Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ilmāra Rimšēviča lieta pēdējā laikā tiek locīta dažādākos griezumos – sākot no nozīmētās tiesneses negaidīti pieņemtā lēmuma par amata atstāšanu, beidzot ar iesniegtajiem pieteikumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tomēr šoreiz nebūs stāsts par šiem jautājumiem, kur pirmais būtu visnotaļ interesants, jo loģiska izskaidrojuma tiesneša amata atstāšanai nav.

Nelielai atkāpei iesākumā par Inesi Bitenieci:

2013.gada 18.aprīlī Inese Biteniece nodod tiesneša zvērestu.1

2016.gada 18.februārī Saeima apstiprināja Inesi Bitenieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.2

2019.gada 17.oktobrī Saeima atbrīvoja no amata Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci no amata pēc pašas vēlēšanās.3

Likuma “Par tiesu varu”4 60.panta pirmajā daļā ir noteikts: rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu rajona (pilsētas) tiesu vai tās tiesu namu ar attiecīgu tiesneša amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros.

Savukārt tā paša panta otrās daļas pirmais teikums nosaka: pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem.

Bitenieces gadījumā tik viens jautājums: vai tiešām persona, kura ilgstoši un mērķtiecīgi ir gājusi uz tiesneša amatu, pēkšņi tāpat to nolemj pamest?

Šoreiz Bitenieci pieminēju tā – garāmejot, fonam. Būtiskāko akcentu vēlos likt pavisam uz ko citu. Vai cilvēks, kurš reiz pieķerts melos, var teikt taisnību, vai svarīgāk – vai viņam vispār vairs var ticēt. Šajā reizē tik salikšu faktus, kuri pieejami ikkatram. Nekādus secinājumus neizdarīšu, atstāšu tos katra paša ziņā. Tiesa, par katra paziņojumā minēto kādu jautājumu gan uzdošu.

Stāsts būs par bēdīgi slavenām fotogrāfijām, kurās Rimšēvičs ir redzams kopā ar Krievijas darboņiem, kuri ir pietuvināti Putinam.

Viss sākās ar Associated Press ievoietoto fotogrāfiju un rakstu.5

Nebija ilgi jāgaida, kad arī Rimšēvičs nāca klajā ar paziņojumiem: runājot par šo fotoattēlu, Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš preses konferencē kopā ar Rimšēviču paziņoja, ka saistībā ar šo bildi tiks sagatavots iesniegums Drošības policijā, jo esot pazīmes, ka šī fotogrāfija ir falsificēta, montēta.6

Jāatzīmē, ka nekāds iesniegums sagatavots netika, tā ka jautājums – kas tad šajā bildē ir falsificēts vai montēts? To Rimšēvičs vai viņa advokāts nav uzskatījuši par vajadzīgu pateikt.

Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas Bankas prezidents paziņoja: “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šis foto ir montēts un falsificēts.”7

Interesanti, tas, ka viņam šādas bildes nav, jau automātiski nozīmē, ka fakts nav noticis? Tā arī atkal izskan apgalvojumi par montētu un falsificētu bildi, bet – tieši kas tur nav tā – par to kautrīgi tiek paklusēts.

Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, aģentūrai LETA apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds. Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.8

Jau trešo reizi tiek runāts par rediģēšanu un montāžu, bet precīzi, kas un kā darīts, nav pateikts. Tā arī – eksperti laikam ir tik neatkarīgi, ka arī viņu vārdi un uzvārdi nav publiskojami, lai varētu pārliecināties par viņu kompetenci.

Tiesa, visu iepriekš Rimšēviča pausto par fotogrāfiju autentiskumu apgāž tās pašas drošības iestādes, proti, drošības iestādes neapšauba, ka izplatītā fotogrāfija, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kopā ar vairākām personām, ir autentiska, sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V).9

Rimšēvičs apgalvoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā.10

Pēc būtības – kāda starpība – makšķerēt vai zvejot. Būtiskākais – kādā kompānijā. Par šo viņš gan smalkjūtīgi paklusē. Maz ticams, ka tādu grandu kompānijā varētu kāds neviļus nokļūt.

Rimšēvičs Latvijas Televīziju informēja, ka viņam tiek inkriminēts, ka pirms vairākiem gadiem viņš it kā neesot apmaksājis makšķerēšanas braucienu uz Kamčatku. "Jā, es biju makšķerēt. Bet tā ir sena pagātne," viņš sacīja "Panorāmai".11

Rimšēviča paustās puspatiesības ir vienkārši graujošas. Ja jau reiz pasaka, ka jā, ir bijis, tad tikpat labi varēja arī pateikt, kas apmaksājis, protams, ja tas nav slēpjams fakts.

Jau daudz vēlāk varēja lasīt šādas ziņas: Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nav bijis patiess savos apgalvojumos, ka foto no viņa brauciena uz Kamčatku krievu militāristu pavadībā ir falsificēts. To, publicējot vairāk nekā 40 jaunu fotogrāfiju no skandalozā brauciena, pierāda jaunā izdevniecības Dienas mediji grāmata.

Vai Rimšēvics par savām bildēm melo vai ne, to jau tagad katrs var izsecināt pats, bet, ja saskaita 2 + 2, tad neviļus rodas jautājums, vai Rimšēvica teiktajam arī pārējos jautājumos var ticēt? Man jau šķiet, ka ne.

Savdabīgi, ka par Latvijas Bankas prezidentu ir ticis turēts cilvēks, kurš melo. Nez, kādus melus viņš vēl visiem sastāstījis? Jāatzīmē, ka likumā “Par Latvijas Banku” bankas prezidentam netiek izvirzītas prasības pēc nevainojamas reputācijas. Nez, tas kļūdaini vai ar nodomu?

Atsaucot prātā sakāmo “Meliem īsas kājas”, ir tik laika jautājums, kad Rimšēviča patiesie “varoņdarbi” reiz nāks gaisā, un tad jau arī nāks gaismā visi tie, kuri šo varoni ir pieseguši. Domājams, ka tur būs materiāls jau vairākām grāmatām.

1 https://www.ta.gov.lv/LV/aktualitates_17/informacija_54/cetras_jaunas_tiesneses_nodos_tiesnesa_zverestu__C692.html

2 http://saeima.lv/lv/transcripts/view/348

3 https://www.vestnesis.lv/op/2019/212.13

4 https://likumi.lv/ta/id/62847-par-tiesu-varu

5 https://apnews.com/eec030c721494c7aa039a6c7c8c4d898

6 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/arvalstu-mediji-publice-rimsevicu-kompromitejosu-foto-14191553

7 https://skaties.lv/zinas/latvija/mana-arhiva-tadas-bildes-nav-rimsevics-pielauj-ka-atputas-foto-no-krievijas-ir-falsifikacija/

8 https://www.apollo.lv/6478649/fotografija-kur-rimsevics-atpusas-kamcatka-esot-redigeta-un-monteta

9 https://www.delfi.lv/news/national/politics/rimsevica-foto-no-zvejas-kamcatka-drosibas-iestades-bildes-autentiskumu-neapsauba.d?id=49769859

10 http://www.la.lv/devies-uz-kamcatku-makskeret-lasus-rimsevics-komente-skandalozo-foto

11 https://jauns.lv/raksts/zinas/287086-rimsevics-neizpratne-kapec-vinam-inkrimine-ari-copi-kamcatka-ta-ir-sena-pagatne-ja-biju-makskeret

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...