panta otrās daļas pirmais teikums nosaka: pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.
Bitenieces gadījumā tik viens jautājums: vai tiešām persona, kura ilgstoši un mērķtiecīgi ir gājusi uz tiesneša amatu, pēkšņi tāpat to nolemj pamest?
Šoreiz Bitenieci pieminēju tā – garāmejot, fonam. Būtiskāko akcentu vēlos likt pavisam uz ko citu. Vai cilvēks, kurš reiz pieķerts melos, var teikt taisnību, vai svarīgāk – vai viņam vispār vairs var ticēt. Šajā reizē tik salikšu faktus, kuri pieejami ikkatram. Nekādus secinājumus neizdarīšu, atstāšu tos katra paša ziņā. Tiesa, par katra paziņojumā minēto kādu jautājumu gan uzdošu.
Stāsts būs par bēdīgi slavenām fotogrāfijām, kurās Rimšēvičs ir redzams kopā ar Krievijas darboņiem, kuri ir pietuvināti Putinam.
Viss sākās ar Associated Press ievoietoto fotogrāfiju un rakstu.5
Nebija ilgi jāgaida, kad arī Rimšēvičs nāca klajā ar paziņojumiem: runājot par šo fotoattēlu, Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš preses konferencē kopā ar Rimšēviču paziņoja, ka saistībā ar šo bildi tiks sagatavots iesniegums Drošības policijā, jo esot pazīmes, ka šī fotogrāfija ir falsificēta, montēta.6
Jāatzīmē, ka nekāds iesniegums sagatavots netika, tā ka jautājums – kas tad šajā bildē ir falsificēts vai montēts? To Rimšēvičs vai viņa advokāts nav uzskatījuši par vajadzīgu pateikt.
Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas Bankas prezidents paziņoja: “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šis foto ir montēts un falsificēts.”7
Interesanti, tas, ka viņam šādas bildes nav, jau automātiski nozīmē, ka fakts nav noticis? Tā arī atkal izskan apgalvojumi par montētu un falsificētu bildi, bet – tieši kas tur nav tā – par to kautrīgi tiek paklusēts.
Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, aģentūrai LETA apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds. Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.8
Jau trešo reizi tiek runāts par rediģēšanu un montāžu, bet precīzi, kas un kā darīts, nav pateikts. Tā arī – eksperti laikam ir tik neatkarīgi, ka arī viņu vārdi un uzvārdi nav publiskojami, lai varētu pārliecināties par viņu kompetenci.
Tiesa, visu iepriekš Rimšēviča pausto par fotogrāfiju autentiskumu apgāž tās pašas drošības iestādes, proti, drošības iestādes neapšauba, ka izplatītā fotogrāfija, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kopā ar vairākām personām, ir autentiska, sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V).9
Rimšēvičs apgalvoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā.10
Pēc būtības – kāda starpība – makšķerēt vai zvejot. Būtiskākais – kādā kompānijā. Par šo viņš gan smalkjūtīgi paklusē. Maz ticams, ka tādu grandu kompānijā varētu kāds neviļus nokļūt.
Rimšēvičs Latvijas Televīziju informēja, ka viņam tiek inkriminēts, ka pirms vairākiem gadiem viņš it kā neesot apmaksājis makšķerēšanas braucienu uz Kamčatku. "Jā, es biju makšķerēt. Bet tā ir sena pagātne," viņš sacīja "Panorāmai".11
Rimšēviča paustās puspatiesības ir vienkārši graujošas. Ja jau reiz pasaka, ka jā, ir bijis, tad tikpat labi varēja arī pateikt, kas apmaksājis, protams, ja tas nav slēpjams fakts.
Jau daudz vēlāk varēja lasīt šādas ziņas: Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nav bijis patiess savos apgalvojumos, ka foto no viņa brauciena uz Kamčatku krievu militāristu pavadībā ir falsificēts. To, publicējot vairāk nekā 40 jaunu fotogrāfiju no skandalozā brauciena, pierāda jaunā izdevniecības Dienas mediji grāmata.
Vai Rimšēvics par savām bildēm melo vai ne, to jau tagad katrs var izsecināt pats, bet, ja saskaita 2 + 2, tad neviļus rodas jautājums, vai Rimšēvica teiktajam arī pārējos jautājumos var ticēt? Man jau šķiet, ka ne.
Savdabīgi, ka par Latvijas Bankas prezidentu ir ticis turēts cilvēks, kurš melo. Nez, kādus melus viņš vēl visiem sastāstījis? Jāatzīmē, ka likumā “Par Latvijas Banku” bankas prezidentam netiek izvirzītas prasības pēc nevainojamas reputācijas. Nez, tas kļūdaini vai ar nodomu?
Atsaucot prātā sakāmo “Meliem īsas kājas”, ir tik laika jautājums, kad Rimšēviča patiesie “varoņdarbi” reiz nāks gaisā, un tad jau arī nāks gaismā visi tie, kuri šo varoni ir pieseguši. Domājams, ka tur būs materiāls jau vairākām grāmatām.
1 https://www.ta.gov.lv/LV/aktualitates_17/informacija_54/cetras_jaunas_tiesneses_nodos_tiesnesa_zverestu__C692.html
2 http://saeima.lv/lv/transcripts/view/348
3 https://www.vestnesis.lv/op/2019/212.13
4 https://likumi.lv/ta/id/62847-par-tiesu-varu
5 https://apnews.com/eec030c721494c7aa039a6c7c8c4d898
6 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/arvalstu-mediji-publice-rimsevicu-kompromitejosu-foto-14191553
7 https://skaties.lv/zinas/latvija/mana-arhiva-tadas-bildes-nav-rimsevics-pielauj-ka-atputas-foto-no-krievijas-ir-falsifikacija/
8 https://www.apollo.lv/6478649/fotografija-kur-rimsevics-atpusas-kamcatka-esot-redigeta-un-monteta
9 https://www.delfi.lv/news/national/politics/rimsevica-foto-no-zvejas-kamcatka-drosibas-iestades-bildes-autentiskumu-neapsauba.d?id=49769859
10 http://www.la.lv/devies-uz-kamcatku-makskeret-lasus-rimsevics-komente-skandalozo-foto
11 https://jauns.lv/raksts/zinas/287086-rimsevics-neizpratne-kapec-vinam-inkrimine-ari-copi-kamcatka-ta-ir-sena-pagatne-ja-biju-makskeret
Seko mums 
Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns publiski ir pārmetis Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei nepietiekamu uzstājību, cenošoties nokļūt pieņemšanā pie ģenerālprokurora. Pēc tam, kad šis J.Stukāna izteikums izraisīja sašutumu, viņš sasauca preses konferenci un teica, ka esot pārprasts un "nekādas glupības nav sarunājis".
„Jauna sieviete matiem sārtiem
Pāri plūstošā nevainībā
Noliecas pāri gaišmatei
Un zemā, liegā balsī saka tai:
Dailes teātris, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos pārpublicēto Alvja Hermaņa ierakstu viņa privātajā Facebook kontā 6. jūnijā, vērš uzmanību uz to, ka šis ieraksts līdzās personiskiem apvainojumiem satur arī nepatiesu informāciju.
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
