Iesaki rakstu: 
Kopš 2010.gada Jaunā Vienotība bijusi visos vadošajos amatos, un šobrīd Latvija ieņem pēdējo (citur varbūt priekšpēdējo) vietu visos ES ekonomiskajos un sociālajos rādītājos. Visos bez izņēmuma!
Un, pats galvenais - bezcerīga atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, ar kuriem bijām vienādās starta pozīcijās. Visas tabulas publiskošu pirmdienas vakarā. Dienu pirms intervijas 1:1. Ja šo nesauc par katastrofu, tad ko sauc?
Bet šodien viņi par premjeru virza cilvēku, kura vairākus gadus bija Kariņa labā roka (Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre). Kā tas fakin iespējams? Lūdzu kāds izskaidrojiet šo. Varbūt es kaut ko nesaprotu.
Nezinu, kā citur, bet Jaunajā Rīgas teātrī momentā atlaistu darbiniekus, kuri nepilda savas funkcijas. Valdības vadītājus mēs esam pieņēmuši darbā, bet jau trīspadsmito gadu viņi pierāda, ka šim visam vienkārši nav kvalificēti.
Es cilvēciski saprotu, ka Rinkēvičs vienlaicīgi grib stutēt savu lūzeru partiju, kuras arhitekts un ideologs pats ir bijis, un vienlaicīgi grib kļūt par VVF Nr2.
Varbūt tomēr jāizvēlas?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.